Tāšu muiža

"Tāšu muiža", Medzes pagasts, Grobiņas novads, Lv-3461
Lng: 21.2281919833 , Lat: 56.5988188000
Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums - "Tāšu muiža" biedrība

Kontaktpersona: Juris Zviedrāns, Biedrības „Tāšu muiža” biedrs
Tālr. 29133136 / telses_muiza@inbox.lv
Skatīt kartē:

Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Valsts nozīmes kultūras piemineklis (arhitektūra), aizsardzības Nr. 6426  "Tāšu muižas apbūves ansamblis"
Valsts nozīmes kultūras piemineklis (arhitektūra), aizsardzības Nr. 6429  "Tāšu muižas parks"
Valsts nozīmes kultūras piemineklis (arhitektūra),  aizsardzības Nr6427 "Tāšu muižas kungu māja"
Valsts nozīmes kultūras piemineklis (māksla),  aizsardzības Nr3834 "Tāšu muižas kungu mājas portāls ar durvīm"
Valsts nozīmes kultūras piemineklis (māksla),  aizsardzības Nr.3836, 3837, 3838 - trīs kamīni Tāšu muižas kungu mājā.
Valsts nozīmes kultūras piemineklis (māksla),  aizsardzības Nr3839 "Tāšu muižas kungu mājas parkets"
Valsts nozīmes kultūras piemineklis (māksla),  aizsardzības Nr3835 "Tāšu muižas kungu mājas interjera apdare"

Apraksts

Tāšu (Telses) muiža.
Telse (1253), Talsz (1583), Telssen (1632), Tellsen (1780), Telßen, Taschi (1826), Tahsches m. (1912).
Bruņinieku muiža /Gut/, kurā ietilpa Dorupes /Dorup/ piemuiža, Maztāšu /Klein-Telsen/ piemuiža un Rieģes /Regen/ piemuiža.
Muiža 2188 ha liela, 1338 ha zemnieku izpirkti
Rakstītajos avotos Telse pirmo reizi pieminēta 1253.gadā, bet Telses (Telsen) muiža 1501.gadā, kad tā tiek izlēņota Johanam Krūzem. No 1521.gada muiža nonāk fon Rappu dzimtas pārvaldījumā. 1641.gadā Pēc Annas Magdalēnas fon Rappas laulībām ar Nikolausu fon Korfu muiža nonāk von Korfu dzimtas īpašumā, kas ir arī veidojusi pašreizējo muižas centra apbūvi. No 18.gadsimta latviskais nosaukums ir Tāšu muiža. 1840.gadā īpašums nonāk Eduardam von Keizerlinkam. Viņa dēls Otto 1908.gadā muižu pārdot Gothardam fon Šrēderam, kas ir pēdējais muižas īpašnieks. 1922.gadā muižas centru nodot Talsu (no 1925.gada Tāšu) pagasta rīcībā. Bijušajā kungu mājā iekārto pamatskolu, bet pārējās celtnes izmanto pagasta pārvaldes un saimnieciskajām vajadzībām. 1969.gadā likvidē skolu, bet 1974.ciema padomi. Bijušais muižas centrs un apstādījumi ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Kungu māja būvēta 1734.gadā, bet pārbūvēta 19.gs. vidū un 20.gs. sākumā. Celtnē saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, no akmens izgatavots galvenās ieejas portāls, sākotnējā akmens plātņu grīda hallē, parkets, sienu paneļi, 19.gs. sākuma ārdurvis, logi, kāpnes u.c. detaļas. Otra kompleksa nozīmīgākā celtne ir Lielā māja, kuras pirmais stāvs būvēts 18.gs. 60.gados, bet otrais stāvs 1778.gadā. Bijušo muižas centru ieskauj vēsturiskie apstādījumi 10 ha platībā. No 2000.gada kompleksa ēkās tiek veikti konservācijas un restaurācijas darbi, ko veic nomnieki sadarbībā ar biedrību „Tāšu muiža”.
 

Pieejamība publiskai apskatei

Tāšu muiža apskatāma iepriekš piesakoties.

Objektā atrodas

Uzsākot muižas sadalīšanu 1921.gadā, kompleksā bija 26 ēkas. Līdz mūsdienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, magazīnas klēts, stallis, daļēji kalpu māja, ūdens dzirnavas un rija.
Tāšu muižas vēsturiskais centrs atrodas Ālandes (Telses) upes ielejā pie Tāšu ezera. Apbūve izveidojusies trīs zonās: ap noslēgto saimnieciska rakstura pagalmu, parādes pagalmu un attālāk no centra ceļa malā uz Grobiņu un Rolavas muižu. Vēsturiski vecākā vieta, ap kuru līdz 18.gadsimta sākumam koncentrējās visas nozīmīgākās ēkas tai skaitā kungu māja, bija regulāras formas saimniecības pagalms. Aiz tā robežas – žoga dienvidu pusē, atradās virtuves un augļu dārzs. Apbūve līdz 1734.gadam bija no koka. Vecā kungu māja, domājams, atradās pagalma dienvidrietumu stūrī, daļēji vēlāk būvētās „melnās” klēts vietā ar galveno fasādi pret pagalmu, bet otru fasādi pret dārzu. 17.gadsimtā kungu mājai bijis mēles tipa dakstiņu jumta segums, kas imitējis viduslaikiem raksturīgo šindeļu galu formu, bet telpās bijušas zaļi glazētas podiņu krāsnis, arī torņa tipa krāsnis. Ap saimniecības pagalmu ēkas būvētas un pārbūvētas līdz pat muižas likvidēšanai. Jaunā mūra kungu māja 1734. gadā būvēta ārpus saimniecības pagalma ar galveno fasādi pret ziemeļiem. Tās priekšā izveidots grantēts parādes pagalms - laukums. Aiz kungu mājas dienvidu pusē izveidots regulārs baroka stila dārzs un dīķis. Līdz ar 19.gadsimta sākumu jaunās ēkas tiek būvētas gar ceļu uz Grobiņu. Tur tika uzbūvēta rija, magazīnas klēts un kalpu māja ar šķūni. 19.gadsimtā pie ūdensdzirnavām uzbūvēts ēku komplekss ar brūzi. Pēc muižas likvidēšanas 20.gadsimta 20.gados nojauc daļu no saimniecības ēkām, kuru materiālu iegūst jaunsaimnieki. Pēc ciema padomes, skolas un kolhoza, "Pirmrindnieks" likvidācijas centrs zaudē savu nozīmi un neizmantotās ēkas nojauc būvmateriāliem.
Pašreiz esošās kungu mājas pasūtītājs bija Polijas pulkvedis Frīdrihs Heinrihs fon Korfs, (1677-1746). Tā būvēta 1734.gadā kā viena stāva, plānā taisnstūra mūra ēka. Pie abām gala fasādēm atradās nelielas būves. Sākotnēji ēkai bijis mansarda tipa jumts, kas, domājams, iesegts ar gropētiem šindeļiem.
Fasāžu arhitektūra simetriski izteikta. Garenfasāžu centrālajā daļā rizalīts, ko galvenajā fasādē akcentē baroka stila portāls, kas izgatavots no Gotlandes smilšakmens. Sākotnēji rizalītus noslēdzis dekoratīvs zelminis ar volūtām. Abu garenfasāžu apdarei izmantoti plastiski izmūrēti dekoratīvi elementi . Fasādes sākotnēji krāsotas rozā, dekoratīvie elementi sarkani, dzega, logi un portāls tumši pelēki.
Sākotnēji ēkas centrālajā daļā četras lielas reprezentatīva rakstura telpas. Austrumu pusē gaitenis un četri viesu kambari, bet rietumu pusē gaitenis un sešas dzīvojamās istabas. Hallē atradās kāpnes uz mansarda stāvu un noeja uz pagrabu. Abu gaiteņu galos ārdurvis. Virtuve sākotnēji bija ārpus kungu mājas kā atsevišķa celtne pie austrumu gala fasādes. Pie otras gala fasādes atradās analoga lieluma un izskata ēka, domājams, atejas.
Sākotnēji visās telpās apmestas sienas un griesti. Dzīvojamās un viesu telpās dzega un plafonā profili, bet gaiteņos vienkārša apdare bez ieloces. Zālēs uz sienām bija uzvilkts audums, kas apgleznots pelēki, tumšāki pelēkos toņos, paneļi un durvis krāsotas gandrīz melnas, bet griesti balsināti. Dzīvojamās telpās, hallē un viesu telpās sienas un griesti balsināti.
Apkurināmas bija dzīvojamās telpas, bet gaiteņi un viesu telpas daļēji vai vispār neapkurināmas. Galvenajās zālēs bija divi apkures ķermeņi krāsns un kamīns. Ēkā līdz mūsdienām saglabājušies trīs kamīni un vēl ir zināmas vēl trīs kamīnu vietas. Kamīni izmūrēti, bet dekors apmests ar kaļķa javu, bet smalkākās daļas izvilktas un veidotas no stuka. Šāda izskata vēlā baroka kamīni nekur citur Latvijā nav saglabājušies. Spriežot pēc lauskām, ēkā bijušas melnu un zaļu glazētu podiņu krāsnis uz kājām. Lai nodrošinātu ugunsdrošību krāsnis kurinātas no gaiteņiem un halles, kuru grīda ieklāta ar akmens flīzēm.
Spriežot pēc ēkas arhitektūras un detaļām kungu mājas projektu zīmējis un būvdarbus vadījis būvmeistars no Austrumprūsijas. Arī atsevišķi meistari un gatavi izstrādājumi ievesti no Austrumprūsijas. Tuvākā akmeņkaļu darbnīca atradās bijušajā Kēningsberga, bet šāda izskata kamīni līdz Otrajam pasaules karam bija saglabājušies Austrumprūsijā. Tāšu muižas īpašnieks - Frīdrihs Heinrihs fon Korfs bija precējies ar Sofiju Luisu Kēni fon Jaski (Köehn von Jaski), kuras vecāku dzimtmuiža atrodas tieši Austrumprūsijā – Ješkendorfā (Jäschkendorf, Jaśkowo). Kungu māja šajā muižā būvēta 1721.gadā un ļoti līdzinās Tāšu muižas kungu mājai tikai nedaudz mazāka. Arī atrašanās kompleksā ir analoga – ārpus saimniecības pagalma.
18.gadsimta 70.-80.gados notika pirmā lielākā kungu mājas pārbūve, kad nojaukts mansarda tipa jumts, bet tā vietā uzbūvēts pašreiz esošais divu slīpju jumts ar pusšļauptiem zelmiņiem. Pie rietumu fasādes uzbūvēta brīvstāvoša mūra ēka, kur atradās virtuve, veļas mazgātuve u.c. saimniecības telpas. Fasādes paliek bez izmaiņām, bet telpu plānojums mainās minimāli. Ēkas rietumu pusē saīsinot gaiteni un likvidējot divas lielākās istabas izveidota lielā zāle. Sakarā ar būvdarbiem jumtā un pārsegumos, nomainīts viss griestu apmetums, bet no sienām noņemts audums un tā vietā likts smalkgraudains apmetums. Sienu augšdaļā neliela dzega, bet griestos plafona ierāmējošais profils. Zālēs likts vairoga tipa parkets, kas izgatavots no priedes un egles koka ar ozolkoka malu, bet dzīvojamās telpās nespundētu, bet satapotu dēļu grīdas. 18.gadsimta otrajā pusē un 18.gadsimta beigās mainītas krāsnis. Melno krāšņu vietā mūrētas pelēcīgi baltu glazētu podiņu krāsnis ar rokoko un klasicisma stila ornamentiem.
Pašā 19.gadsimta sākumā, kad īpašums pieder Pēterim Heinriham Vilhelmam fon Korfam, notiek pēdējā lielākā pārbūve, kad, pieskaņojoties esošajai arhitektūrai, uzbūvēts pašreiz esošais mezonīns, ielikti jauni logi ar ārējiem slēģiem, ailu panelējums, ozolkoka ārdurvis, kāpnes un uzbūvēta piebūve pie austrumu gala fasādes. Iekštelpu plānojumā būtiskas izmaiņas nenotiek. Lielākajās telpās sāk krāsot koka grīdas, arī parketu. Ēkas austrumu pusē starp divām telpām, izmantojot keramikas elementus izveidots iekšdurvju portāls klasicisma stila formās, no kura līdz mūsdienām saglabājušies tikai fragmenti. Mezonīna telpās konstatēta arī šī perioda sienu un griestu apdare. Sienas krāsotas monohromas, vienā telpā cokols un gar sienas augšdaļu līnija, bet griestu centrā gleznots liels stilizētu augu aplis. Otrā telpā sienas augšdaļā josla ar palmetītēm. Pārbūvē mēģināts ēkai piešķirt klasicisma stila izskatu, bet vienīgie izteiktie šie stila elementi bija pusloka logi frontonos, kuriem bija bagātīgs spraišļojums. Visas pārējās detaļas tradicionālas Kurzemei. Fasādes krāsotas baltas, plastiskās detaļas sarkanas, logi un slēģi zilganpelēki, dzegas tumši pelēkas, bet portāls melns ar sarkanu. Ārējais vizuālais tēls bijis samērā īpatnējs, pat netipisks 19.gadsimta sākumam.
Pēc 1850.gada kungu mājā vairs nedzīvo un to izmanto gandrīz tikai vasarās. 1908.gadā muižu nopērk Gothards Eduards Heinrihs fon Šrēders. Liepājas muzejā atrodas arhitekta Maksa Teodora Berči (Bertschy) atraitnes pārdotais Berči darbu arhīvs (inv.Nr.3829), kurā glabājas Tāšu muižas kungu mājas pārbūves projekta priekšlikums, kas netika realizēts. Iespējams bijis cits projekts, pēc kura tad arī veikta pārbūve. Ar starpsienām sadalīta halle, starp lielajām zālēm ieliktas jaunas divu vērtņu iekšdurvis ar vienkāršiem koka portāliem, uz sākotnējā parketa uzlīmētas ozolkoka lamelas, piebūvei uz dienvidu pusi ielikti jauni logi un mainīts plānojums - izbūvētas jaunas atejas un vannas istaba. Galvenajās telpās uz sienām līmētas papīra tapetes, bet pārējās telpās dekoratīvi un monohromi krāsojumi.
Agrārās reformas laikā muižas centrs tiek atsavināts un kopā ar 27ha zemes 1922.gadā nodots pagasta īpašumā. Kungu mājā ierīko 6 klašu pamatskolu, kas izveidota apvienojot Tāšu un Talsu skolas. Ar pārtraukumu Otrā pasaules kara laikā, kad ēkā atrodas lazarete, tā darbojas līdz skolas likvidācijai 1969.gadā. 1978.gadā pēc Liepājas galantērijas kombināta “Lauma” pasūtījuma projektēšanas institūtā “Latkolhozprojekts” tiek izstrādāts projekts kungu mājas un tās apkārtnes pielāgošanai pionieru nometnes vajadzībām. 20.gadsimta 80.gadu sākumā tiek uzsākti remonta darbi. Izlauztas visas krāsnis, durvis, gandrīz visas grīdas, nojaukts iekšdurvju portāls, daudz oriģinālo iekšsienu un nojauc t.s. „beķerienes galu” - 18.gadsimta 70.-80.gados būvēto virtuves māju. Būvdarbi netika pabeigti un izdemolētā celtne kļuva ikvienam brīvi pieejama. 1999.gadā muižas komplekss tiek nodots apsaimniekošanai “Tāšu muižas fondam” un tiek uzsākti nepieciešamākie konservācijas restaurācijas darbi, kas joprojām turpinās.
Lielā māja jeb "Lielais ērberģis" ir otra nozīmīgākā ēka kompleksā. Tās pirmais stāvs būvēts 18.gadsimta 60.gados, bet otrais stāvs 1778.gadā. Ēka kalpojusi kā kalpu majā, pēc muižas likvidācijas pagasta nams ar dzīvokļiem un bibliotēja. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās ciema padome, telefona centrāle, pasts, veikals un dzīvokļi. Pašreiz daļēji ēka tiek izmantota kā brīvdienu māja un notiek atjaunošanas darbi.
Kungu māja ir viena no retajām, maz pārbūvētajām 18.gadsimta pirmajā pusē (30.gados) būvētajām kungu mājām Kurzemē un Latvijā. Galvenajā fasādē ir vienīgais muižu apbūvē saglabājies baroka stila akmens portāls, kas izgatavots no gotlandes smilšakmens bijušajā Kēnigsberga. Ēkas hallē ir sakotnējā akmens plārņu grīda, centrālajās telpās saglabājušies trīs sākotnējie no apmetuma un stuka veidoti kamīni, kurus, domājams, uzbūvēja meistari no Austrumprūsijas, sienu apakšdaļā baroka stila panelējums. No pēdējās lielākās pārbūves 19.gadsimta sākumā sāglabājušies vienīgie Latvijā, tipoloģiski netradicionāli logi ar aprīkojumu, pusapaļais logs, ailu un sienu panelējums, kāpnes un galvenās ieejas ārdurvis.
Šobrīd muižas kompleksā (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6426) saglabājušās 6 ēkas, dārzi un parki ar dīķiem. Muižas kungu māja (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6427) celta 1734.gadā. Tā ir viena stāva mūra ēka ar mezonīnu un galvenajā fasādē barokālu akmens portālu ar ārdurvīm (valsts noz. mākslas piemineklis Nr.3834). Ēkā ir trīs Latvijai unikāli baroka kamīni ar  apmetumā un stukā veidotu plastisko dekoru (valsts noz. mākslas pieminekļi Nr.3836, 3837, 3838), 18.gs. parkets (valsts noz. mākslas piemineklis Nr.3839), sienu paneļi ar 19.gs. sākuma. logu ailu panelējumu un interjeru apdare (valsts noz. mākslas piemineklis Nr.3835).
Grobiņas novada pašvaldības īpašums.
Biedrība " Tāšu muiža" darbojas no 1998.gada.
Nostāsti - Leģenda par baronesi fon Korfu, kura noindēta, jo gribējusi dot Tāšu zemniekiem brīvlaišanu agrāk, nekā tas noticis visā Kurzemē.