Alsviķu muiža

PIKC Smiltenes tehnikums Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, Alsviķi, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333.
Lng: 26.9356770917 , Lat: 57.4455621250
Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums - PIKC Smiltenes tehnikums Alsviķu teritoriālā struktūrvienība

Skatīt kartē:

Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Vietējās nozīmes

Apraksts

                                                                                       Alsviķu muižas vēsture

    Alsviķu muiža atrodas Vidzemē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Tā veidojusies Livonijas laikā (domājams – 15. gs. otrajā pusē). Iespējams, ka nosaukums radies no muižnieku Halsvigu uzvārda. Polijas karaļa Stefana Batorija laikā (1576-86) muižas īpašnieks bija Nikolauss (Nicolaus), un tiesības uz šo īpašumu karalis Sigismunds III 1590. gadā attiecināja uz viņa bērniem. Citos avotos par muižas valdītājiem poļu laikā minēti arī Andress Gūts un Tolkovskis. Zviedru – poļu kara rezultātā muiža bija pilnīgi izpostīta, un uz to pretenzijas pieteica kāds no Rozeniem. 1631. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja N. H. Taubem. 1650. gadā kā īpašnieks minēts O. Giltens. Pēc muižas pārņemšanas valsts īpašumā (redukcijas) to ilgstoši (1688. – 18. gs. otrais ceturksnis) apsaimniekoja Fītinghofu dzimta. 1740. gados Krievijas Ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja grāfam Voroncovam, kurš to drīz pārdeva O. H. Fītinghofam. Viņa dēls B. Fītinghofs 1810. gadā muižu ieķīlāja, bet desmit gadus vēlāk pārdeva Ā. Vulfam. Kopš 1858. gada līdz pat Latvijas Republikas agrārreformai muiža juridiski piederēja Volfu ģimenei. Pēdējie īpašnieki bija Anna Volfa un viņas vīrs senators R. Tranzē - Rozeneks.
Latvijas Republikas laikā Alsviķu muižas centrs vispirms (1921-27) bija valsts saimniecības statusā. 1927. gadā tas sadalīts daudzās vienībās (jaunsaimniecībās).

   No muižas īpašniekiem plašāk pazīstami ir: zviedru armijas majors Nikolāuss Heinrihs Taube, Krievijas impērijas vicekanclers grāfs Voroncovs, slepenpadomnieks, par „Vidzemes pusķēniņu” dēvētais barons Otto Hermanis Fītinghofs (1722-92)un viņa dēls Burhards Kristofs Fītinghofs (1767-1828); 25 muižu īpašnieks Ādolfs Heinrihs Vulfs (1765-1843) un viņa dēls bruģu kungs Jūliūss Vulfs (1809-72); inženieris majors Jozefs Volfs (1789-1870) un viņa dēls Aleksandrs Ernests Volfs, kā arī senators Rūdolfs Tranzē-Rozeneks (1858-1928).  No viņiem Alsviķos reāli dzīvoja un saimniekoja tikai Aleksandrs Ernests Volfs, un tas bija faktors, kas noteica muižas kompleksa strauju izaugsmi. Kroga ēkā dzimis mūziķis un mūzikas pedagogs Voldemārs Evans (1909-97).

    Pils fasāžu arhitektoniskais risinājums ir raksturīgs vēlīnajam Berlīnes klasicismam. Pils vizuālo kopiespaidu nosaka izteiksmīgās jumta līnijas kontrasts ar asimetriski novietoto kvadrātveida plānojuma torni. Laika gaitā pils vairākkārt pārbūvēta (1937, 1939, 1942, 1966). No citām ēkām vislabāk saglabājušās: smēde – ratnīca, muižkunga māja un kalte. Muižas kompleksa pašreizējās ēkas celtas galvenokārt Aleksandra Volfa valdīšanas laikā (1872-189?). Līdz  mūsdienām daļēji vai pilnīgi saglabājušās pavisam 13 ēkas. Alsviķu muižas apbūves komplekss un parks atzīti par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Tādā pašā statusā ir arī septiņi  atsevišķi muižas objekti: pils, muižkunga māja, kalpu māja, kalte, kūts, pagrabs, smēde – ratnīca. Konkrēts celšanas gads zināms kūtij (1846); pārējie objekti tiek datēti ar 19. gs. otro pusi vai beigām (smēde – ratnīca).

    A. E. Volfa laikā Alsviķos un citās viņam piederošajās apkārtnes muižās (Krāgasmuižā, Nēķenē, Rezakā, Karvā) darbojās spirta dedzinātava, vairākas dzirnavas, krogi un ķieģeļu cepļi. Plaši attīstīta bija lopkopība (ar angļu un holandiešu sugas lopiem).

                                                                                       Izglītības iestādes

Kungu mājā (pilī) tika atvērta bērnu patversme, pēc tam - grūti audzināmo meiteņu iestāde (1939-43). Kara beigu posmā tur izvietojās vācu armijas daļas (1943-44). Pēc 2. Pasaules kara pilī bija bērnu nams (1945-57), vēlāk (1957-62) bērnu nams kopā ar pamatskolu, internātskola (1962-66), 12. (98.) speciālā profesionāli tehniskā vidusskola (1966-91). Tā visu pēckara laiku līdz mūsdienām muižas Pils ēkā ir dažādas izglītības iestādes.

1991. gadā Alsviķu muižā darbu sāk Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša profesionālās izglītības iestāde – Arodapmācības un reabilitācijas centrs “Alsviķi”. Iestādes nosaukums 25 gadu pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījies (Alsviķu arodskola, Alsviķu Profesionālā skola u.c.). 2015.gada 1.septembrī skola tiek pievienota Smiltenes tehnikumam kā PIKC Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība.

Skolā mācās audzēkņi ar veselības problēmām – kam ir 1., 2., 3.grupas invaliditāte. Viņiem ir iespēja iegūt vienu no astoņām piedāvātajām izglītības programmām, kā arī atjaunot darbspējas, apvienojot individuālo sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem.
Mājas lapas adrese -  smiltenestehnikums.lv; saite Alsviķu struktūrvienība.

Pieejamība publiskai apskatei

Pēc iepriekšējas vienošanās.