facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Naukšēnu muižas pils


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Valsts nozīmes kultūras piemineklis


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni"

Lng: 25.4470318583, Lat: 57.8833168833


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Naukšēnu muiža


Apraksts

Vēsturiskajā Naukšēnu muižā atrodas Sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša izglītības iestāde, kas darbojas kopš 1998.gada. Iestādē mācās bērni, kuriem tiesa piemērojusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas iestādē.  Skaistais muižas parks, lauku klusums un miers veicina šeit nonākušo audzēkņu sociālo un pedagoģisko korekciju.

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Viesnīca, viesu māja - Labiekārtotas istabas (duša, WC).
Ēdināšana ar pieteikumiem - Pēc izvēles - ēdināšanu var pasūtīt uz vietas vai izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju
Kur rīkot banketu -
Kur rīkot konferenci -
Valsts nozīmes pils/kungu māja - Naukšēnu muižas Pils 18. gs. b. 1820.
Pils/kungu māja - Kā raksta arhitekts Pauls Kampe, H. V. fon Grotes laikā 1843. g. pēc paša muižas īpašnieka dotajām skicēm būvmeistars Frīdrihs Gotlībs Glēzers (F.G.Gläser) no Cēsīm pabeidzis celt jauno Naukšēnu muižas pili. Būvdarbus uzraudzījis pats pasūtītājs. Uz augsta cokolstāva pacelto divstāvu ēku sedz lēzens divslīpju jumts. Tās abu garenfasāžu centrā atrodas t.s. dubultais rizalīts, kura vidusdaļu noslēdz trīsstūra frontons, bet malējās – atika. Rizalīts ar atiku atrodas arī abās gala fasādēs. Ēkas apjoma kompozīcija ir sakņota vēlīnā klasicisma tradīcijās. Interesanta fasāžu plastika – no ēkas garenfasādes galiem siena tiek pakāpeniski izvirzīta, trešo reizi veidojot centrālā rizalīta vidusdaļu. Tās arhitektoniskais risinājums pilnībā nav uztverams, jo 19.gs.beigās priekšā tapis t.s. Šveices stila lievenis. Interesanti, ka otra pret parku un Rūjas upi vērstā garenfasāde ir arhitektoniski atšķirīga. Saglabājušies divi pils pārbūves projekti – viens no 1938.gada (arh. A.Čuibe), bet otrs nedaudz agrāks. Realizēts, domājams, ir jaunākais. Jākonstatē, ka pēc projekta nojaukta pils terase upes pusē, mainīta kāpņu atrašanās vieta, otrajā stāvā izbūvēti dzīvokļi direktoram un internāta audzinātājam, kā arī veikti citi sīkāki pārveidojumi. Pagraba stāvā atradušies karceri, mazgāšanās telpas, ģērbtuves, noliktavas, virtuve, veļas mazgātava, uzrauga dzīvoklis, maizes ceptuve, un sarga istaba. Pirmajā stāvā ierīkotas četras klases, bibliotēka, aktu un vingrošanas zāle, ārsta istaba, sanitārais mezgls, skolotāju istaba, kanceleja, pārziņa kabinets un mācību līdzekļu novietošanas telpa. Otrajā stāvā atradies direktora dzīvoklis, audzēkņu guļamistabas kopā ar 46 gultām, uzrauga telpa, sanitārais mezgls, internāta audzinātāja dzīvoklis un vēl pāris citas nozīmes telpas. Pārbūvju un telpu interjera izmaiņu rezultātā aizkrāsoti sienu un griestu gleznojumi, domājams, intarsēts parkets aizstāts ar dēļu grīdu, nojauktas vēsturiskās krāsnis, bet ēdamistaba, kurā atradušās joniskās kolonnas pārdalīta ar šķērsienu divās daļās. Lievenis parka pusē, kā tas bijis agrāk, iestiklots tikai vienā pusē, taču vairumā krāsainie stikli aizstāti ar parastajiem.
Zāle konferencēm un svinībām (130 m2).
Skolas internātā (uz visu stāvu kopēja - WC, duša, TV): Zāle konferencēm un svinībām (130 m2), gida pakalpojumi.
Valsts nozīmes parks - Parks kopā ar mežaparku aizņem vairāk kā 50 ha lielu platību, Rūjas upes krastā. Dekoratīvā dārza ierīkošana muižā sākusies 17. gs. beigās, bet vēlāk tas iekļauts ainavu parkā. Teritorija starp pili un saimniecības ēkām ir regulāra plānojuma, ar cirptiem dzīvžogiem, grantētiem celiņiem, zālieniem, krūmu un koku grupām. DR daļa ir brīva plānojuma ar plašām laucēm un skatu perspektīvām. Uz dzimtas kapiem ved Holandes liepu aleja, bet aiz tiem parks pāriet mežā. Divi dīķi. Mežaparka attālākajā daļā upes krastā atrodas pilskalns – Naukšēnu Kābele. Parkam ir izcila arhitektoniskā un dendroloģiskā vērtība. Tas kalpo kā atpūtas vieta. Parkā aug reti sastopami koki, piemēram, valriekstu koks, korķa koks, Sibīrijas baltegle, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle un sudrabkļava.
Kur iet pirtī -
Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Naukšēnu muižas apbūve 18. gs. b. 1820. 19. gs. b. Klēts 19. gs. s. Parks 19. gs. Ip. Naukšēnu muižas Pils 18. gs. b. 1820. Pulksteņu tornis (siernīca) 18. gs. b.
Apmetnes vieta vai pilskalns
Kapi
Sporta laukums
Pamata izglītības mācību iestāde
Muižas komplekss - 1922.gadā sastādīts muižas ēku saraksts (mērnieks J. Šmits), norādot to izmērus, sienu, griestu un jumta materiālus, kā arī tehnisko stāvokli. Šajā laikā muižas apbūvi veidoja: pils, dzīvojamā ēka, klēts, labības žāvētava (veca mūra ēka ar dakstiņu jumtu), klēts ar pagrabu, stallis ar vāgūzi, lopu kūts, cūku kūts, siltumnīca, koka putnu kūts, smēde, vāgūzis un brūzis, dzīvojamā ēka, vecā spirta dedzinātava (dzīvojamā ēka), kūts, stallis, kūts (bij. medību suņu kūts), dzīvojamā ēka, dzīvojamā ēka, pirts, bij. magazina, rija – šķūnis, malkas šķūnis, šķūnis, dzirnavu šķūnis, šķūņi, dzīvojamā ēka, klēts, kūts, kūts, pirts, dzīvojamā ēka, klēts, kūts. Kopumā sarakstā norādītas 39 ēkas un būves. Lielākā daļa no tām bijušas mūra, segtas ar skārda, kārniņu, šindeļu vai skaidu jumtiem. Šim sarakstam pievienots arī shematisks ēku izvietojuma plāns ar numerāciju, kas šodien ļauj precizēt viena vai otra objekta atrašanās vietu un funkciju. Siernīca jeb pulksteņu tornis atrodas iebraucamā ceļa malā. Siernīca redzama jau ap 1800.gadu tapušajā J.K.Broces zīmējumā un savu sākotnējo veidolu nav zaudējusi līdz pat mūsu dienām. 2002. g. realizēts siernīcas torņa renovācijas projekts (arh. I.Maurāne). Iekštelpās saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti, kas saistās ar siera darināšanu. Klēts redzama ap 1800. gadu darinātajā J. K. Broces zīmējumā. Tā celta 18. gs. vidū vai pēdējā ceturksnī. 2002. gadā izstrādāts ēkas renovācijas projekts, kurš veiksmīgi realizēts. Senā, kultūrvēsturiskā celtne atguvusi savu sākotnējo veidolu. No pagrabklēts, kas atradās upes krastā pie klēts, saglabājies tikai neliels uzkalniņš. Pārvaldnieka māja nodegusi 1970.gados un pēc tam atjaunota pilnībā mainot izskatu – uzcelts otrais stāvs, mainītas ailas utt. Ēka bija tipiska muižu apbūvei un savai tipoloģiskai grupai – gan izvietojuma ziņā, gan ārējā izskatā. Domājams, siltumnīca nojaukta padomju laikā un tās vietā pēdējos gados izveidots plašs siltumnīcu komplekss Laidars 1904. g. zemju plānā grupējas ap kvadrātveida pagalmu. Celts no šķeltiem laukakmeņiem ar sarkanajiem ķieģeļiem ap ailām, stūros un dzegā. 1922. g. palikušas divas paralēli novietotas ēkas, kuras savā starpā nav savienotas. Tas ir stallis un pie tā, no pagalma tālākā pusē stāvošā kūts. staļļa korpusā iekārtotas skolas mācību telpas, bet kūts kalpo saimnieciskām vajadzībām. Bijusī pagasta magazīna ir jau 1904.gada plānā un ir 1922.gada inventāru sarakstos. Ēka laika gaitā ir pilnīgi pārbūvēta. Vēsturiska ir tikai tās atrašanās vieta – ceļa malā netālu no rijas. No lielās laukakmeņu mūra rijas pāri palikušas tikai drupas. Šķūnis pie rijas attēlots 1904.gada zemju plānā un savā vietā no tā saglabājusies tikai puse. Bijusī pagasta magazīna laika gaitā ir pilnīgi pārbūvēta. 1922.gada plānā šķūņi ir attēloti kā eksistējoši ar nosaukumu dzirnavu šķūnis un šķūnis. Abas ēkas bija paredzētas labībai. Šīs ēkas ir pirmās, kuras pamana, iebraucot muižā no Valkas puses. No lielās laukakmeņu mūra rijas pāri palikušas tikai drupas. Šķūnis pie rijas attēlots 1904.gada zemju plānā un savā vietā no tā saglabājusies tikai puse. Pārveidota par dzīvojamo ēku. Nelielā ēka, kas atrodas t.s. žāvētavas tiešā tuvumā un veido saimniecības ēku kompleksu otrā pusē muižu šķērsojošam ceļam ir senāk bijusi putnu kūts. Pēc vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām ēkā atradusies smēde, kas pēc tās ārējā izskata ir daudz ticamāks izmantošanas veids nekā putnu kūts. Vāgūzis un brūzis - laika gaitā ēka ir ievērojami pārbūvēta un tagad tajā iekārtots veikals, saimniecības telpas un dzīvokļi. Saglabājušās 4 kalpu mājas. Laika gaitā savu veidolu ir mainījusi ēku grupa, kurā spriežot pēc 1922.gada dokumentiem iekļāvās divas kūtis, vecā spirta dedzinātava un stallis. Tiltakrogs – gara laukakmeņu mūra būve, kuras galā vēl jaušama kādreiz esošā iebrauktuves aila. Ēkas vienā galā padomju laikā izbūvētas garāžas. Dzirnavu ēku grupa, kuras nosaukums Mühlenland lasāms jau 1904. gadā, veidojusies aiz kroga.Pirmā dzirnavu grupas ēka šodien saucas Dzirnavas. Vējdzirnavas, nav saglabājušās. To vietā pakalnā šodien redzama mūra saimniecības ēka, kuru var datēt ar 19. gs. vidu. Taču pirms dzirnavām ceļa abās pusēs iepretim viena otrai atrodas divas dzīvojamās ēkas - kalpu mājas Tagad šīs ēkas kalpo kā dzīvojamās. Pie brūža upes pusē redzama arī kāda brīvstāvoša Šodien ēkā atrodas viesnīca, pirts un bārs.
Valsts īpašums
Apkārtne
TOP 100


Pieejamība publiskai apskatei

Pieejama pēc iepriekšējas vienošanās un skolas darba laikā darba dienās no plkst.08.00 līdz 17.00. Ekskursijas muižas teritorijā organizē Naukšēnu Cilvēkmuzejs: http://cilvekmuzejs.naukseni.lv/.


Sniegto pakalpojumu apraksts

Naukšēnu muižā iespējams rīkot svinības - kāzas, jubilejas u.c. Pieejama banketu zāle lielām svinībām, mazā zāle ar pirts telpu mazākām jubilejām. Turpat muižā iespējams nakšņot labiekārtotos numuriņos.


Pakalpojumu pārdošanas vieta(as)

Adrese Kontaktinformācija Interneta adrese
"Naukšēnu muiža", Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads 64268154 64268637 info@skiinaukseni.lv
www.skiinaukseni.lv


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

Skola:64268154

Saimniecības vadītājs:29491730

Faksa nr.

64268637

E-pasts

info@skiinaukseni.lv

Mājas lapa

www.skiinaukseni.lv


Sociālo tīklu profili

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.