Lizuma muiža

Turaidas pils un pilsmuiža


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Turaidas ielā 10

Lng: 24.8472976685, Lat: 57.1867159363


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis ,,Turaidas muzejrezervāts

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muižas komplekss - Jaunākā muzejrezervāta daļa, kas piedāvāta apmeklētāju apskatei, ir muižas saimnieciskās apbūves centrs. Ekspozīcijas iekārtotas Pirtiņā, Smēdē, Zivju pagrabā un Ratnīcā. Turaidas muiža veidojusies jau 16.gadsimtā un pastāvējusi līdz 20.gadsimta 20.gadiem. Muižas īpašnieka māja atradusies pils pagalmā un līdz mūsdienām nav saglabājusies, taču jau no ieejas muzejrezervātā redzamas divas muižas pārvaldnieka mājas - vecā un jaunā. Pēdējā atrodas muzejrezervāta speciālistu darba telpas, bet vecā māja pašlaik piedzīvo savu atdzimšanu. Pēc ēkas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes uzsākta tās restaurācija, lai ēkā iekārtotu 19.gadsimta vidum atbilstošu muižas pārvaldnieka dzīvojamās mājas interjeru. Muižas saimnieciskās apbūves kompleksā saglabājušās arī citas ēkas: jaunā klēts, krogs – tējnīca, pagrabklēts, stallis, muižas kalpotāju dzīvojamā māja, piķiera kūtiņa, kalte un ābolu klētiņa. 20.gadsimta sākumā Turaidas muižā uzplaukumu piedzīvoja dīķsaimniecība, bija ierīkoti vairāki desmiti dīķu. Pašlaik sākotnējās vietās atjaunotas 14 lielākas un mazākas ūdenskrātuves. Ziemā muižā un Tautasdziesmu parkā dabas pievilcību var baudīt arī uz slēpēm (tās gan jāņem līdzi pašiem).
Bīskapa pils - Mūra pils būvniecība uzsākta 1214.gadā nopostītās lībiešu koka pils vietā. Turaidas pils – cietokšņa būvniecības sākums saistās ar kristietības ienākšanu Latvijā. Pils ir arī Latvijas karu vēstures lieciniece. Tā piedzīvojusi bruņotus konfliktus starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Par pili zobenus krustojuši gan poļu, gan zviedru, gan krievu karotāji. Pils apbūves senākās liecības saglabājušās no 13. gadsimta: Galvenais tornis un Torņveidīgais dienvidu korpuss. Savukārt Lielais pusapaļais tornis ir raksturīga 15.gadsimta būve, kas saistīta ar uguns šaujamieroču attīstību. Šāda veida tornis Vidzemē šodien ir apskatāms tikai Ērģemes pilī. Pēc 1776.gada ugunsgrēka pils izpostītās daļas līdz pagājušā gadsimta vidum vairs neatjaunoja. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1924.gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, un tikai 50.gados pamazām sākās atjaunošanas darbi. Turpat 30 gadus Turaidas pilī ir strādājusi arheoloģiskā ekspedīcija Dr. habil. hist. profesora Jāņa Graudoņa vadībā. Tās gaitā atrasta 4481 senlieta. Turaidas pils kļuvusi par arheoloģiski vispilnīgāk izpētīto pili Baltijas valstīs. Īstenojot projektu „Viduslaiki Latvijā. Turaidas pils”, pašlaik pilī tiek iekārtotas jaunas ekspozīcijas. Apmeklētāju vērtējumam jau nodotas pirmās septiņas, bet pavasarī plānots atvērt vēl trīs. Pirms ekspozīciju iekārtošanas telpās tika restaurēts viduslaikiem raksturīgais rupjas kaļķu javas pārsegums, liktas arī jaunas, viduslaikiem raksturīgās plato dēļu grīdas. Ekspozīcijas izvietotas Galvenajā tornī, Torņveidīgajā dienvidu korpusā, Lielajā pusapaļajā tornī un Rietumu korpusā. Tās stāsta par pils būvvēsturi, pils un novada vēsturi un dzīvi viduslaikos. Pilī apskatāmas arī ekspozīcijas, kas veltītas senajiem Turaidas iedzīvotājiem –Gaujas lībiešiem.
Valsts muzejs - Turaidas muzejrezervāts atrodas gleznainās Gaujas senlejas labajā krastā, Siguldā, apmēram 50 km attālumā no Rīgas. Dieva Dārzs – tā tulkojams Turaidas nosaukums, ko senie lībieši pirms vairākiem gadsimtiem devuši šai vietai. Gaujas senlejas un tās krastu valdzinošās ainavas ar skarbo un reizē romantisko viduslaiku pili uz Turaidu vilinājušas ceļotājus jau 19. gadsimtā. Turaidā var nokļūt, braucot pa Pleskavas šoseju uz Siguldu un tad šķērsojot Gaujas senleju vai pa Rīgas – Valmieras šoseju, uz Turaidu pagriežoties no Raganas. Turaidas muzejrezervāts izveidots 1988.gadā kā jauna tipa muzejs Latvijā, kur kultūras pieminekļi skatāmi to vēsturiskajā vidē un ainavā. Šodien Turaidas muzejrezervāta teritorija aptver 41 ha, tajā atrodas 37 ēkas un būves. Turaidas pilskalns, Baznīckalns, muižas saimnieciskās apbūves centrs un Tautasdziesmu parks glabā liecības par Latvijas vēstures pēdējo tūkstošgadi.
Pils muzejs
Valsts nozīmes pils/kungu māja
TOP 100
Kultūrizglītības iestāde
Valsts īpašums
Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Turaidas muzejrezervāts Apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 1998-10-29 rīkojumu Nr.128, publicēts laikrakstā \"Latvijas Vēstnesis\" 1998-12-18. Veids: Arhitektūra Vērtības grupa: Valsts nozīmes Datējums: 13. -19. gs. Adrese: Rīgas rajons, Siguldas novads, Sigulda, Turaidā.
Parks - Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs Pa kreisi no pils atrodas Jelgavkalns – senā lībiešu ciemata vieta, kur 1982. gadā tika uzstādīta pirmā tēlnieka Induļa Rankas skulptūra „Veļu akmens”. Tai piepulcējās vēl četrpadsmit tēlnieka darbi, un 1985.gada jūlijā tika atklāts Dainu kalns, kas kļuva par tautas trešās atmodas laika simbolu. Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 1988.gadā pie skulptūras Dziesmu tēvs pirmo reizi ārpus Rīgas plīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālie karogi. Ar tautasdziesmu tika iznēsātas un izteiktas tautas brīvības alkas. Dainu kalnā 80.gados ik vasaras svētdienu skanēja etnogrāfisko un folkloras ansambļu koncerti. Uz Dainu kalnu brauca dziedātāji un dejotāji no visiem Latvijas novadiem. Tagad vēl plašāk izkoptajā teritorijā, kas ieguvusi Tautasdziesmu parka nosaukumu, apskatāmas 25 Induļa Rankas skulptūras. Dziesmu dārzā skan starptautiskā folkloras festivāla Baltica koncerti, notiek bērnu un jauniešu folkloras festivāli, kā arī citi dziesmoti pasākumi. Dabas, mākslas un dziesmas harmonija muzejrezervāta apmeklētāju šeit parasti dara nesteidzīgu. Tā ir pārdomu un dvēseles atveldzēšanas vieta.
Nostāsti - Tiek stāstīta leģenda par Turaidas Maiju (Rozi), kuras kaps atrodas pie liepas Turaidas muzejrezervātā. 1601. g. maijā Turaidu ielencis zviedru karapulks. Cīņa beidzās ar zviedru uzvaru, kuri aiz prieka rīkojuši dzīres pilī. Tikai pils skrīveris Greifs naktī viens pats devies skatīties vai kaujas laukā nav kāds ievainotais, kuram būtu vajadzīga palīdzība. Starp kritušajiem viņš izdzirdējis raudas: tur gulējusi kāda beigta kundze, kas ar vienu roku bijusi apskāvusi nonāvētu bruņinieku, bet ar otru mazu bērnu. Vecais Greifs paņēmis bārenīti pie sevis. Viņš meitenei iedevis vārdu Maija Roze, jo atrada viņu maijā un viņa bijusi tik mīlīga kā roze. Kad meitene izauga, viņa satika Viktoru, kurš bija salīgts par dārznieka mācekli pie Siguldas pilskunga. Abi jaunieši iemīlēja viens otru. Viņi katru vakaru satikās Gūtmaņa alā., virs kuras Viktors bija izcirtis mazāku alu. Tajos vakaros, kad Viktors netika uz norunāto satikšanos, Roze tajā sēdēja ar savu mazo māsiņu Hermīni. Šai pat laikā Turaidā ieradās divi izbēguši ģenerāļi – poļu karakalpi – junkurs Ādams Jakubovskis un kareivis Pēteris Skudrics. Viņiem bija izdevies dabūt darbu pie Turaidas pilskunga. Jakubovskis iemīlējies Rozē, bet meitene viņu noraidīja. Uzzinājis, ka viņa grasās precēties ar Viktoru, viņš aiz greizsirdības izgudroja viltību kā iegūt Rozi. Uz Turaidas pili tika atsūtīts ziņnesis, kas pavēstīja, ka Viktors uz satikšanos pārceļ uz 12 Gūtmaņa alā. Roze saposusies kopā ar Hermīni devās uz alu un līdzi paņēma Viktora dāvāto lakatiņu ar uzrakstu „Mīla stiprāka par nāvi.” Hermīne aizskrējusi uz pļavu lasīt puķes, bet Roze palika gaidot Viktoru, kura vietā ieradās Jakubovskis. Viņš meitenei uzmācies, tādēļ Roze teikusi, ka viņai esot lakatiņš ar burvju spēku, kurš tā īpašnieku darot neievainojamu. Viņa apsējusi lakatiņu sev ap kaklu un aicinājusi Jakubovski , lai viņš cērt ar zobenu, jo nebūšot ne mazākā ievainojuma. Māņticīgais Jakubovskis to darīja un Rozi nogalināja. Sapratis izdarīto, viņš aizbēga mežā. Mazā Hermīne savukārt aizbēgusi uz Krimuldu. Vakarā alā ieradās Viktors un aiz šausmām saļima. Cirvis, kas bija viņam rokās, iekrita asinīs. Uz Viktoru krita aizdomas par Rozes slepkavību un viņš tika apcietināts. Viktors ticis spīdzināts, lai izdabūtu viņa atzīšanos par Rozes slepkavību, bet pēdējā brīdī ieradās slimais pārvaldnieks un paziņoja, ka Skudrics ieradies ar ziņu, ka pie Rozes nāves ir vainojams Jakubovskis. Rozi apglabājuši pie Turaidas baznīcas. Viktors pēc tam aizbraucis atpakaļ uz Vāciju, līdzi ņemdams sauju smilšu no mīļotās kapa.
Foto reportāža Nr. 1 - Šogad Starptautiskās Muzeju dienas ieskaņas pasākums daudzos Latvijas muzejos notiek jau 14.maijā, kad apmēram 2000 Eiropas muzeju vienojas akcijā Muzeju nakts un veido visdažādākos pasākumus par kopīgu tēmu Gaisma naktī. Turaidas muzejrezervāts 14.maijā plkst. 21.00 aicināja uz pasākumu "Gaismas atgriešanās". Tā laikā tika iedegta gaisma viduslaiku pilī - gan tiešā, gan plašākā nozīmē. Izgaismots tika pils pagalms un seno būvju arhitektoniskās detaļas, pilī aplūkojama gaismas ķermeņu izstāde no muzejrezervāta krājuma. Pils arheoloģiskās izpētes turpat trīsdesmit gados ir atrasti sienā vai horizontālā virsmā iedzenami svečturi, skalturi, šķiltavdzelži, eļļas lampiņas. Šie priekšmeti līdz šim nav eksponēti vienkopus un šoreiz tiem ierādīta goda vieta. Akcijas tēmu palīdzēja atklāt jauniešu koru koncerts pils pagalmā „Gaismas atgriešanās” ar tāda paša nosaukuma U.Marhilēviča kompozīciju kā centrālo koncerta dziedājumu. Tajā tiek atainota gaismas un tumsas cīņa, to mūžīgā mijiedarbība un līdzāspastāvēšana. Koncertā piedalījās Siguldas Valsts ģimnāzijas koris „Atvars” diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā, Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauniešu koris diriģentes Inas Perevertailo vadībā un Apes vidusskolas jauniešu koris diriģentes Sandras Oto vadībā. Ar jauniešiem kopā kā solists dziedāja Zigfrīds Muktupāvels.
Darba laiks - Apmeklētājiem muzejrezervāts atvērts katru dienu bez brīvdienām. Vasaras sezonā (01.05. – 01.11.) no plkst. 10.00 – 18.00, vasaras sezonā ieeja teritorijā līdz plkst. 20.00. Ziemas sezonā ( 01.11. – 01.05.) no plkst. 10.00 – 17.00.
Apskate - Ieejas maksa Turaidas muzejrezervātā vasaras sezonā 01.05.-31.10.2008 Ieejas maksa Ls 3.00 LR pilna laika dienas nodaļas studentiem un ārvalstu studentiem (uzrādot ISIC karti) Ls 1.00 Skolēniem Ls 0.80 LR pensionāriem, invalīdiem Ls 0.50 Ieejas maksa rīta un vakara stundās: plkst.9.00-10.00 un plkst.18.00- 20.00 Ls 1.50 akcijas „Dižā Baltijas apceļošana” dalībnieks Ls 2.00 Bezmaksas ieeja : • Pirmskolas vecuma bērniem • Muzeju darbiniekiem, Baltijas jūras piļu muzeju asociācijas un ICOM biedriem • Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrības biedriem • VKPAI darbiniekiem • VAS „Valsts nekustamie īpašumi” darbiniekiem • Turaidas draudzes locekļiem dievkalpojumu dienā • Skolēnu grupu pavadošajiem skolotājiem • Tūristu grupu pavadošajam gidam, ja tūristu grupā ir ne mazāk kā 20 cilvēku • Žurnālistiem, uzrādot žurnālista apliecību • Jaunlaulātajiem un viņu vedējiem magnētiskās kartes „Siguldas Spieķis” lietotājs Ekskursijas: Turaidas muzejrezervāta apskate gida pavadībā (pārskata vai tematiskā ekskursija): • Valsts valodā Ls 15.00 • Svešvalodā Ls 25.00 • LR skolēnu grupām Ls 10.00 Citi pakalpojumi: Sabiedriskās tualetes apmeklējums: Ls 0.20 Transporta novietošana maksas stāvlaukumos: Vieglā automašīna Ls 1.00 Mikroautobuss Ls 2.50 Autobuss Ls 5.00 No maksas atbrīvojami īslaicīgi laukuma izmantotāji līdz 30 minūtēm. Nedēļas nogale Turaidas muzejrezervātā Turaidas muzejrezervāts nedēļas nogalē saviem apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīt Turaidas vēsturisko centru un kultūrvēsturisko mantojumu, kas šajā vietā veidojies tūkstoš gadu garumā. Apskatāmas vairāk kā 30 ekspozīcijas: Turaidas viduslaiku pilī, Turaidas baznīcā un Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrā, kā arī brīvdabas ekspozīcijas Tautasdziesmu parkā un Baznīckalnā. Jau kopš 19. gadsimta beigām ceļotājus vilina Turaidas pils sarkanie torņi. Turaidas pils ir viens no visvairāk arheoloģiski pētītajiem viduslaiku pieminekļiem Baltijā un populārākais apskates objekts muzejrezervātā. No pils Galvenā torņa paveras brīnišķīgs skats uz gleznaino Gaujas senleju. Pilī apskatāmas viduslaiku būves, interjeri un ekspozīcijas par ēku būvniecības gaitu, arhitektūru. Apskatāmas ekspozīcijas par notikumiem, kuri risinājušies Turaidas pilsnovadā. Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrā apskatāmas ekspozīcijas un izstādes par muižas pārvaldi, amatniekiem un sadzīves tradīcijām 18.-20. gadsimtā. Smēdē darbojas kalējs, jūs var izkalt piemiņas monētas vai pakaviņus. Aušanas istabā var izmēģināt savas iemaņas aušanā un ieaust savu pavedienu kopējā audeklā. Šīs nedēļas nogalē vēl ir iespēja Turaidas muižas pārvaldnieka mājā apskatīt mākslinieku Daiņa un Voldemāra Gudovsku gleznu izstādi. Tā ir vienreizēja iespēja skatīt kopā vienas dzimtas divu paaudžu mākslinieku darbus. Turaidā, ēdnīcā „Tūrists” var apskatīt muzejrezervāta speciālistu veidotu izstādi „Siguldas šnicele. Sabiedriskā ēdināšana Siguldas novadā padomju laikos”. Izstāde par sabiedrisko ēdināšanu turpina stāstu par Turaidas vēsturisko centru 20. gadsimta 60. – 80. gados. Izstāde apmeklētājus uzrunā atbilstošā un autentiskā vidē. Turklāt ikviens apmeklētājs pirms vai pēc izstādes iepazīšanas var nobaudīt ēdnīcas „Tūrists” pavāru gatavoto šniceli „Sigulda”, kā arī citus ēdienus, kuru receptes izturējušas laika pārbaudi – soļanku, gulašu, pelēkos zirņus ar speķi u.c. Turaida ir vieta, kur var atpūsties no ikdienas steigas un vienkārši baudīt dabas valdzinājumu. Jūs gaida kopta vide un plašiem zālieni. Siltās saules apirdzētas pilnā plaukumā ir ārstniecisko augu un ziedu ekspozīcijas. Turaidas muižas dīķus rotās baltās un rozā ūdensrozes. Turaida gaida ciemā arī akcijas Dižā Baltijas apceļošana dalībniekus. Jā jūs vēl neesiet dalībnieks, tad Turaidā jums ir iespēja par tādu kļūt, saņemto bukletu ar informāciju par dalību akcijā.
Programmas - Apmeklētājus, kuriem interesē vēstures notikumi un senas leģendas, rosinām doties ekskursijā gida pavadībā. Savukārt tiem, kas vēlas aktīvi līdzdarboties vēstures izzināšanā, iesakām piedalīties interaktīvajās programmās „Ciemos pie Turaidas fogta”, „Uzvārdu došana Vidzemē” vai orientēšanās spēlē „Tūkstošgadu stāsts”. Jaunlaulātos kāzu dienā aicinām piedzīvot neaizmirstamu tikšanos ar Turaidas pārvaldnieku fogtu, kas svinīgas ceremonijas laikā iecels jauno pāri bruņinieku kārtā. Turpretī jubilāriem-kungiem piedāvājam pašiem iejusties Turaidas fogta lomā, dzimšanas dienā ielūdzot ciemiņus viesoties savā Turaidas pilī. Mazākajiem jubilāriem ir iespēja kļūt par fogta dēlu vai meitu, un svinību reizē baudīt īpašu uzmanību no pils ļaudīm. Uzņēmumus aicinām saliedēt darbinieku kolektīvu, gida pavadībā dodoties ekskursijā pa Turaidas muzejrezervātu, pārtopot par viduslaiku ļaudīm programmā „Ciemos pie Turaidas fogta”, vai izjūtot azartisku sacensību prieku orientēšanās spēlē „Tūkstošgadu stāsts”. Plašāka informācija par ekskursijām un izglītojošajām programmām Turaidas muzejrezervāta mājas lapā www.turaida-muzejs.lv, zvanot pa tālruņiem – 67972376, mob. 26737990, 26572142, vai rakstot uz e-pastu: izglitojosaisdarbs.tmr@apollo.lv. Ciemos pie Turaidas fogta Nu jau vairāk nekā gadu apmeklētājus aicina ekspozīcija, kas iepazīstina ar viduslaikiem un jo īpaši ar Rīgas arhibīskapijas (1255-1566) vēsturi. Garīgās kārtas virsvadībā esošajā nelielajā valstiņā, kas draudzīgi un ne tik draudzīgi pastāvēja līdzās militāri spēcīgākajai Livonijas ordeņa valstij, īpatnā veidā uzplauka viduslaikiem raksturīgā garīgā dzīve, lēņu iekārta, kārtu sabiedrība un bruņinieku kultūra. Valstiņas pārvaldē liela loma bija Rīgas arhibīskapa vasaļiem – bruņiniekiem, un īpaši – arhibīskapa ieceltam tiesnesim un zemju pārvaldniekam – fogtam. Sākoties 2008.gada mācību gadam, Turaidas muzejrezervāts piedāvā jaunu izglītojošu programmu Ciemos pie Turaidas fogta, kurā skolēniem un pieaugušajiem Turaidas apmeklētājiem būs iespēja iegūt zināšanas par Latvijas vēsturi 14.-16. gadsimtā nepiespiestā, atraktīvā veidā, izspēlējot lomu spēli Turaidas pilī un izjūtot vēstures aromātu caur vaska smaržu un senu lietu valdzinājumu. Programmas dalībnieki, tērpjoties viduslaiku apģērbā, iejutīsies bruņinieku vai zemnieku lomās, uzzinās par iedzīvotāju dalījumu kārtās un fogta amata funkcijām. Bruņinieki pasniegs fogtam programmas veidotāju sarūpētas dāvanas, bet zemnieki - nodevas. Viesošanās laikā Turaidas fogta un rakstveža vadībā programmas dalībnieki apgūs viduslaiku manieres un rakstīšanas iemaņas. Senos gotiskos burtus varēs apgūt, rakstot ar rakstāmirbuli (stilu) uz vaskotām tāfelītēm un izmēģinot rakstāmspalvu un tinti. Noslēgumā dalībnieki uzrakstīts un izveidos katrs savu viduslaiku dokumentu ar piekarināmu zīmogu, ko Turaidas fogts apstiprinās ar parakstu un savu amata zīmogu. Stāstu par viduslaikiem Turaidā papildinās viduslaiku mūzika un kamīna gaisma, kā arī ekskursija uz Turaidas pils ekspozīcijām. Programmas piemērota 4.–12.klases skolēniem. Tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Vēsture” 7.klases programmas tēmām „Livonija. Livonijas kārtas un to dzīvesveids.”, „Livonijas kultūra.” , kā arī ar 8.klases tēmu „Latvijas zeme un tās iedzīvotāji 16. – 18.gadsimtā”. Nodarbība notiek latviešu valodā, ilgums – 90 min. Maksa par programmu: Ls 20.00 + muzeja ieejas biļete (skolēnam – Ls 0.80). Pavadošajam skolotājam – bez maksas. Vēlamais dalībnieku skaits ~ 30 personas. Pieteikšanās 3 dienas pirms vēlamā laika pa tālruni 67971402. Norises vieta: Turaidas muzejrezervāts. Adrese: Turaidas iela 10, Sigulda, Rīgas rajons, LV – 2150.
Visu 2010 akcijas laiku - TURAIDAS MUIŽAS NEDĒĻA 7. – 13. jūnijs Svinot Latvijas Piļu un muižu asociācijas 10 gadu jubileju, akcijas „Apceļosim Latvijas pilis un muižas!” ietvaros, Turaidas muzejrezervāts nedēļas garumā ikvienu aicina iepazīt Turaidas muižas saimniecisko centru! PIEDALIES SAISTOŠĀS DARBNĪCĀS UN SARUNĀS PAR DZĪVI LAUKOS! 7. jūnijs plkst. 14.00 – 18.00 – PIRTIŅAS STĀSTS • Sarunas par pirts nozīmi seno latviešu dzīvē • Veļas velēšana muižas dīķos, • Dzijas krāsošana pēc sentēvu receptēm • Dabas velšu – pļavas zāļu izraudzīšana skaistuma kopšanai un veselības uzlabošanai Izstāde pirtiņā „Matu kopšanai izmantojamie augi”. 8. jūnijs plkst.14.00 – 18.00 – RATNĪCAS STĀSTS • Sarunas ap un par zirgiem, pajūgiem un vizināšanos • Zirga aizjūgšana • Izjādes ar zirgiem • Dziesmas par zirgiem, ceļošanu un vasaru 9.jūnijs plkst.14.00 – 18.00 – SMĒDES STĀSTS • Sarunas ar Turaidas kalēju Andri Ščeglovu • Viktorīna „Vai tu pazīsti smēdes priekšmetus un kalēja amatu?” • Monētu kalšana, • Atjautības spēles 10. jūnijs plkst.14.00 – 18.00 – PĀRVALDNIEKA MĀJAS STĀSTS • Stāsti par muižas pārvaldnieka ikdienas dzīvi • 14.00 -15.30 - Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” uzvedums „Gadsimtu mijas muižas dzīves ainiņas ar muzicēšanu un bērnu svētkiem” • 15.30 – 17.00 – Rokdarbu stunda kopā ar Siguldas pagasta lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” sievām • 17.00 – 18.00 - Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” uzvedums „Gadsimtu mijas muižas dzīves ainiņas ar muzicēšanu un bērnu svētkiem” 11. jūnijs plkst. 16.00 – 20.00 – ZIVJU PAGRABA STĀSTS • Stāsti par muižas dīķiem, to rašanos, zveju muižā, zivju saglabāšanu • Tikšanās ar Gaujas nacionālā parka ilggadēju vides inspektoru Māri Mitrēvicu – makšķernieku stāsti un inspektora piedzīvojumi • Makšķeru gatavošana un nesteidzīga makšķerēšana muižas dīķos • Vakarēšana pie zivju zupas katla 12. jūnijs plkst.14.00 – 18.00 – PIĶIERU KŪTIŅAS STĀSTS • Stāsti par medībām muižā • Tikšanās ar mednieku kolektīva „Allažnieks” biedriem – mednieku stāsti, iepazīšanās ar dzīvnieku pievilināšanas paņēmieniem, • Bebru dziedzeru uzlējuma un mednieku salātu degustēšana • Fotoizstāde „Mednieki un viņu suņi” • Medību trofeju izstāde • Mednieku suņu rosība pļaviņā 13. jūnijs plkst.14.00 –18.00 JĀŅU IELĪGOŠANA TURAIDA MUIŽĀ • Trejdeviņu ziedu vainagu vīšana • Tējas zāļu vākšanas noslēpumu izzināšana kopā ar zāļu sievu Kaiju Brisoni • Pirmjāņu zīlēšana • Jāņu dziesmu mācīšanās kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” • Sarunas ar Turaidas saimniecēm par ievārījumiem un saldo vīnu raudzēšanu • Rabarberu zaptes vārīšana • Jāņu pankūku cepšana laukumā pie muižas kalpotāju mājas Nāc un izdzīvo vasaras sākumu Turaidas muižā!


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Dainis Linmeijers

Tālruņa nr.

67971402

E-pasts

dainis@linmeijers.com

Mājas lapa

www.turaida-muzejs.lv