facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Siguldas Livonijas ordeņa pils


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Livonijas ordeņa Siguldas pils, Pils iela 18, Sigulda

Lng: 24.8504090309, Lat: 57.1658494524


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Livonijas ordeņa Siguldas pils


Apraksts

Livonijas ordeņa Siguldas pils celta 1207.gadā Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā kā „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. No 2012.gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāties pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.

Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts - Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.

Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207. gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.

18.gadsimta sākumā, Polijas un Zviedrijas kara laikā, pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.

Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962. gada.
2011. gadā uzsākts un 2012. gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. Rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs.

Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli. Estrādes pasākumu sezonu tradicionāli atklāj Ievziedu balle maijā, tai visas vasaras garumā seko džeza festivāls, blūza festivāls, teātra diena. Īpaši atzīmējams ir Daiņa Kalna organizētais Opermūzikas festivāls, kurš 2012. gadā atzīmē savu divdesmito jubilejas gadu.

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Saglabājušās viduslaiku pils drupas - 20. gs 60.-80. gados pilsdrupās veikta kapelas mūru konservēšana. Mūru nostiprināšana turpinās pēc arhitektes T. Vītolas projekta.
Valsts nozīmes pils/kungu māja - Siguldas Jaunā pils 19./20. gs.
Pils/kungu māja - Siguldas Jaunā pils celta 1878-1881.g. Tjudoru neogotikas stilā, blakus 18.gs.b. būvētajai koka kungu mājai. Jaunās pils būvmeistars bija Jānis Meņģelis no Cēsīm. 1936-1937.g. pils pārbūvēta arh. A. Birkhāna vadībā. 1920.g. interjerus projektējis J. Madernieks. Jaunajā pilī saglabājusies viena no greznākajām apdarēm un lietišķās mākslas nacionālā stila interjeriem.
Muižas un pilis - Blakus Jaunajai pilij atrodas tā sauktā Dzeltenā māja jeb Vasaras pils. Tā celta klasicisma stilā ap 18.gadsimta beigām, 19.gadsimta pirmo pusi. Koka garenbūvi ar augsto četrslīpju jumtu cēlis prasmīgais Cēsu būvmeistars, par pēdējo Vidzemes lībieti dēvētais Mārcis Sārums. Ar Jaunās pils uzcelšanu 1881. gadā vecais dzīvojamais ērberģis jeb tautā sauktā Vasaras pils nezaudēja savu nozīmi – ēkā ierīkoja Kropotkinu ģimenes baznīcu. Kad Siguldas muižas centrs nonāca Rakstnieku un žurnālistu biedrības īpašumā, ēkā tiek veikta pārbūve pansijas vajadzībām.
Ordeņa pils - Siguldas ordeņa pils celta 1207.g. kā plānā neregulāra būve ar spēcīgiem nocietinājumiem un lielu priekšpili. Pilij bija 3m biezas sienas. Sākot ar 15.gs. pili papildināja ar zemes vaļņiem, torņiem un apkārtmūri ar torņiem. Siguldas pilsētiņa pie pils sāka veidoties jau 15.gs., tajā pārsvarā bija koka ēkas. Poļu-Zviedru kara laikā pilsētu un pili nopostīja un jau 1582.g. tā minēta kā stipri cietusi. No 17.gs.sāk. pils vairs netika apdzīvota un pārvērtās drupās un šobrīd fragmentāri saglabājušies divi torņi, kapelas un komtura zāle. 18.-19. gs. tās izmantoja kā romantiskā parka sastāvdaļa pie jaunās kungu mājas, kuras celtniecībai izmantoja pils akmeņus. Jau 1582.g. pils priekšpils teritorijā minēta muiža un tās saimniecība. Muižu 1577.g. krievu karaspēks nodedzināja, tā cieta arī poļu-zviedru kara laikā. 17.gs.sāk. jaunais muižas centrs izveidojās viduslaiku nocietinājumu ārējās priekšpils teritorijā, 1622.g. tur tika uzcelts jauns ērbērģi.
Muižas komplekss - Septiņpadsmitajā gadsimtā Livonijas ordeņa celtās Siguldas priekšpils teritorijā sāka veidoties muižas centrs. Mūsdienās Siguldas muižas vēsturiskajā centrā saglabājušās vairākas ēkas, kas celtas 18. un 19. gadsimtā īpašnieku fon der Borhu un Kropotkinu laikā, - Vasaras pils, Jaunā pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, vešūzis jeb veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Siguldas muižas centru ieskauj no plēstiem laukakmeņiem mūrēts žogs ar greznu vārtu izbūvi.
Ko apskatīt vēl - Elmārs Gaigalnieks, 17 gadus eksperimentējot ar smiltīm, radījis savu autortehniku – krāsainas, telpiskas, nocietinātas smilšu gleznas, bērtas ar Siguldas smiltīm.

Elmāra smilšu gleznu izstādē var apskatīt smilšu gleznas, unikālu smilšu kolekciju no visiem pasaules kontinentiem, vienīgo darbojošos Latvijas vulkānu. Ziemas periodā – mākslinieka darbnīca. Un tikšanās ar mākslinieku. Atsevišķi iepriekš piesakot var redzēt telpisku smilšu izrādi divās daļās. Atlaides grupām no 15 personām, bērniem un pensionāriem.


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

+371 67971335

+37167385831

E-pasts

info@sigulda.lv


Sociālo tīklu profili

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.