facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Kokneses viduslaiku pilsdrupas


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Aizsardzības numurs: 6160
Vērtības grupa:Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa: Arhitektūra


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Kokneses novads, Kokneses pagasts, "Kokneses parks", LV-5113

Lng: 25.4177069664, Lat: 56.6382592663


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

KNDA ,,Kokneses Tūrisma centrs


Apraksts

Viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā bija Kokneses pils. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība šeit uzsākta 1209.gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās.     Kokneses pils pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701.gadā un līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir vienas no ainaviskākajām vietām starp divām upēm Pērsi un Daugavu.

 

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Saglabājušās viduslaiku pils drupas - 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, un 20. gs. 90. g. beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana. Mūsdienās divu stāvu augstumā ir saglabājušās divas pils ārējās sienas un daļa pagalmu sienu. Pils būvgružu un kultūrslānis vietām sasniedz pat līdz 7 m biezumu. Pils mūros ir saglabājušās un izrakumos atrastas daudzas kaltas akmens būvdetaļas.
TOP 20
TOP 100
Parks - Kokneses parkā 18 ha platībā aug 13 introducētās kokaugu sugas, to skaitā - balzama baltegle, Eiropas lapegle, sudrabapse, rietumu dzīvības koks u.c. Aizsargājamie augi - dobie cīrulīši, parastie lakači, Daugavas vizbuļi, daudzgadīgās mēnesenes, sastopami aizsargājamie lielie vīngliemeži. Saglabājusies meža parka josla Pērses kreisajā krastā, centrālais masīvs, kā arī apstādījumi gar estrādi un 2. pasaules karā kritušo kapiem.
Muižas komplekss - Netālu no pilsdrupām 18.gs. pastāvēja muiža un 19.gs. jau bija ievērojama saimniecība. 19.gs.vidū tās īpašnieku baronu Lēvenšternu vecā kungu māja vairs neapmierināja un 1894.g. pēc arh. K.Neiburga projekta tika uzcelta jauna grezna pils neorenesanses stilā. Tā nodega 1905.g. un 1915.g. karadarbībā tika daļēji sagrauta, vēlāk tiek nojaukta. Kompleksā ir klēts ar arkādi un pārvaldnieka māja, kurā no 1885.-87.g. dzīvoja R.Blaumanis. (K.Veinberga, J.Zviedrāns) Bijusī Kokneses muižas pārvaldnieka māja atrodas Koknesē, Blaumaņa ielā 3. Šajā ēkā no 1885. līdz 1887. gadam dzīvojis un strādājis rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, kad viņš te bijis muižas pārvaldnieka māceklis. Kopā ar muižas ļaudīm pavadītais laiks, spilgtie vērojumi devuši vielu vairākiem literāriem darbiem. Ievērojamākais no tiem ir novele \"Purva bridējs\", kam par prototipiem noderējuši muižas ļaudis. Pašlaik ēkā atrodas Latvijas Valsts mežu Vidusdaugavas mežsaimniecība.
Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Kokneses pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Bīskapa pils - Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un viņu vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi. 1209. g. bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili. 1255. g. pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji. 13. gs. pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277. g. tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas. Kopš 1397. g. arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galda pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15. gs. arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu. Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā. 17. gs. pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656. g., kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661. g. Koknesē atkal valda zviedri. 17. gs. otrajā pusē daudzo karu rezultātā Koknese panīka. 1701. g. pēc Spilves kaujas tiek uzspridzināti abi Kokneses pils rietuma torņi. Kopš šā laika pils vairs netiek apdzīvota. No 1780. g. līdz 1920. g. pils pieder Oto fon Lēvenšternam. 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā Kokneses pilsdrupas kļuva par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Pēc tam, kad tika uzpludināta HES ūdenskrātuve, ūdens līmenis pacēlās līdz pils pamatiem, un 20. gs. 90. g. beigās tika veikti pils pamatu stiprināšanas darbi. Vienlaicīgi notika pils virsējo mūra daļu atrakšana un konservēšana.
Nostāsti - Tiek stāstīts, ka, ceļot pili, kaļķa sajaukšanai ūdens vietā ticis izmantot piens, ko piegādājuši apkārtējie zemnieki. Tiek stāstītas vairākas teikas par to kā velns savācis un sargājis naudu. Ir arī viena romantiska teika par pilskunga meitu un pils dārznieku, kuri bija sadomājuši precēties. Meitenes tēvs, negribēdams to pieļaut, ieslodzījis meitu tornī, bet dārznieku licis nogalināt. Meitene, redzēdama sava mīļotā nogalināšanu, izlēkusi pa torņā logu. Stāsta, ka vēlāk meitene redzēta Pērses krastā uz akmens sukājot matus. Ja kāds pienācis viņai klāt, meitene pazudusi, bet ja bēdzis, tad skrējusi pakaļ, jo domājusi, ka tas ir viņas dārznieks. Kad celta Koknese pils, to pa nakti arvien kāds nojaucis, tādēļ vagars ar rijnieku to pa nakti vaktējuši, bet pils tik un tā sabrukusi. Tad izlēmuši, ka jāceļ gan pa dienu, gan pa nakti. Pie darba pielikti arī bērni un sirmgalvji. Barons licis visiem stāties vienā rindā. Akmens gājis no rokas uz roku, līdz kamēr bijis augšā. Tā pils arī uzcelta. Kāds vecītis kādā jaukā vasaras dienā nolēmis apskatīties Kokneses pilsdrupas. Viņš ieraudzījis pils apakšā vienas noslēgtas durvis, kuras viņam izdevies attaisīt. Gribēdams redzēt, kas pagrabā, vecītis gājis iekšā. Pagrabā izrādās bijusi liela naudas čupa, kuru sargājis liels suns, kas vecīti nav aizticis, bet tik vērojis. Tā nu vecītis pagrābis tik daudz naudas cik var un nesis ārā, tad nācis otro reizi un trešo ar. Bet trešajā reizē, ejot ārā, durvis aizcirtušās un nocirtušas vecītim dažus pirkstus – kā ziedojumu par paņemto naudu. Tādēļ neviens nedrīkst nākt Kokneses pils pagrabā pēc naudas bez ziedojuma. Daugavas krastā netālu no Kokneses atrodas augsts kalns, ko sauc par Mūku kalnu, kur agrāk esot bijis klosteris. Tur māņticīgie cilvēki gājuši lūgt Dievu. Tad, kad vācieši nāca ieņemt seno Latviju, viņi uz kalna uzcēla moku ratu, kur spīdzinājuši latviešu zemniekus. Pateicoties kādam zemniekam, kurš atklājis paslēptu alu, kas savienojas ar Koknese pils moku kambari, visi ieslodzītie izbēguši. Kungs pēc tam nodomājis, ka moku kambaris ir apburts, un vairs nevienu tur nav ieslodzījis.
Kā nokļūt - Kokneses viduslaiku pilsdrupas atrodas apmēram 100 km no Rīgas.
Visātrāk to var sasniegt, braucot pa Rīga - Daugavpils (A6) šoseju. Iebraucot Koknesē pie otrā luksafora jānogriežas pa labi (1905. gada iela), sekojot norādēm. Nākošajā krustojumā jāgriežaspa kresi. Pēc apmēram 1 km būsiet pie Kokneses estrādes, kur ir bezmaksas stāvvieta. Tālāk sekojot norādēm pēc dažiem m būsiet Kokneses viduslaiku pilsdrupu priekšpils teritorijā.  

Izmantojot sabiedrisko transportu (autobusu maršruti Rīga - Jēkapbils, Rīga - Madona, Rīga - Preiļi, Rīga - Daugavpils, u.c.), iespējams nokļūt vienīgi līdz Kokneses centram. Autobusu kustības sarakstu statīt www.1188.lv

Koknesē iespējams nokļūt arī, braucot dīzeļvilcienā, bet jāņem vērā, ka dzelzceļa stacija atrodas nepilnu  1.5 km attālumā no Kokneses pilsdrupām.
Kustības sarakstu skatīt www.ldz.lv
Izziņas un dabas taka - Lai dabas takā caur Kokneses parku un gar Daugavas krastu līdz Likteņdārzam ceļotājs var baudīt unikālas dabas skatus un ainavas, kas veidojušās būvējot Pļaviņu HES, ir uzstādītas 2 informatīvas shēmas pie luterāņu baznīcas un Likteņdārza. Shēmā attēlots dabas takas maršruts, atpūtas vietas, skatu vietas, apskates objekti, laivu noma.
2,18 km garā takā atpūtu no ikdienas stresa un steigas var atrast gan vientuļš sapņotājs, gan aktīvās atpūtas cienītājs, vienlaikus izzinot kultūrvēsturi. Skatu laipa, kas iesniedzas upē un balstās uz appludinātā celma un koka tiltiņi pāri gravām un Daugavas līčiem sniegs jums emocionālu baudījumu. Taka šķērso privātās teritorijas, tāpēc aicinām nenovirzīties no maršruta. Saudzēsim dabu un nepiesārņosim apkārtējo vidi.
Tūrisma informācijas centrs - Kokneses tūrisma centrs sniedz tūrisma informāciju par Kokneses novadu un apsaimnieko Kokneses pilsdrupas, Šeit ir pieejama aktuālā informācija par vietējiem tūrisma un kultūrvēsturiskajiem objektiem, kā piemēram – Likteņdārzs, amatu centrs „Mazā kāpa”, V.Jākobsona muzejs u.c.  Atsaucīgi darbinieki sniegs bezmaksas informāciju un palīdzēs izvēlēties piemērotāko maršrutu vai interesantāko aktivitāti ikvienam. 

Centrā bez tūrisma informācijas atrodas arī Likteņdārza un Kokneses viduslaiku pils maketi.
Kur atpūsties aktīvi - Mierīga pastaiga var pārvērsties par aizrautīgu piedzīvojumu!

Apraksts:  Iegriežoties Kokneses pilsdrupās, par noteiktu samaksu Jūs saņemat MISIJAS uzdevumu lapu. Misijas laikā dodaties uz konkrētajiem punktiem kartē un iepazīstieties ar informāciju. Atbildiet uz jautājumiem, atbildes ierakstot tabulā.
 
Katrā punktā jums jāatmin arī „attēlu rēbuss”- atrodot atbilstošu attēlu no foto kolāžas. Pie  attēla ir burts, kurus ierakstiet uzdevuma lapā („Attēlu rēbusā”).

Maršrutā ir iekļauti svarīgākie Kokneses parka objekti. Par pareizām atbildēm tiek piešķirti punkti. Pēc maršruta veikšanas ir iespējams saņemt novērtējumu no pilsdrupu darbinieka. Rezultāts tiek ierakstīts piemiņas diplomā, kā arī veiksmīgākajiem atbilžu atradējiem – pārsteiguma balva.

Maršruts: Kokneses pilsdrupas - Kokneses parks – Luterāņu baznīca – Kokneses pilsdrupas
Ilgums: ~ 1h
Dalībnieki:  ģimenes ar bērniem, pilsētas viesi, tūristi

P.S. Ieeja pilsdrupās par atsevišķu maksu.
 


Pieejamība publiskai apskatei

Kokneses viduslaiku pilsdrupas pieejamas apskatei visu gadu.
Ieejas maksa no aprīļa vidus līdz oktobra beigām.
- pieaugušajiem - 1.60 EUR
- pensionāriem, skolēniem, studentiem ( uzrādot apliecību) - 1.20 EUR
- represētajām personām - 0.80 EUR
- ģimenei (2 pieaugušie un 2 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam) - 5.00 EUR
- gada karte (Kokneses novada iedzīvotājiem (2 pieaugušie un 2 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam) - 4.00  EUR
​Atlaides grupām:
20 un vairāk personas  - 10%
Bezmaksas ieeja:
* Pirmsskolas vecuma bērniem;
* Invalīdiem ( uzrādot apliecību)
Pilsdrupās var norēķināties ar maksājumu kartēm!
Papildus iespējas:
Naudas kalšana - 2.00 EUR / 1 monēta
Viduslaiku tērpu noma - 2.00 EUR / gab.
Mūku tērpu noma - 2.00 EUR / gab.
 
Piknika galda rezervēšana pilsdrupu priekšpils teritorijā - 10.00 EUR / stundā
Kāzu uzvedumi  - 80.00 EUR
Pilsdrupu teritorijas noma pasākumiem -  85.00 EUR / stundā
Krēslu noma - 1.50 EUR / gab.
Galda noma - 4.50 EUR / gab.
Galdauta noma (kāzu reģistrācijas galdam) - 10.00 EUR / gab.
 


Sniegto pakalpojumu apraksts

Kokneses pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, koncerti, naudas kalšana, viduslaiku cirvju mešana, rakstīšana ar spalvu, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā, par tradīciju izveidojušies Sama modināšanas svētki. Vēsturiskā ekspozīcija pilsdrupu paviljonā sniedz ieskatu cilvēka skatam zudušajai ainavai.
 


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

65161296

29275412

E-pasts

turisms@koknese.lv

Mājas lapa

www.koknese.lv


Sociālo tīklu profili

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.