facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Jelgavas pils


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Jelgavas pils ar parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5153


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lielā iela 2, LV-3001

Lng: 23.7332480361, Lat: 56.6555663833


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Latvijas Lauksaimniecības universitāte


Apraksts

Jelgavas pils kādreiz bijusi Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, bet šodien ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu mājvieta. Pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā celta Kurzemes un Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam, divos būvperiodos(1738-1740) un (1762-1772) 13.gs.Livonijas ordeņa pils vietā.
Jelgavas pils ir lielākais arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs. Telpas aizņem ap 2,2 hektāri. Pavisam pilī ir apmēram 674 logi,615 durvis un 669 telpas. Jumta virsma -1,2 hektāri. Uz pils jumta atrodas 25.skursteņi.

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils, šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mājvieta. Jelgavas pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta F.B.Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pils celta divos būvperiodos (1738-1740) un (1762-1772)14.gs. Livonijas ordeņa pils vietā. Pils bija iecerēta kā trīsdaļīgs būvbloks 150 х 120 m ar galveno simetrijas asi austrumu rietumu virzienā. Pils vēsture aizsākās 1737. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes - Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690-1772) - Krievijas Ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. celtās Livonijas Ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij. 1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.-1740.g. un 1763.-1772.g. 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. g. 20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus F.B.Rastrelli izmantoja Pēterburgā, piļu celtniecībā. Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam. 1795. gadā Kurzemes - Zemgales hercogiste beidza pastāvēt. Tā tika pievienota Krievijas impērijai kā Kurzemes guberņa. Pilī iekārtoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1798. gada martā pēc Krievijas imperatora Pāvila 1 piedāvājuma Jelgavas pilī apmetās Francijas troņa pretendents Luijs XVIII ar galmu, bet mainoties politiskajai situācijai 1800. gada beigās franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt. Otro reizi Francijas karalis uzturējās pilī no 1804. gada beigām līdz 1807. gada rudenim. Pēc tam pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs. Pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca Latvijas Valsts īpašumā. 1936. gadā ēkā izvietoja Latvijas lauksaimniecības kameru un aizbūvēja Rietumu puses atvērumu ar jaunizveidojamās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (šobrīd LLU) laboratorijas korpusu. Šobrīd pilī izvietota LLU administrācija un četras no deviņām Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēm. Jau kopš 1968. gada pilī darbojas muzejs. Pils vēstures ekspozīcijā var iepazīties ar vecās Livonijas ordeņa pils (14.gs.) un pašreizējās pils celtniecības vēsturi, uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā. 1997. gada oktobrī Jelgavas pils austrumu teritorijas centrālajā daļā starp pili un Lielupi nejauši tika atrasta aizgruvusi pagraba telpa, kura, kā vēlāk izrādījās, ir saglābājusies no 16.gadsimtā uzbūvētā Livonijas ordeņa konventa ēkas aptverošā leņķveida korpusa. Ēka bija ieturēta Ziemeļeiropas manierisma stilā un to uzspridzināja 1737.gadā, lai atbrīvotu vietu jaunajai pilij pēc arhitekta F.B.Rastrelli projekta. Spridzinot pili, neskarta palikusi pagraba telpa ( 100m2 ), pārsegta ar ķieģeļu velvi, kas veido četras travejas, telpas vidū - divi balsti. Līdz 1997.gadam pagrabtelpa līdz pat griestiem atradās gruntsūdenī. Ar LLU atbalstu gruntsūdeņi tika novadīti un telpa tika attīrīta no dubļiem. Šeit tika atrasti interesanti priekšmeti. Vērtīgākie no tiem ir divas dekoratīvas portāla figūras - mītiskie leviatāni un divas čuguna kolonas. Priekšmeti ir labi saglabājušies un līdzīgi Latvijā nav atrasti. 2000 un 2001 .gada vasarā arheoloģiskā ekspedīcija Dr.hist.G.Zemīša vadībā veica pirmos arheoloģiskos izrakumus Jelgavas pils teritorijā. Izrakumu gaita nelielā platībā sniedza bagātīgu senlietu klāstu - dekoratīvus krāsns podiņus, ornamentētu holandiešu tabakas pīpīšu atliekas, monētas utt. Tāpat izrakumi precizēja hercogu rezidences plānojumu. Izrakumus atbalstīja LLU, Kultūrkapitāla fonds un viesnīca ” Jelgava”. Savas pastāvēšanas vēsturē pils vairākkārt degusi. 1788. gadā nodega Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa. 1805. gadā un 1816. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta - Avalova vadītās armijas karavīri. Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili nodedzināja. Tā rezultātā šodien redzams tikai pils ārējais apveids, pēc 1961. gada rekonstrukcijas. Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu spārna cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien. Pavisam kapenēs apbedīti 24 Ketleru un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju, bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem. Pils kā arhitektūras piemineklis prasa nepārtrauktu tās apsaimniekotāja uzmanību. Pateicoties Valsts iedalîtajām investīcijām LLU attīstībai ,katru gadu ievērojamas summas tiek atvēlētas Jelgavas pils rekonstrukcijai. Nomainīts jumta segums, ierīkotas drenāžas un lietu ūdens novadīšanas sistēma. Notiek fasādes renovācija, vienlaicīgi atveseļojot ķieģeļu mūra sienas. Rekonstrukcijas gaitā pēc iespējas atgriežamies pie orģinālā plānojuma pielietojot restaurācijas elementus.
Kafejnīca
Kur rīkot banketu -
Kur rīkot konferenci
Nostāsti - Stāsta, ka no pils uz Valdekas pili un Trīsvienības baznīcas torni esot gājušas pazemes ejas. Jelgavas pilij ir raksturīgi nostāsti par Balto dāmu. Pēdējo restaurācijas darbu laikā nez no kurienes Baltā dāma esot parādījusies un devusies klāt kādam jaunam strādniekam. Puisis pārbijies un nokritis no stalažām. Tas esot noticis tai vietā, kur bijusi Kurzemes hercoga telpas. To esot redzējuši visi remontstrādnieki. Par Balto dāmu tiek uzskatīta kāda hercoga radiniece, kuru tēvs gribējis izprecināt pie bagāta vīra, bet meitai iepaticies vienkārš jauneklis. Kad abi bēguši, hercogs uzsūtijis tiem pa pēdām kalpus, kuri jaunekli nogalinājuši. Bet meitene vēlāk iemūrēta pils sienā. Tiek stāstīts arī par kādu atgadījumu 1956. g., kad remontstrādnieki redzējuši spoku bez galvas, kas izlīdis no sienas un nācis viņiem virsū. Dīvaini vaidi esot dzirdami arī pēc pilī rīkotām ballēm. Vairākkārt pils bibliotekāre Balto dāmu satikusi pils lasītavā. Interesants ir pils darbinieces Dites Ivanes stāts : \" 1989. g. sākumā bijusi salta ziema. No rīta atnākusi uz darbu, atslēdzu bibliogrāfiskās informācijas istabas durvis. Kas tad tas par brīnumu! Starp plauktiem stāv balta sieviete. Liela, balta cepure, atlasa tērps, mežģīnes ... Es biju ļoti pārsteigta. Gribēju sievietei tuvoties, pataustīt tērpa materiālu. Attālinās! Jo es tuvāk, jo viņa vairāk attālinās ... Izzuda sienā ...\" Pastāv versija, ka sieviete sargājot dārgumus, kurus Francijas karalis, bēgdams caur Jelgavu, tur paslēpis. Pilī esot redzēta arī Melnā dāma bez galvas.
Valsts nozīmes parks - Apkārt pilij daļā starp Lielupi un Driksu veidots parks, kurtā iekļauti arī kādreizējie viduslaiku pils zemes vaļņu nocietinājumi ar bastioniem. 1997.gadā veicot būvdarbus starp Lielupi un pili, tika atklātas viduslaiku pils paliekas un atrastas 17.gs. pils portāla ķeta daļas. Pils parks sākts veidot 1817. gadā agrāko pils vaļņu vietā. Pils salā izvietotajā parkā ir romantiski kanāli, tiltiņi, pils ēkas, Gubernatora saliņa.Aug daži dižkoki – divas zirgkastaņas, piramidālais ozols, pelēcīgā apse. Rīgas ceļa labajā malā pie Driksas bija 1913. gadā celtā Pilsteātra ēka, kas pēc 2. pasaules kara tika nojaukta. Par tās atrašanās vietu liecina balta dekoratīva parka vāze.
TOP 10
TOP 20
TOP 100
Augstākā mācību iestāde
Valsts īpašums
Valsts nozīmes pils/kungu māja - Jelgavas pils ar parku 1738. -1740. 1763. -1772. 1937. 1956. -1960.g. Jelgava, Lielā iela 2
Ordeņa pils - Jelgavas pils bijusi ordeņa komtura pils. Pili sāka celts 1265. g. Mestrs Konrāds no Mandernas. Pils tika izmantota par atbalsta bāzi pret zemgaļiem vērstajos uzbrukumos. Pastāv uzskats, ka pirmā Jelgavas pils bijusi no koka, par ko liecina celtniecības periods un 14. gs. pils regulārais plānojums, kurā nav iekļautas senākas celtnes. 14. gs. otrajā ceturksnī celtā Jelgavas pils atradās tajā pašā vietā. Šī pils tikusi celta vienlaicīgi ar Rīgas pili. Laika posmā no 1272. - 1495. g. Jelgavas pilij bijuši 17 komturi un 7 landmaršali bijuši pils pārvaldnieki. 1345. g. Jelgavā iebruka lietuvieši un ieņēma Jelgavas pili un nodedzināja priekšpili. Pēc 1376. g. Jelgavas pils kļuva par mierīgu administratīvās pārvaldes centru. Sākot ar 1492. g. pilī uzturējās landmaršalu ieceltie pārvaldnieki. 1564. g., kad nodibinās Kurzemes un Zemgales hercogiste, pils tiek piešķirta Hercoga Gotharda Ketlera sievai Annai kā atraitnes tiesa. Ap 16. gs 60. gadiem hercoga uzdevumā veic Jelgavas pils pārbūvi, kuras rezultātā pils kļūst par greznu rezidenci. 1573. g. hercogs ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Jelgavas pilī. 1583. g. pils dienvidu pusē uzcēla baznīciņu, zem kuras ierīko hercoga dzimtas kapenes. Arī nākamā hercoga Frīdriha laikā tiek veikti nelieli pils pārbūves darbi, kuros pils ieguva tādu izskatu, kāds saglabājās līdz 1737. g. 17. gs. pils vairākkārt ir cietusi zviedru-poļu karos. 1737. g. par hercogu kļūst Ernsts Johans Bīrons, un viņš liek arhitektam B. F. Rastrelli izstrādāt jaunu rezidences projektu. Pēc hercoga pavēles vecā ordeņa pils tiek uzspridzināta. No ordeņa pils neskarta palika pamatu daļa un ziemeļu un rietumu spārns, kas atradās jaunās pils pagalmā. 1998. g. celtniecības darbos un 2001. g. arheoloģiskajos izrakumos atsedza atsevišķus pagrabus no hercoga laikā celtās pils, kā arī tika atrastas vairākas čuguna kolonnas un vārtu rotājumi no 17. gs. celtās pils daļas.
 Kopš 1968.gada Jelgavas pilī darbojas muzejs. Pils vēstures ekspozīcijām var iepazīties ar vecās Livonijas ordeņa pils un pašreizejās pils celtniecības vēsturi, uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā.
Visu 2010 akcijas laiku


Pieejamība publiskai apskatei

Jelgavas pils tūristiem pieejamano 21.maija līdz 31.augustam darba dienās no plkst.9.00-17.00 un sestdienās no plkst.9.00 līdz 18.00, svētdienās no plkst.11.00-16.00.
No 1.septembra līdz 21.maijam darba dienās no plkst.9.00-17.00. Sestdienā un svētdienā slēgts.


Sniegto pakalpojumu apraksts

Lai izjustu pils atmosfēru piedāvājam telpu nomu svinīgu pieņemšanu, korporatīvu pasākumu, konferenču, semināru u.c. organizēšanai pils lielākajās zālēs un citās telpās.
Telpu vai inventāra nomu var pieteikt rakstot e-pastu uz muzejs@llu.lv vai zvanot pa tālruni 63005617.


Pakalpojumu pārdošanas vieta(as)

Adrese Kontaktinformācija Interneta adrese
Lielā iela 2, Jelgava 63005617 muzejs@llu.lv
www.jelgavaspils.lv


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

63005617

E-pasts

muzejs@llu.lv

Mājas lapa

www.jelgavaspils.lv

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.