Jaunauces muiža
www.jaunaucespils.lv

Bebrenes muiža


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Iela, mājas nr./mājas nosaukums, pilsēta, pagasts, novads, pasta indekss

Lng: 26.1313223806, Lat: 56.0691381500


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Ilūkstes novada pašvaldība


Apraksts

65464275 begin_of_the_skype_highlighting              65464275      end_of_the_skype_highlighting

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - Bebrenes pils celtniecību 19.gs. beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters–Zībergs. Būvdarbi bija pabeigti 1896.gadā, pēc viņa nāves, kad muižā jau sāka saimniekot J. M. Plāters–Zībergs. Pils ēku projektējis ievērojamais poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Pils celta franču neorenesances stilā, uzbūvēta taisnstūra veidā. Pilij bija divi stāvi un mansarda telpas, bet no ziemeļu puses pagrabstāvs. Līdz mūsu dienām šī ne pārāk lielā, taču majestātiskā ēka nonākusi pārveidotā izskatā: 1960. gados mansarda stāva vietā tika uzcelts pils trešais stāvs. Ēka sākotnējā veidā redzama vairākās senās fotogrāfijās. Galvenās fasādes centru rotāja poligonāls trīs ailu asu izvirzījums, kuram piekļaujas terase ar kāpnēm uz abām pusēm. Virs ieejas durvīm otrā stāva līmenī atrodas neliels balkons. Otras garenfasādes centrā izbūvēts trīs ailu mezonīns. Arī pie tā ir plaša terase, kas šajā pusē, tāpat kā pati ēka, zemes līmeņa krituma dēļ ir pacelta uz augsta, no šķeltiem laukakmeņiem mūrēta cokolstāva. Pie abām ieejām gala fasādēs arī izveidotas kāpnes. Visu četru ieeju arhitektoniskais risinājums ir atšķirīgs. Pils ārsienas darinātas no sarkanajiem ķieģeļiem. Fasāžu dekoratīvās detaļas – stūru rusti un starp logailām novietotie rusti, jumta dzega un starpstāvu dzegas, kā arī logailu apmales darinātas javā un tonētas baltas. Šāds sienu materiāls tonālais kontrasts padara pils fasādes izteiksmīgas un dekoratīvi piesātinātas. Visai interesants ir Bebrenes pils plānojums. Halle atrodas ēkas rietumu galā aiz ieejas, kura tika uzskatīta par galveno. Hallē atrodas marmora kamīns. Tam labajā pusē bija durvis uz mazo salonu, no kura savukārt varēja nokļūt lielajā salonā un kabinetā (kunga pieņemamā telpā). Šīs telpas kārtotas anfilādē. Kamīnam kreisajā pusē esošās durvis ēdamzālē, pēc tam lielajā bibliotēkā, no kuras savukārt mazajā bibliotēkā. Pie austrumu ieejas atradās koridors. No tā varēja nokļūt viesu istabā, vannas istabā un kabinetā. Otrais stāvs bija sasniedzams pa kāpnēm hallē un koridorā. Otrajā stāvā atradās telpas ikdienas dzīvošanai, tāpat kā mansarda stāvā (izņemot vienu telpu, kur bija iekārtota mājas baznīciņa). No bufetes telpas bija noeja pagrabā un tālāk pa pazemes koridoru, attālāk stāvošajā virtuves ēkā. Bebrenes pils skolas rīcībā atrodas no 1921./22. mācību gada.
Vidējās izglītības mācību iestāde -
TOP 100
Muižas komplekss - Muižas kompleksu veidoja jau esošā apbūve, parks un Augšzemes lauku ainava. Ap 40 ha lielajā parkā varēja ienākt caur grezniem vārtiem (19.gs. beigas). Aiz tiem esošajai alejai sekoja apaļš zālājs. Tam labajā pusē atradās klēts, ratnīca un noliktava, kreisajā pusē – virtuve ar palīgtelpām. Attālāk no pils bija divstāvu mūra nams, kurā bija iekārtots muižas pārvaldnieka dzīvoklis. Viss parks bija apjozts ar mūra žogu. Vairums no muižas centra ēkām, kā arī namiņš virs pagraba un dzirnavas ir saglabājušies līdz mūsdienām, daļēji ir zudis to sākotnējais ārējais izskats un plānojums. Atsevišķas ēkas ir vecākas, kā piemēram dzirnavas, kas celtas 1836. g. un, iespējams, vecā dzīvojamā ēka. Muižu sargā grezni mūra vārti un teritoriju daļēji iežogo ķieģeļu mūra žogs. Pilij priekšā ir pagalms, kuram vienā pusē divstāvīga personāla ēka, kura stilistiski ir līdzīga pilij un otrā pusē - vienstāva dzīvojamā ēka. Pārējās saimniecības un dzīvojamās ēkas atrodas teritorijā starp vārtiem un pili, abpus iebraucamā ceļa.
Parks - Pie pils ir regulāra plānojuma dārza parters un tālāk ainavu parks, ko veidojis Plāters-Zībergs. Dārzu un parka kopšanā viņa laikā strādājis dārznieks ar palīgu. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Apmetnes vieta vai pilskalns
Baznīca -
Kapi - Bebrenes kapsētā saglabājusies grāfu dzimtas kapliča. Tā celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā.
Izziņas un dabas taka
Sporta laukums
Zirgu izjāde
Viesnīca, viesu māja
Telts vietas
Ēdināšana ar pieteikumiem
Kur rīkot banketu
Kur rīkot konferenci
Kur novietot auto
Pašvaldības īpašums
Apraksti konkursā Mana skola pilī - „Aiz trejdeviņām jūrām un bieziem mežiem paceļas staltā karaļa pils,” tā vēstīts tautas pasakās, bet man pils nekur tālu nav jāmeklē, jo es mācoties dienas aizvadu grāfa Zīberga fon Plācera pilī. Kad es sāku mācīties, neviens neuzsvēra to, ka skola ir pils. Arī pirmās domas, sākoties mācībām, nebija par to, ka mācos pilī. Par to, ka tā ir sena ēka, vēsta skaistie balkoni, greznās lampas un parādes durvis, bet, kad visā Latvijā tika apzinātas esošās pilis, arī manu skolu vairāk sāka dēvēt par pili. Tagad es skaidri zinu, ka šī ēka nav parasta ķieģeļu būve. Bieži vien ikdienas steigā aizmirstas tas, ka mācos pilī, bet, manuprāt, tas nav svarīgākais, galvenā ir attieksme pret mācībām un skolu. Visbiežāk par skolu kā pili iedomājos svētku laikā. Gaidot kādus svētkus, skola tiek saposta – logos vizuļo bērnu veidotie rotājumi, un katrā no mums ir mazs satraukums. Kas to lai zina, varbūt grāfs tumšos vakaros apstaigā savu īpašumu un met balto ēnu pāri skolas parkam. Jā, pie skolas ir arī parks. Parkam ir sava aura. Tajā gaismu un siltumu izstaro vecie koki. Es ticu, ka daži no tiem ir dzirdējuši grāfa un grāfienes lēnos soļus. Arī es mēdzu staigāt pa taciņām, kuras ved gar lielajiem kokiem. Gribētos uz brīdi kļūt par koku tajos senajos laikos un redzēt ne tikai grāfu ar kundzi, bet arī viņu bērnus. Nez vai viņi bija tikpat nerātni kā mēs? Uz šiem jautājumiem vairs atbildes neatradīšu, pat lasot senos rakstus, jo tajos ir tikai fakti, bet es vairāk gribētu zināt kaut ko par šiem cilvēkiem. Pils arī tagad, kad es mācos, ir daudz ko pārcietusi. To, ka skola ir īpaša vēstures liecība, es sapratu tad, kad tajā bija izcēlies ugunsgrēks. Vēl tagad par šo nelaimi liecina atjaunotās otrā stāva grīdas. Skolā katra lieta glabā senas atmiņas, un pagrabs arī ir apvīts ar savu noslēpumainību. Pagrabs allaž ir kā noslēpums, kas jāatklāj. Skolēni tiek baidīti ar to, ka tur mīt dīvaini mošķi, bet tas ir smieklīgi. Un, ja tomēr kāds tur ir, tad noteikti kaut kas labs. Tomēr spoki nav svarīgākie, galvenais, lai skolēni savu pili pazītu no visiem skatu leņķiem. Lai skola sevī nebeigtu glabāt noslēpumus. Skola ir ne tikai grāfa, bet arī mana pils, un varbūt tieši tāpēc nav dzirdēts par spokošanos, jo grāfs Zībergs fon Plāters ir laimīgs par ikdienas čaloņu, kas valda viņa un manā pilī. Domāju, ka Bebrene vienmēr man atmiņā paliks kā kaut kas īpašs, jo te ir mana pils, kurā pasaku par saviem skolas gadiem stāstu es pati. Madara Pavlovska, Bebrenes vidusskola. Skolotāja Ilona Vasiļjeva
Domraksti konkursā Mana skola pilī - Mana skola pilī Šobrīd baltu sniega mici pār acīm uzvilkusi, mana skola stāv, sniegā iesnigusi. Mana skola! Skola, kas ir pilī. Jā, tās es drīkstu teikt – mana skola, jo es to jūtu kā savu. Man patīk, jo manas otrās mājas ir pilī. Izejot cauri senlaicīgiem vārtiem, es ieraugu greznu pili. Kā slaidas meitenes acis mirdz manas skolas logi, lieli un plaši rīta krēslā, tie izstaro divtik gaismas. Aiz aizkariem redzamas ēnas. Es varu tikai minēt, vai tās ir grāfu, baronu vai skolēnu. Nē, skat! Uz vienu acumirkli logā pavīdēja baronese ar savu stalto augumu, bet tas tikai malds. Jau aizsenis te nav sastopams neviens barons, ir tikai skolas nerimstošā plūsma, skolēnu kņada un burzma. No seniem laikiem ir saglabājusies tikai pils ar savu būtību un dvēseli, nezaudējot gadsimtu elpu, tā stāv stipra un droša, senlaiku vārtu un sirma parka ieskauta. Nespēju iedomāties labāku atpūtu pēc mācībām kā pastaigu pa parku. Man patīk lēnas un mierīgas pastaigas laikā vērot savu skolu un apbrīnot tās varenību un skaistumu. Skatīties, kā uz stipriem pamatiem stāv stipra un varena celtne. Maldinošs var būt pirmais priekšstats, ka tā ir trausla un neaizsargāta. Gadsimtu vēji ir to norūdījuši. Skola ir kā māte, klusas un skaista, bet audzināšanā stingra un prasīga. Naktī skola iegrimst snaudā, bet varbūt tā tikai domā? Kad tuvojas vasara, tā kļūst skumja un domīga, jo uz brīdi sastings skolas dvēsele, pieklust skolas skanīgā balss. Kā pavasara strautiņš katrs skolēns ietek savā klasē. Lielākas un mazākas rociņas cilājas. Skolēnu skaita ziņā klases nav lielas, bet tāpēc divtik draudzīgas. Telpas mājīgas, skolotāji atsaucīgi. Klusas un mierīga ir skolas dzīve. Iekšējās telpas veido skolas dvēseli. Varenas kāpnes ved no stāva uz stāvu un pagrabā. Pagrabs visvairāk ir saglabājis savu senlaicīgi skurbinošo elpu. Atrodoties pagrabā, pārņem sajūta, ka apstājas laiks. Šķiet – vēl vakar pa pagraba slepenajām ejām ritēja un dārdēja karietes riteņi un zirgu pakavi. Šķiet, teju, teju manā priekšā iznirs kāds cilvēks no pagātnes. Vērojot pagraba griestus, var tikai apbrīnot cilvēku roku meistarību, kas veidojušas šo brīnišķo ēku. Jā, tieši tā – veidojuši. Uzcelt, tas nav tik sarežģīti, bet grūti ir to veidot un ielikt tajā savu dvēseli. Dvēsele, kas nezūd pat pēc pārvērtībām un laika pieskāriena, tādējādi savijas pagātne ar mūsdienu nerimstošo kustību. Lūk, pirmā stāva plašais vestibils. Šī telpa ir saglabājusi seno grāciju. Ar senlaicīgām akmens flīzēm klāta un lustras gaismas pielieta grīda. Šis skats rada svinīgu noskaņu. Šķiet, kuru katru brīdi sāksies balle, balle pilī. Bet tas tā nav. Ir tikai ikdienas steiga un skolēnu norūpējušās sejas pirms kārtējās skolas dienas. Balstoties pret lielām, stingrām margām, plašas kāpnes ved augšup. Kas mūs sagaida tur? Arī šeit ir vestibils, klāts nu jau ar tumšbrūnu koka grīdu, kas, neskaitāmu pēdu mīta, vietām ir pabalējusi kā pavasara strauta izskalots krasts. Liela lustra izgaismo arī šo telpu, bet šie stari nesilda, tikai izstaro aukstu elektrisko gaismu. Nez kā grāfi izgaismoja šo vestibilu? Noteikti ar daudzām svecēm, kas izgaismoja telpu un sildīja sirdis. Liesmu zaķīši pielēja telpu. Kristāla pērlīšu varavīksnes atstarojās uz sienām kā netverami gaistošs zvaigžņu lietus. Pēc manām domām, krāšņi, mājīgi un svinīgi izskatījās šī telpa. Šodien tā ir gaiši izkrāsota. Arī šodien te izskatījās svinīgi, šī telpa katru mīļu brīdi uzrunā, katru ciemiņu pieņemot kā mājās. Pārējās telpas otrajā stāvā ir zaudējušas senatnīgumu, tās ir kļuvušas par klasēm. Izņemot bioloģijas kabinetu. Tas ir tāpēc, ka tam ir sešstūra forma, patiesībā šī telpa senāk bija daudz lielāka. Tā tika piemērota skolas vajadzībām. Klases vidū ir kolonna, kas balsta smagnējos griestus un trešo stāvu, kas ir piebūvēts tieši skolas pastāvēšanas laikā. Šis stāvs ir veiksmīgi saplūdis ar pārējo ēku un tās pamatiem. Pirmā stāva telpas (ēdamzāle, virtuve, aktu zāle, sporta zāle un mūzikas kabinets) ir saglabājušas iepriekšējo gadsimtu šarmu. Ar augstiem griestiem un plašiem logiem. Šīs telpas nav pārcietušas izmaiņu un jauninājumu pieskārienus. Šīs telpas atdzīvina pils ārienes būtību un rosina aizsapņoties par seniem laikiem. Rudenīga zelta lapu pieliets, sniega aizputināts vai pavasara lietus atveldzēts ceļš ved uz skolu. Caur senajiem vārtiem sākas manas un citu skolēnu skolas gaitas. Un esmu priecīga, ka manas skolas līkločainās gaitas iet cauri skolai, skolai, kas ir pilī, tādēļ es ar lepnumu varu teikt: „Mana skola ir pilī!” Zane Malāne, Bebrenes vidusskola. Skolotāja Aija Rubļevska. Mana skola pilī Kas tā bija lēmis un pirmos akmeņus cēlis, Lai tieši te tu celtos, pils! Es gribētu rakties rakstos Lai pareizās atbildes rastos Uz jautājumiem – kā bija, Kad barons te valdīja? Es gribētu noberzt tās krāsa, Kas gadu gadiem virsū klātas. No kāpņu margām, no sienām, griestiem, Lai stāsta tie savu stāstu Par kādu pils spoku vai lāstu. Es gribētu sajust pils garu, Kurš, man liekas, Pils pagrabā mājo. Jā, ar pagrabu es sāktu Vākt ziņas par skolu, kur mācos. Dīvainas sajūtas pārņem, Raugoties augšā uz velvēm, Kas par varenu meistara darbu! Gan zinās šīs ķieģeļu grēdas Saimnieku priekus un bēdas. Vai pēc pils daudzi tīkoja? Cik daudz mīklu, tu, pils, glabā? Daudz jautājumu – zinu, Bet sliktāk, ja vienaldzīga es būtu Un neteiktu, ko jūtu. Tāpēc, lai pareizās atbildes rastos! Un cits stāsts sāktos „Es pilī mācos.” Madara Pavlovska, Bebrenes vidusskolas skolniece
Zīmējumi konkursā Mana skola pilī


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Ērika Šaršune, Bebrenes vidusskolas direktore

Tālruņa nr.

65464275

20205948

E-pasts

erika958@inbox.lv