Puikules muiža

Vērgales muiža


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Vērgales muzejs

Lng: 21.1985204306, Lat: 56.6984276083


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Vērgales pagasta pārvalde

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muižas komplekss - Vērgales muiža piederēja pie Kuldīgas komtura zemēm. No 1574. - 1612. g. muiža pieder Noldem. No 1612. - 1720. g. muiža piederēja H. fon Sakena (Heinrich v. Sacken) dzimtai. No 1722. g. līdz 1920. g. muiža pieder Ugāles baronam Georgam Dītriham fon Bēram (Georg Dietrich v.Behr). No 1919. - 1922. g. muižu rentēja Zariņš (Zaring), bet no 1922. g. pilī iekārtoja skolu. Muižas apbūve veidojusies sākot ar 18. gs. Kungu māja celta 18. gs., bet 1837. g. pēc barona Bēra pasūtījuma pārbūvēta vēlā klasicisma - ampīra stilā. Ēkai uzbūvēts otrais stāvs un portiki garenfasādēs, galvenajā fasādē - dzimtas ģerboņa cilnis. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu panelējums, koka kāpnes. Arī saimniecības ēkas - klēts un muižkunga dzīvojamā māja. Stallis, smēde, šajā laikā pārbūvēti, pielāgojot jaunā stila prasībām, veidojot vienotu apbūves ansambli. Pie pils, 19. gs. vidū, veidots arī ainavu parks ar dīķiem. Pie dzirnavu dīķa - ūdensdzirnavas un brūzis. Pašlaik Vērgales pamatskola. Muzejs bijušajā degvīna brūzī. Klētī iekārtots kultūras nams, pārvaldnieka dzīvoklī - pagasta padome.
Pamata izglītības mācību iestāde -
Pils/kungu māja - Kungu māja celta 18. gs., bet 1837. g. pēc barona Bēra pasūtījuma pārbūvēta vēlā klasicisma - ampīra stilā. Ēkai uzbūvēts otrais stāvs un portiki garenfasādēs, galvenajā fasādē - dzimtas ģerboņa cilnis. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu panelējums, koka kāpnes.
Vietējas nozīmes pils/kungu māja - 8660 Vietējas nozīmes. Arhitektūra. Vērgales muižas pils Liepājas raj., Vērgale pag., māj: Pagasta valde un skola 19.gs. sāk.
Parks
Pašvaldības īpašums
Lokāls muzejs
Nostāsti - Pie baznīcas atrodas piemiņas plāksne nelaimīgajiem mīlētājiem vācietim fon Stempelim un latviešu meitenei Annai. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā. Kapu rotā uzraksts “Mēs citādi nevarējām”.
Apraksti konkursā Mana skola pilī
Visu 2010 akcijas laiku


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Mirdza Sīpola, Vērgales muzeja vadītāja

Tālruņa nr.

29338335

E-pasts

sipola.mirdza@inbox.lv