facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Apriķu muiža


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Valsts nozīmes; Arhitektūra Apriķu muižas dzīvojamā ēka; Aizs. Nr. 6424


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Apriķu pamatskola, p/n Apriķi, LV-3455

Lng: 21.5067406389, Lat: 56.8030951333


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Aizputes novada pašvaldība


Apraksts

Apriķu muiža – muzejs
Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs.sākumā, kad ap pagalmu uzcelta kungu māja, klēts un pārvaldnieka māja. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. gadam, bet tās astoņstūru trīsstāvīgais tornis neogotikas formās uzbūvēts 19.gs. Lielākā daļa pārējo ēku – kūts, brūzis, dzirnavas – tika uzbūvētas 19.gs. otrajā pusē, un tanī pat laikā tieka ierīkots arī neliels ainavu parks. Apriķu muiža kopš16.gs. piederēja fon Osten – Sakenu dzimtai, bet no 1790. - 1852. g.fon Korfu dzimtas īpašumā. Pašreiz muižā atrodas Apriķu pamatskola un Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. 
 Muzejā sev mājvietu atraduši arī liela rūķu saime.
Apriķu skola, Lažas pagasts, (+371) 29184684

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muižas komplekss - APRIĶU MUIŽA atzīta par VISVIESMĪLĪGĀKO MUIŽU LATVIJĀ akcijas \"Apceļosim Latvijas pilis!\" 2001., 2003. , 2004. g. un 2007.g. dalībnieku aptaujās. Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. 1. cet., kad ap pagalmu uzcelta kungu māja, klēts un pārvaldnieka māja. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. g. 19. gs. 2. pusē, pie ēkas austrumu fasādes, piebūvēts astoņstūru trīsstāvīgs tornītis neogotikas formās un klētij uzbūvēts gotizēts zelminis. 19. gs. 2. pusē uzbūvētas arī lielākā daļa pārējo ēku - kūts, brūzis, dzirnavas. Šobrīd pilī darboja Apriķu pamatskola un novada muzejs.(K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Muzejs Lokāls muzejs - 20.gs. sākumā muižā uzturējies kādreizējais Somijas prezidents Maršals Karls Gustavs Mannerheims. Muižā iekārtota Mannerheima piemiņas istaba. Muzejā ar senlietām un senu vēsturi labi sadzīvo arī ievērojama rūķu kolekcija.
Parks - Pie Apriķu muižas kungu mājas sākot ar 18. gs. veidots regulārs dārzs Alokstes upes pusē, kurš 19. gs. beigās tika paplašināts un pārveidots par nelielu romantiskā stila ainavu parku.
TOP 20
TOP 100
Apmetnes vieta vai pilskalns
Baznīca - Apriķu luterāņu baznīca celta 17. gs. vidū un ir viens no izcilākajiem sakrālās mākslas paraugiem Latvijā. Baznīcas interjers veido vienotu koktēlniecības ansambli. Tajā ir savdabīgas konstrukcijas griestu velves ar dekoratīviem elementiem un Prūsijas gleznotāja I. F. Rodes gleznojumiem (1744 - 1746, atjaunoti 1938. g.). Dievnamā saglabājušies altāra un kanceles kokgriezumi (18. gs. 40. gadi), muižnieku ložas un kora nožogojumu kokgriezumi (1710, iespējams Liepājas tēlnieks I. Kreicfelds).
Izziņas un dabas taka
Sporta laukums
Valsts/pašvaldību iestādes
Pamata izglītības mācību iestāde
Pašvaldības īpašums - Lažas pagasta pārvalde, Aizputes novads
Valsts nozīmes pils/kungu māja - Apriķu muižas dzīvojamā ēka 1745.
Pils/kungu māja - Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. g. Tās galvenās fasādes frontonā ir Osten-Sakenu un Korfu ģerbonis, bet pagalma fasādes frontonā fon Brinkenu ģerbonis. Šo frontonu, it sevišķi galvenās fasādes, apdarē vērojams pārejas posms no baroka uz rokoko, tā kā šeit pirmoreiz Latvijā parādās rokaja elementi. Ēkā saglabājušies sākotnējās interjera apdares elementi - intarsētas durvju vērtnes, metālkalumu sīkdetaļas, apgleznota krāsns, parkets. 19. gs. 2. pusē, pie ēkas austrumu fasādes, piebūvēts astoņstūru trīsstāvīgs tornītis neogotikas formās un klētij uzbūvēts gotizēts zelminis. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Apraksti konkursā Mana skola pilī - Apriķu muiža „Apriķu muižas dzīvojamā ēka – tā joprojām kās stipri būvēts kuģis peld cauri nemierīgajam laika un cilvēciskā pragmatisma okeānam, nesot savā sākotnē pārliecinoši iemiesotus priekšstatus par skaisto, cēlo, mūžīgo.” /Rundāles pils muzeja nodaļas vadītājs Dainis Bruģis/ Par Apriķu muižu Vācijā izdotajā leksikonā lasāms: Apriķu Bruņinieku muiža atrodas Kurzemē, 34 km uz DR no Kuldīgas, 10 km uz ZR no Aizputes, 6009 ha muižas zeme, 3824 ha zemnieku zeme, 7 palīgmuižas, 2 zemnieku sētas. Vēsture: 1253. un 1338. Appreten dalot zemi nonāk Vācu Ordeņa īpašumā. Īpašnieki: līdz 1534. g. Bernts Kopke, pēc tam līdz 1710. g. fon Osten – Sakenu dzimta, tāpat 18. gs. vidū, 1898. – 1912. g. baronese A. Mannerheima. Rakstos uzzinām, ka muižas pirmais īpašnieks bija barons Nolkens; Apriķu bruņinieku muiža jau kopš 16. gs. sākuma piederējusi no Pomerānijas ieceļojušo Osten – Sakenu dzimtai un norāda uz ēkas cēlāja Kristofa Fridriha (1697 – 1759) laulību ar Katerinu fon Krofu. Kristofs Frīdrihs Osten – Sakens kā Apriķu baznīcas patrons kopš 1741. gada, par savu naudu katru gadu lika mācīt 6 draudzes bērnus. Muižas apbūves komplekss veidojies 18.-19. gadsimtā. Apriķu baznīcas grāmatās 1744. un 1745. gados apliecina šeit lielā amatnieku skaita pieplūdumus. Par to liecina ēkas fasādes plaknē ārkārtīgi greznie frontonu ciļņi izkalti smalkgraudainā, gaiši pelēkā smilšakmenī. Sevišķi galvenās – pagalma fasādes ciļņa kompozīcija, kurā zem varena muižniecības kroņa, militāru trofeju (lielgabalu, šķēpu, bruņu ...) ielenkumā atrodam Osten – Sakenu un Krofu alianses ģerboni. Dārza fasādes frontona centrā spoguļsimetrijā savīta muižas īpašnieku monogramma, uztverama jau vairāk kā ornamentāla zīme. Galvenās darbojušās personas te ir omulīgi puisēni, kas, darbodamies ar vienu vai otru darbarīku, iemieso attiecīgā amatniecības vai mākslas veida alegoriju. Vēlākajos laikos, piebūvējot verandu, tas likvidēts. Ciļņa fragmenti atrodas Pilsrundāles muzejā. Baroka stilistika parādījās arī interjera elementos – durvīs, apkalumos, krāsnīs. Diemžēl, pazuduši ne tikai greznie iekārtas priekšmeti, bet arī daudzi ar pašu ēku saistīti interjera elementi. Vispirms jau tās ir krāsnis, kas 18. gs. bija centrālais telpas dekoratīvais akcents. No kādreiz plašā un daudzveidīgā krāšņu klāsta šobrīd ēkā atrodam vairs vienu vienīgu uz zvēra ķepu formā grieztām koka kājām celtu melni glazētu podiņu krāsni. Krāsnis, kuras reiz rotāja Apriķu muižas telpas, tagad atrodas Rundāles pils muzeja fondos. Īpašu uzmanību saista arī greznās durvju vērtnes, kas šeit veidotas Latvijai visai neparastajā intarsijas tehnikā. Kalēja meistarību un gaumi apliecina vairāki durvju atslēgu vairodziņu kalumi, viras un visai dekoratīvi veidotās logu restes. Vairākās telpās redzam arī sākotnējo un 19. gs. likto ozola parketu. Ap muižu atrodas parks (4.8 ha) ar renesanses stila iezīmēm – centrālai daļai ir regulāra plānojuma struktūra, kas tālāk pāriet ainavu parkā. Parks iekārtots 1880.-1900.gadā, un tajā atrodas vairākas mākslīgi veidotas terases un vairāki svešzemju koku stādījumi. Muižas telpās no 1920. gada darbojas Apriķu pamatskola. Skolas rīcībā nodeva muižnieka pili, muižas kantora ēku un garu laidaru saimniecības vajadzībām. 1941. gadā skolas telpas aizņem vācu karaspēks un iekārto lazareti. Padomju varas gados muiža pārbūvēta, pielāgojot skolas vajadzībām. Par skolas direktori no 1971. gada strādā Velga Ļaudama. Šodien Apriķu pamatskolā mācās 113 skolēni, strādā 14 pedagogi un 6 darbinieki. No 1987. gada muižas bēniņos ir iekārtots Lažas pagasta Apriķu novada muzejs, kura galvenais uzdevums ir kultūrvides vērtību izpēte, saglabāšana un popularizēšana sabiedrības atpūtas, izglītošanas un atpūtas labā. Muzeja vadītāja Aina Cērmane un krājuma glabātāja Brigita Bārtniece. Materiālu apkopoja: Muzeja vadītāja Aina Cērmane un Apriķu pamatskolas vides un vēstures pētnieku pulciņš. Pētījuma tehniskā sagatavotāja Gaļina Koļevatiha. Skola – šis jēdziens ir svēts – kā tēva un mātes māja, kā vieta pasaulē, kur jūtamies vislabāk, visdrošāk, kur esam gaidīti un saprasti. Ar vislielāko sirds siltumu skolu atceras vecākā paaudze. Atceras kā daļu no dzīves, kā nemainīgu svētumu. Tur paliek atmiņas visu mūžu. Tās ir atmiņas par pirmo mīlestību, jūtām, pārdzīvojumiem... Viena no latviešu spilgtākajām rakstura īpašībām ir tieksme pēc tuvības ar dabu, un es esmu laimīga, ka mana skola atrodas tieši šeit – Apriķu muižā, kura ir ietverta skaistā dabas ainavā. Dzīvojot dabas vidū, dzīvojot dabas ritmā, mēs esam daudz harmoniskāki un līdzsvarotāki. Bet tieši tā daudziem šodien bieži pietrūkst. Cik brīnišķīgi ir katru rītu uz skolu doties pa liepu aleju, ko esam paši stādījuši un kopuši. Un pavasarī priecāties, kaut vai par dažiem centimetriem, ko liepiņa ir izslējusi pret gaismu, sauli. Novērtēt un apsvērt kāpēc tas kociņš tik īss, cits atkal kuplāks, bet dažs cīnās par savu pastāvēšanu šai vietā. Un lieli, veci kastaņi pie skolas ieejas sagaida ikvienu nācēju, lielu vai mazu. Liekas, ka viņi ir pirmie, kas katram nācējam pasaka „Labrīt!” Skarbus vārdus par koku lomas nenovērtēšanu cilvēka audzināšanā, tā garīgās pasaules veidošanā mūsdienās raksta dzejnieks I. Ziedonis: Citāts: „Nav pērkons jāpielūdz, Ne Māra. Un ne jods. Un tomēr – neceriet uz bērniem drošiem Tai sētā, kur nav jūsu bērniem dots Ar liepām augt, ar ozoliem un ošiem.” Cik daudziem bērniem ir dots tāds prieks, kā man. Manas atmiņas par šo skolu būs noteikti saistītas lielā mērā ar dabu. Skaisti skati, kas paveras pa manu klases logu, noteikti paliks atmiņā uz mūžu. Ar pavasara krāsām un smaržām, ar kastaņu ziedošajām svecēm, ar sarkanu skābardi, ar pieneņu pļavām, ar mārpuķītēm un neaizmirstulītēm, ar veco, bet godā turēto ābeļdārzu, ar viltīgajiem saules stariem. Mūsu ābeles ir tieši tādas kā latviešu tautasdziesmās. Mazas, kuplas, baltas, dažkārt vēja lauztas un salnas kostas. Ābele – tēls un simbols, dāsna un sievišķīga. Pilnīgs salīdzinājums latviešu tautas dziesmā: Kalnā zied ābelīte Ar sudraba ziediņiem; Sudrabiņa ziedi zied, Būs sarkani āboliņi. Tik tiešām ābeļu ziedēšanas laiks ir tas, kad starpbrīži skolas koridoros ir klusi, tas ir laiks, kad katra brīvā minūte tiek pavadīta laukā. Un kur vēl zivju ķeršanas laiks ar rokām, Tebras upē, kas atrodas pāris metrus no skolas ābeļdārza. Tad pamanāmies tā klusi aizlavīties no skolas un iebrist upē, kur nēģi seklās vietās piezīdušies akmeņiem. Tuvība ar dabu, lauku skolēnam ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. Protams, manās atmiņās par skolu paliks arī stingrība, prasīgums, tīrība, sakārtotība, saprotošs, mīļš smaida un stingrāk pateikts vārds no skolotājiem. Atcerēšos siltās klases telpas, kad ienākot no rīta pretī nāk tāds mājīgs siltums no krāsnīm, starpbrīžos piespiest muguru un sajust siltumu, tādu īstu un patīkamu. Un kur vēl pagrabstāva velves ar gleznojumiem, tur ir attēloti darbīgie rūķi, tur ir pasaku tēli. Un noteikti paliek atmiņā muzejs, kas ir šai skolā, kas ir pazīstams ne tikai Liepājas rajonā vai Latvijā, bet arī ārpus mūsu robežām. Tautā sauktais „Rūķu muzejs”, kur ikdienā dzīvo tūkstošiem rūķu, kur caurvien kūsā dzīvība. Tā ir vieta, kur mēs varam uzzināt visu par mūsu pagasta vēsturi, biogrāfiju, iepazīties ar materiāliem. Mums ir sava Rūķu taka, kur vasarās kokos dzird skanam vēja stabules, kur var sameklēt un atpazīt latviskās zīmes un ceļā vēl sastapt augam „zilās kurpītes”. Varu droši teikt, ka Apriķu skola ir vieta, kur satiekamies lielākos un mazākos svētkos, svinībās. Šajā vietā (skolā, muižā) mums kopā sanākšana ļoti patīk. Un tad mēs un mūsu viesi – tuvi un tāli apstaigā mūsu skolu, muižu. Mums ir pagasta pasākumi, kas tomēr lielākoties notiek Apriķu skolā, un kurus ir iecienījuši mūsu pagasta ļaudis. Tās ir Dzejas dienas, Bērnības svētki, Izstādes Apriķu muzejā, mākslinieku piedāvātās un pašu iedzīvotāju vadītie darbi. Represēto piemiņas svētku pasākumi martā un jūnijā. Sporta un sportistu svētki, talkas. Muzeju svētki – tā ir Apriķu muzeja dzimšanas diena oktobrī. Latviešu tradīcijās rudens ir gada auglības cikla noslēgums. Kad novērtēdams padarīto un sākdams domāt nākamo pavasari, zemnieks piesauc savus aizsaulē aizgājušos senčus, kas pēc viņa domām ir bijuši visu darbu līdzzinātāji un svētības glabātāji. Mums šie gada beidzamie svētki tiešām iekrīt veļu laikā. Tas ir sirsnīgs laiks, kad sēžot pie kamīna muzejā, paritinām atpakaļ gada garumā atmiņas par labi padarītiem darbiem un ne tikai. Patiesībā veļu laiks veltīts kontaktam starp pagātni un nākotni. Padomājam par rītdienas darbiem, minam mīklas. Šogad mūsu muižai paliks 260 gadi un tie būs atkal kārtējie svētki, kurus visi gaidām ar prieku. Mūsu pagasta priekšsēdētāja Māra Vētra ir teikusi šādus vārdus: „Mūsu tradīcijām piemīt burvju vara dot spēku, vairot to labestību un dot mīlestību.” Un ar šiem vārdiem man gribas beigt šo aprakstu. Evija Narvaiša, Apriķu pamatskolas 8. klases skolniece.
Domraksti konkursā Mana skola pilī - Ir mums simtiem labu zirgu, Muiža ir, kur rītos braukt; Ir ar zelta trauks uz galda, Pie kā viesus sagaidīt. Kalpones un kalpi skraida, To, ko vajag, pienes tev; Ir no paša dienvidvēja Grieztas labas stabules. Tur tev gudras pūces valda, Apkārt čakli dzeņi kaļ; Pašā vidū galds, kas gaida, Tāpēc griezies atpakaļ. Apriķu pamatskolas vēstures pulciņa pētnieki
Zīmējumi konkursā Mana skola pilī
Visu 2010 akcijas laiku


Pieejamība publiskai apskatei

Darba laiks:
Pirmdiena    08:00-16:00

Otrdiena       08:00-16:00

Trešdiena     08:00-16:00

Ceturtdiena   08:00-16:00

Piektdiena     08:00-16:00
 

Papildus informācija:No 15.maija -15.oktobrim muzejs atvērts otrdien, trešdien ceturtdien, piektdien, sestdien no 11.00-17.00. Citā laikā un dienā - iepriekšpieteikšanās (telefons 29184684, 26316529, 25127768).
 


Sniegto pakalpojumu apraksts

Maksas pakalpojumi:

Nr.Pakalpojums:
 Pastāvīgo ekspozīciju, izstāžu individuāla apskate- muzeja apmeklējums , Pieaugušajiem, skolēniem     EUR 2.00; 1.00

Muzejpedagoģijas nodarbība        Skolēniem, pieaugušajiem    EUR 2.00


Programma jaunlaulātajiem un kāzu gadadienu jubilāriem „Baltā ceļa pietura”
Programmā iekļauts simbolisku  pieturvietu ceļš, šampanieša glāzes un cienāšanās pie saimes galda.
EUR 40.00 (jaunais pāris, ievedēji, vecāki), katram nākošajam viesim  50% no ieejas biļetes.

Programma – „Svētki manā ģimenē”
Rūķu sagatavota programma, pārsteigumi.Kristību un dzimšanas dienu svētki.Bērnu dārza izlaidumi. Uz skolu.
EUR 2.00 no personas.

Programma „Ziemassvētkus gaidot”
Svētku atmosfēra, svētku egle, ekskursija.
EUR 2.00 no personas.

Programma „Raibās Lieldieniņas”
Svētku atmosfēra, Lieldienu Zaķi, ekskursija.
EUR 2.00 no personas.

Programma „Cepsim gardās pankūciņas!"
Pankūku cepšana, cienāšanās, zāļu tēja.
EUR 2.00 no personas.


 


Sasniegumi

2014.g. – Lažas pagasta pārvaldes Goda raksts Latvijas 96.gadadienā:par radošu darbu un sasniegumies pagasta tradīciju iedzīvināšanā un kultūrvides sakārtošnā.
2010.g. – LPMA apceļošanas akcijā – 1.vieta nominācijā „ Labo sajūtu muiža”.
2009.g. –Lielā Jēkaba balva par labāko piedāvājumu ģimenēm....
2007,2004,2003,2001.g. – Diploms par iegūto 1.vietu akcijā „Apcļosim Latvijas pilis!”


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

29184684

E-pasts

rukisaina@inbox.lv

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.