facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Durbes pils


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Durbes pils, bijusī kalpu māja, parks ar rotondu un akmens mūra tiltu iekļauti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā (Nr. 6845).


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

M.Parka iela 7
Tukums, LV-3101
Lng: 23.193082809448242, Lat: 56.966807381296384


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Tukuma muzejs


Apraksts

Precīzs Durbes pils būvniecības laiks nav zināms. Šlokenbekas muižas Durbes pusmuiža dokumentos minēta 1544. gadā, bet jauns ērbēģis uzbūvēts 1671. gadā. Laika gaitā pils vairākkārt paplašināta un pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1820. gadā pēc grāfa Mēdema ieceres, ko realizēja Johans Georgs Adams Berlics.

Laikā no 1848. līdz 1920. gadam Durbe piederēja baronu fon der Reku dzimta. 1920. gadā tā nacionalizēta un 1923. gadā piešķirta dzejniekam Rainim (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns), kas 1928. gadā to dāvināja Latvijas Skolotāju savienībai.

1928. gadā pilī atvērta bērnu vasaras kolonija. Laikā no 1935. līdz 1943. gadam pilī atradās sanatorija, kas frontei tuvojoties pārveidota par vācu kara hospitāli. Pēc kara pils kalpoja gan sanatorijas, gan atpūtas nama, gan slimnīcas vajadzībām.

1991. gada Durbes muižas centrs nodots Tukuma muzeja rīcībā un 1997. gadā uzsākti Durbes pils remonta-restaurācijas darbi, kuru rezultātā atjaunota ēka un rekonstruēti vēsturiskie interjeri. Pēc 12 gadu ilgas restaurācijas, 2009. gada 27. februārī, Durbes pils nodota ekspluatācijā.

Foto

Nav Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muzejs Pils muzejs - Tukuma muzejs Durbes pilī saimnieko kopš 1991. gada. Kopš tā laika muižas ansamblis ir pielāgots muzeja vajadzībām. Durbes pilī top kultūrvēstures muzejs, kura darbība centrēta uz vācbaltu un latviešu kultūras mijiedarbību un savstarpējo ietekmju pētniecību, materiālās un nemateriālās kultūras liecību saglabāšanu un eksponēšanu muižas interjera ekspozīcijās un \"dzīvās vēstures \"programmās.

Durbes pils restaurācija pabeigta 2009. gadā un muzeja darbinieki strādā pie tā, lai atjaunotu arī citas kompleksa ēkas. Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un radīts zināms priekšstats par vācbaltu kultūru.
 
Durbes pils pirmajā stāvā rekonstruēts vēsturiskais kungu mājas interjers, bet pārējās telpās izvietotas izstādes un ekspozīcijas, kas iepazīstina ar muižu nozīmi mūsdienu Latvijas kultūrvidē un to vēsturiskajām tradīcijām. Savukārt bijušajā klētī iekārtota etnogrāfijas ekspozīcija "Latvietis un viņa kungs", kas atspoguļo zemnieku un amatnieku dzīvi muižās.

Durbes pils piedāvā arī izstādes, pasākumus, klasiskās mūzikas koncertus un sirsnīgas programmas jaunlaulātajiem. Savukārt atraktīvākai un interesantākai vēstures apguvei muzejs piedāvā īpašas kultūrvēsturiskās vides izglītības programmas "Ceļojums laikā", kur apmeklētāji paši iejūtas vēsturisko personību radītās situācijās: „Piedzīvosim 1905. gadu!” un „Tukuma apriņķa I Dziesmusvētki 1928. gadā”.
Nostāsti - Baisi nostāsti vēstī par straujas dabas baronesi, kas bijusi lieliska jātniece un bieži šķērsojusi tālāko gravu zirga mugurā, neizmantojot tiltu. Viņa esot iemīlējusi pils dārznieku, bet par to uzzinājis jaunavas tēvs un uzrīdījis mīlētājiem niknus suņus, kas meiteni saplosījuši. Barons suņus nošāvis un licis aprakt zem lapenes pils parkā. Tā esot vieta starp tiltiņu un apaļo paviljonu. Tiek stāstīta leģenda par Durbes barona fon der Rekes dēla Matiasa un Šlokenbekas dzirnavnieka meitas nelaimīgo mīlestību, Abi jaunieši slepus satikušies pie Šlokenbekas dzirnavu dambja. Kad barons to uzzinājis, viņš aiz niknuma paķēris bisi un skrējis uz ezermalu. Abi jaunieši sēdējuši uz dambja malas, kad ezera otrā krastā pamanījuši baronu, kurš grasījies meiteni nošaut. Lai nāve viņus neizšķirtu, abi jaunieši saķērušies rokās un ielēkuši ezerā. Barons ļoti pārdzīvojis dēla nāvi un licis uzcelt dēla piemiņai obelisku ar uzrakstu „Matiass 2867”. Obelisks joprojām stāvot krūmos ieaudzis ezera krastā, iepretim dzirnavām. Durbes pils barons sodījis savus kalpus pat par vismazāko pārkāpumu. Barons licis zem Durbes pils izbūvēt moku kambarus, kur turēti ķēdēs sasieti vīrieši un sievietes, kuri miruši bada nāvē. Mocekļi lādējuši baronu un vēlējuši, lai velns to parauj. Barons bijis liels žūpa. Beidzot viņa dvēsele jutusi, ka pēdējā stundiņa ir klāt, te no moku kambariem izskrējis sarkans suns un saķēris baronu, un aizvilcis uz moku kambariem, kur suns ar baronu pazuduši zem grīdas. No tās reizes barons nav redzēts.
Valsts nozīmes parks - Romantiska vieta pastaigām kā vasarā, tā arī ziemā ir Durbes pils 24,8 ha lielais parks ar 19. gs. arhitektūras pieminekļiem - akmens tiltu pār gravu un astoņkolonnu rotondu. Parks bagāts retām augu un koku sugām. Parks ierīkots laikā no 1818. - 1838. gadam, kad grāfs Mēdems labiekārtojis pils apkārtni. Durbes pils parks tika veidots pēc angļu ainavu parka parauga. Lieli koku masīvi mijas ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiem kokiem. Dīķīši, izlocītu celiņu tīkls pa nelīdzeno reljefu, plašs, tīrs zāliens un pils kā galvenais kompozīcijas elements veido neatkārtojamu ainavu. Lai radītu koku lapotnes krāsu un formu dažādību, tika stādītas vienas sugas pasugas, kā arī ievesti koki no citām zemēm. Nogāzē tika izveidota plaša lauce ar koku grupām gar malām, bet pāri gravām pēc arhitekta J.G.Ā. Berlica projekta 1821.gadā tika uzcelti divi akmens tilti – lielākā tilta laidums ir 13 metri. Virzienā uz pilsētas pusi tika ierīkota neliela ūdens kaskāde. Parkā bija izvietotas skulptūras, tur atradās arī tā laika sentimentam adekvāta nezināma autora strūklaka pēc Carskoje Selo parka ūdens atrakcijas parauga (P.P.Sokolova skulptūras “Piena meitene ar sasisto krūzi” atdarinājums). Aiz lielākā akmens tilta atradās vieglās koka konstrukcijās veidota lapene. Tālāk muižas parka dziļumā slēpjas vēl kāda mazā arhitektūras forma, tā ir rotonda, aiz kuras sākas romantisks mežaparks. Atzīstama ir pastaigu parka autoru izdoma un meistarība, optiski iekļaujot Durbes parka kompozīcijā arī mežiem apaugušos Tukuma apkaimes paugurus, tādejādi vizuāli paplašinot tā patiesos izmērus.
Pilī iekārtots speciālais lifts.


Pieejamība publiskai apskatei

Darba laiks:
Vasaras sezona (20. aprīlis - 20. oktobris)
             Pirmdien          Slēgts
             Otrdien            10.00 - 17.00
             Trešdien          10.00 - 17.00
             Ceturtdien       10.00 - 17.00
             Piektdien         10.00 - 17.00
             Sestdien          10.00 - 17.00
             Svētdien          11.00 - 16.00


 
Ziemas sezona (21. oktobris - 19. aprīlis)
             Pirmdien          Slēgts
             Otrdien            10.00 - 17.00
             Trešdien          10.00 - 17.00
             Ceturtdien       10.00 - 17.00
             Piektdien         10.00 - 17.00
             Sestdien          11.00 - 16.00
             Svētdien          11.00 - 16.00
 
Ārpus darba laika apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš pa tālr. 631 22633, 26305946!
Muzejs slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Vasaras saulgriežos (23.-24. jūnijā), Ziemassvētkos (24.-25. decembrī), 31. decembrī


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

+ 371 631 22633; +371 6312274

+ 371 26305946

E-pasts

durbes.pils@tukumamuzejs.lv

Mājas lapa

www.tukumamuzejs.lv/durbes-pils


Sociālo tīklu profili

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.