Turaidas pils un pilsmuiža
www.turaida-muzejs.lv

Durbes pils


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

M. Parka iela 7

Lng: 23.1944946389, Lat: 56.9665350778


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Tukuma muzejs

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muižas komplekss - Muižas centra apbūve veidota simetriski ap parādes pagalmu. Tā abās malās ir saimniecības ēka un kalpu māja, stallis pretī pilij zudis. Kungu māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18. gs. 1. pusē. Tai 18. gs. vidū uzbūvēja vienu sānu flīģeli, bet 18. gs. 2. pusē otru sānu flīģeli, visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1821. gadā rekonstrukcijā pēc arhitekta G. A. Berlica projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja portiku. Pils parkā pāri gravai pēc arh. Berlica projekta celts akmens tilts, dziļāk parkā - rotonda. (K.Veinberga, J.Zviedrāns) Laika posmā no 1923. - 1929. g. Durbes pilī dzīvoja dzejnieks Rainis. 1923. g. vasarā sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību viņš iekārtoja Durbes pilī atpūtas vietu 30-40 skolotājiem ar ģimenēm. Viņš noslēdza arī dāvinājuma līgumu ar Latvijas Skolotāju slimo kasi, kas uz 12 gadiem izīrēja daļu Durbes pils bērnu vasaras mītnei un atpūtas vietas iekārtošanai. Līdz pat 1943. g. pilī pastāvēja arī sanatorija, pēc tam uz īsu brīdi te bija kara hospitālis, bet no 1945.-1963. g. atkal sanatorija. No 1963.-1970. g. Durbes pilī bija ierīkota tuberkulozes slimnīca un no 1970.-1978. g. tuberkolozes sanatorija. Pēc tam līdz 1991. g. pilī bija republikāniskās rehabilitācijas slimnīca. Muižas saimniecības ēkas no 1948. g. izmantoja palīgsaimniecība \"Durbe\". Durbes pils Tukuma muzejam piešķirta 1991.gadā. Kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir topošais kultūrvides muzejs, kura darbība vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu.
Pils muzejs - Tukuma muzejs Durbes pilī saimnieko kopš 1991. gada. Kopš tā laika muižas ansamblis ir pielāgots muzeja vajadzībām. Durbes pilī top kultūrvēstures muzejs, kura darbība centrēta uz vācbaltu un latviešu kultūras mijiedarbību un savstarpējo ietekmju pētniecību, materiālās un nemateriālās kultūras liecību saglabāšanu un eksponēšanu muižas interjera ekspozīcijās un \"dzīvās vēstures \"programmās. Durbes pils ir vienīgā vieta Kurzemē, kur tiek iekārtots mājīgs 19.gadsimta lauku muižas kungu mājas interjers. Īpašu noskaņu piedod laikmetam atbilstošie autentiskie aizskari, lustras un citi sīkie interjera priekšmeti telpās. 2009.gada iecere – iekārtot īstu muižas virtuvi. Senie sadzīves priekšmeti apskatāmi etnogrāfijas ekspozīcijā \"Latvietis un viņa kungs\". Muižas ansamblī paredzēts izveidot restaurācijas darbnīcu, kas varētu apkalpot arī apkārtējos muzejus. Skolēniem tiek piedāvāta muzejizglītojošā programma \"Piedzīvosim 1905.gadu Durbes pilī”, kurā ar kultūrvēsturiskās vides izglītības metodi „Ceļojums laikā” kā skolēniem, tā arī pieaugušajiem ir iespēja padziļināti iejusties tā laika atmosfērā un izprast vēsturiskos notikumus. Jaunlaulātos un viesus sagaidām īpašā programmā pilī vai ekspozīcijā \"Latvietis un viņa kungs\". Izīrē telpas konferencēm, semināriem. Ir ugunskura vieta. Darba laiks: O-S: 10:00 - 17:00; Sv: 11:00 - 16:00; P - slēgts. Apmeklējumus ārpus darba laika pieteikt iepriekš. Informācija par cenām: Ieejas maksa bērniem, Ls: 0,50 Ieejas maksa pensionāriem, Ls 1,00 Ieejas maksa pieaugušajiem, Ls: 1,50 Gids – Ls 5,00 (līdz 30 pers.). Filmēšana, fotografēšana – Ls 1,00. Jaunlaulāto programma sākot no Ls 50,00. Muzejizglītojošā programma „Piedzīvosim 1905.gadu Durbes pilī” – Ls 1,00 skolēniem, Ls 2,50 pieaugušajiem.
Ekskursija pa pili, izstādes.
Pils muzejs - Tukuma muzejs Durbes pilī saimnieko kopš 1991. gada. Kopš tā laika muižas ansamblis ir pielāgots muzeja vajadzībām. Durbes pilī top kultūrvēstures muzejs, kura darbība centrēta uz vācbaltu un latviešu kultūras mijiedarbību un savstarpējo ietekmju pētniecību, materiālās un nemateriālās kultūras liecību saglabāšanu un eksponēšanu muižas interjera ekspozīcijās un \"dzīvās vēstures \"programmās. Durbes pils ir vienīgā vieta Kurzemē, kur tiek iekārtots mājīgs 19.gadsimta lauku muižas kungu mājas interjers. Īpašu noskaņu piedod laikmetam atbilstošie autentiskie aizskari, lustras un citi sīkie interjera priekšmeti telpās. 2009.gada iecere – iekārtot īstu muižas virtuvi. Senie sadzīves priekšmeti apskatāmi etnogrāfijas ekspozīcijā \"Latvietis un viņa kungs\". Muižas ansamblī paredzēts izveidot restaurācijas darbnīcu, kas varētu apkalpot arī apkārtējos muzejus. Skolēniem tiek piedāvāta muzejizglītojošā programma \"Piedzīvosim 1905.gadu Durbes pilī”, kurā ar kultūrvēsturiskās vides izglītības metodi „Ceļojums laikā” kā skolēniem, tā arī pieaugušajiem ir iespēja padziļināti iejusties tā laika atmosfērā un izprast vēsturiskos notikumus. Jaunlaulātos un viesus sagaidām īpašā programmā pilī vai ekspozīcijā \"Latvietis un viņa kungs\". Izīrē telpas konferencēm, semināriem. Ir ugunskura vieta. Darba laiks: O-S: 10:00 - 17:00; Sv: 11:00 - 16:00; P - slēgts. Apmeklējumus ārpus darba laika pieteikt iepriekš. Informācija par cenām: Ieejas maksa bērniem, Ls: 0,50 Ieejas maksa pensionāriem, Ls 1,00 Ieejas maksa pieaugušajiem, Ls: 1,50 Gids – Ls 5,00 (līdz 30 pers.). Filmēšana, fotografēšana – Ls 1,00. Jaunlaulāto programma sākot no Ls 50,00. Muzejizglītojošā programma „Piedzīvosim 1905.gadu Durbes pilī” – Ls 1,00 skolēniem, Ls 2,50 pieaugušajiem.
Valsts nozīmes pils/kungu māja
Nostāsti - Baisi nostāsti vēstī par straujas dabas baronesi, kas bijusi lieliska jātniece un bieži šķērsojusi tālāko gravu zirga mugurā, neizmantojot tiltu. Viņa esot iemīlējusi pils dārznieku, bet par to uzzinājis jaunavas tēvs un uzrīdījis mīlētājiem niknus suņus, kas meiteni saplosījuši. Barons suņus nošāvis un licis aprakt zem lapenes pils parkā. Tā esot vieta starp tiltiņu un apaļo paviljonu. Tiek stāstīta leģenda par Durbes barona fon der Rekes dēla Matiasa un Šlokenbekas dzirnavnieka meitas nelaimīgo mīlestību, Abi jaunieši slepus satikušies pie Šlokenbekas dzirnavu dambja. Kad barons to uzzinājis, viņš aiz niknuma paķēris bisi un skrējis uz ezermalu. Abi jaunieši sēdējuši uz dambja malas, kad ezera otrā krastā pamanījuši baronu, kurš grasījies meiteni nošaut. Lai nāve viņus neizšķirtu, abi jaunieši saķērušies rokās un ielēkuši ezerā. Barons ļoti pārdzīvojis dēla nāvi un licis uzcelt dēla piemiņai obelisku ar uzrakstu „Matiass 2867”. Obelisks joprojām stāvot krūmos ieaudzis ezera krastā, iepretim dzirnavām. Durbes pils barons sodījis savus kalpus pat par vismazāko pārkāpumu. Barons licis zem Durbes pils izbūvēt moku kambarus, kur turēti ķēdēs sasieti vīrieši un sievietes, kuri miruši bada nāvē. Mocekļi lādējuši baronu un vēlējuši, lai velns to parauj. Barons bijis liels žūpa. Beidzot viņa dvēsele jutusi, ka pēdējā stundiņa ir klāt, te no moku kambariem izskrējis sarkans suns un saķēris baronu, un aizvilcis uz moku kambariem, kur suns ar baronu pazuduši zem grīdas. No tās reizes barons nav redzēts.
Valsts nozīmes parks - Romantiska vieta pastaigām kā vasarā, tā arī ziemā ir Durbes pils 24,8 ha lielais parks ar 19. gs. arhitektūras pieminekļiem - akmens tiltu pār gravu un astoņkolonnu rotondu. Parks bagāts retām augu un koku sugām. Parks ierīkots laikā no 1818. - 1838. gadam, kad grāfs Mēdems labiekārtojis pils apkārtni. Durbes pils parks tika veidots pēc angļu ainavu parka parauga. Lieli koku masīvi mijas ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiem kokiem. Dīķīši, izlocītu celiņu tīkls pa nelīdzeno reljefu, plašs, tīrs zāliens un pils kā galvenais kompozīcijas elements veido neatkārtojamu ainavu. Lai radītu koku lapotnes krāsu un formu dažādību, tika stādītas vienas sugas pasugas, kā arī ievesti koki no citām zemēm. Nogāzē tika izveidota plaša lauce ar koku grupām gar malām, bet pāri gravām pēc arhitekta J.G.Ā. Berlica projekta 1821.gadā tika uzcelti divi akmens tilti – lielākā tilta laidums ir 13 metri. Virzienā uz pilsētas pusi tika ierīkota neliela ūdens kaskāde. Parkā bija izvietotas skulptūras, tur atradās arī tā laika sentimentam adekvāta nezināma autora strūklaka pēc Carskoje Selo parka ūdens atrakcijas parauga (P.P.Sokolova skulptūras “Piena meitene ar sasisto krūzi” atdarinājums). Aiz lielākā akmens tilta atradās vieglās koka konstrukcijās veidota lapene. Tālāk muižas parka dziļumā slēpjas vēl kāda mazā arhitektūras forma, tā ir rotonda, aiz kuras sākas romantisks mežaparks. Atzīstama ir pastaigu parka autoru izdoma un meistarība, optiski iekļaujot Durbes parka kompozīcijā arī mežiem apaugušos Tukuma apkaimes paugurus, tādejādi vizuāli paplašinot tā patiesos izmērus.
Foto reportāža Nr. 1
Pilī iekārtots speciālais lifts.
Kultūrizglītības iestāde
Pašvaldības īpašums
Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Durbes muižas apbūve 18. gs., 19. gs. Kalpu māja 19.gs.1.p. Parks 19. gs. 1.p. Pils 1821.
Pils/kungu māja - Kungu māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18. gs. 1. pusē. Tai 18. gs. vidū uzbūvēja vienu sānu flīģeli, bet 18. gs. 2. pusē otru sānu flīģeli, visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1821. gadā rekonstrukcijā pēc arhitekta G. A. Berlica projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja portiku. Pilī saglabājušies klasicisma un historisma interjeri, kas daļēji atjaunoti. Pils parkā pāri gravai pēc arh. Berlica projekta celts akmens tilts, dziļāk parkā - rotonda. Durbes pils Tukuma muzejam piešķirta 1991.gadā. Kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir topošais kultūrvides muzejs, kura darbība vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu. Pamatojoties uz interjera projektu, ko izstrādājis mākslas maģistrs Dainis Bruģis, pils pirmais stāvs katru gadu tiek papildināts ar jauniem interjera priekšmetiem, 2. stāvā tiek organizētas kultūrvēstures izstādes.
Apkārtne
Celtne
Kapi
Piemiņas vieta
Tehniskās vēstures objekts
Telts vietas
Rekonstrukcija
Kā nokļūt - No Tukuma centra kursē pilsētas autobusi uz Durbi 10:00; 11:15; 13:00; 14:05; 15:40. Var atbraukt arī no vilcienu un autobusu stacijas 10:03; 11:18; 13:03; 14:08; 15:43.
Apskate - Darba laiks: O, T, C, P,S - 10:00-17:00; Sv - 11:00-16:00; P - slēgts; muzejs nestrādā 23., 24. jūnijā un 24., 25., 26., 31. decembrī un 1. janvārī. Ieejas maksa: Ekspozīcija Durbes pilsinterjer, etnogrāfijas ekspozīcija Latvietis un viņa kungs un mākslas un kultūrvēstures izstāde pilī - pieaugušajiem Ls 0,60; pensionāriem - Ls 0,50; skolēniem, studentiem - Ls 0,30. Pirmskolas vecuma bērniem, Tukuma rajona invalīdiem, Tukuma rajona specskolu audzēkņiem, republikas muzeju darbiniekiem - bez maksas. Programmas: - Programma Sestdiena pilī - iepazīšanās ar pili gida (19. gs. stila tērpos) pavadībā, 19. gs. brīvā laika nodarbes - grupai līdz 35 cilv. - Ls 30. - Tā pati programma plus pikniks 19. gs. stilā - grupai līdz 35 cilv. - Ls 75. - Jaunlaulāto programma - ekspozīcijā Latvietis un viņa kungs vai pilī grupām līdz 25 cilv. - Ls 25. - Darbojas keramikas darbnīca keramiķes V. Melnes vadībā - iepazīšanās ar keramikas vēsturi un darbošanās ar mālu - grupām līdz 20 cilv. - Ls 5. Pasākumi: Zelta svētdiena - svētdienā 12:00 pirms Ziemassvētkiem. Gida pakalpojumi - grupām līdz 35 cilv. - Ls 3, svešvalodās - Ls 6. Fotogrāfēšana pilī - Ls 1 (profesionālajām vajadzībām ar direktores atļauju).
Programmas - Izglītojošā programma \"Klasicisms Durbes pilī\" Interesentiem tiek piedāvāta iespēja ar spēļu un atraktīvu uzdevumu palīdzību iepazīt Durbes pils, kas ir viena no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers. Iespēja teorētiskās zināšanas par arhitektūru, klasicismam raksturīgajām formām ēkas fasādē un telpu apdarē, kā arī interjerā - gleznās, mēbelēs un tērpos salīdzināt ar personīgajiem novērojumiem. Programmā \"Klasicisms Durbes pilī\" ikvienam būs iespēja rotāt grāmatzīmes meandra formā un pašiem turēt rokās ģipša formas, kas veidotas 19. gadsimta sākumā Norises vieta: Mazā Parka iela 7, Tukums Dalības maksa: 1.00 Ls/no personas Informācija un pieteikšanās pa tālr. 63122633, e-pasts: ilze.paparinska@tukumamuzejs.lv
Visu 2010 akcijas laiku
TOP 10
TOP 20
TOP 100


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Santa Silava

Tālruņa nr.

63123694

63122633

E-pasts

santa.silava@tukumamuzejs.lv

Mājas lapa

www.tukumamuzejs.lv