Arendoles muiža
www.arendolesmuiza.wordpress.com

Limbažu pils (drupas) un Limbažu muzejs


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, LV-4001.

Lng: 24.7138904444, Lat: 57.5158944417


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Limbažu muzejs

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - 19.gs.sāk. pie pilsdrupām tika uzbūvēta Rīgas rātes jaunā pils jeb pilsmuiža klasicisma stilā. Pašreiz tajā atrodas novadpētniecības muzejs, izstāžu zāles. Tajā saglabājušās interjera detaļas un būvdetaļas. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Pašvaldības muzejs - Muzejā skatāma pastāvīga vēstures ekspozīcija “Limbaži. Limbažu novads. Jūra.” un mainīgās mākslas, vēstures, dabas u.c. izstādes, notiek pasākumi.
TOP 100
Saglabājušās viduslaiku pils drupas - Pašreiz redzami pils mūri, kuros saglabājušās gotikas laika būvdetaļas - arkas, nišas u.c.. 19.gs.sāk. pie pilsdrupām tika uzbūvēta Rīgas rātes jaunā pils jeb pilsmuiža klasicisma stilā.
Pašvaldības īpašums
Muižas komplekss
Bīskapa pils - Limbažu pils bija Rīgas arhibīskapa pils. J. G.Arnta minētais 1223. g. kā pils celšanas gads nav dokumnetāri pamatojams. No 1359.-1479. g. pili okupēja ordenis. 16. gs. pirmās puses dokumentos Limbažu pils pieminēta kā arhibīskapa pavasara mītne. Bīskaps pilī dzīvojis no Sveču dienas (2. februāra) līdz Vasarsvētkiem (maija beigas vai jūnija sākums). Bet 14.-15. gs. senrakstos parādās fakts, ka arhibīskaps mēdza pilī uzturēties arī citos gadalaikos. Livonijas kara sākumā pili dedzina krievu karaspēks. 1567. g. piklsētai uzbruka zviedri. 1576. g. pilij uzbruka hercogs Magnuss. Un 1582. g. Limbaži kļuva par poļu stārastijas centru. 1602. g. zviedri nojauca pils nocietinājumus, kuri vēlāk netika atjaunoti. 1621. g. Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Limbažu pili ar muižu atdāvināja Rīgas pilsētai, kurai pils pieder līdz 1783. g. 1668. g. veiktajā inventarizācijā ir minēts, ka pilij jau ir sabrukušas sienas, bet atsevišķas telpas tiek vēl apdzīvotas un izmantotas par noliktavu. Tajā laikā pils pagalmā bija jau uzceltas koka dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. 18. gs. beigās virs zemes visā augstumā bija saglabājušies tikai divi pils korpusi, kuri izmantoti par noliktavām līdz pat Otrajam pasaules karam. Pēckara gados abiem korpusiem iebrucis jumts, iegāzušās velves un sagruvušas arī vairākas sienas. 19. gs. uz nojauktās sienas pamatiem uzbūvēja muižas magazīnu, kuras vietā 20. gs. uzcēla saimniecības ēku. No 1999.-2000. g. tiek veikti pils mūru nostiprināšanas un konservācijas darbi.
Visu 2010 akcijas laiku


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Gundars Plešs

Tālruņa nr.

4070632

4070894