Jaunauces muiža
www.jaunaucespils.lv

Veselavas muiža


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Veselava

Lng: 25.4774516667, Lat: 57.2902741139


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Priekuļu novada pašvaldība

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Valsts/pašvaldību iestādes
Muižas komplekss - Līdz mūsdienām saglabājies muižas komplekss, kas veidots 19.gs., šobrīd apskatāmas 12 kādreizējās muižas ēkas. Neparasts ir muižas teritorijas plānojums. Kungu māja būvēta it kā uz palielas, ovālas salas, ko no visām pusēm ieskauj ar ūdeni pildīts grāvis. Pēc tam uz muižas parādes pagalmu ved divi laukakmens mūra tilti ar arkveida pusaplocēm. Parādes pagalma R pusē atrodas trīs ēku rupa \"Zemnieki\" - ratnīca, darba zirgu stallis un kungu zirgu stallis (1896), kurā šobrīd atrodas pienotava. Starp ratnīcu un darba zirgu stalli bijis laidars, ko norobežojis laukakmeņu mūra žogs un elegantas arkas segti vārti ar rotaļīgiem stabiņiem abās pusēs. Ceļš gar staļļiem ved pāri dambim, kam blakus atrodas guļbūve - dzirnavas (\"Strauti\"). Staļļu D galā saglabājusies klēts daļa, kas agrāk bijusi gara guļbūve ar būriem abos galos un stabojuma balstītu pārkari vidusdaļā. Tālāk atrodas no laukakmeņiem būvēta muižas smēde (\"Dadzīši\"), kurā bijusi arī kalte un kalēja dzīvoklis. Kungu mājas A galā atrodas Virtuves jeb Putnu māja, no kuras plats koka tilts veda uz kalpu māju \"Graviņas\". Apjomīgajā plienakmeņu celtnē bija dzīvokļi 8 kalpu ģimenēm. Ēkas fasāde ir tipiska 19. gs. novadā celtajām mājām - uz gaiša apmetuma izceļas sarkanā ķieģelī veidotas dekoratīvas logu un durvju apmales. Pie alejas no kapličas puses (\"Ezerniekos\") bijis krogs un stadula. Otrā uzkalnā pie A puses alejas saglabājusies viena no trim muižas kūtīm un kalpu dzīvojamā māja \"Rubeņi\". (Veselavas pagasta padome)
Parks - Veselavas muižas kungu māja (tagadējā Veselavas pagasta padome, tautas nams, pasts, krājsabiedrība un interneta punkts) būvēta uz palielas, ovālas salas, ko no visām pusēm ieskauj ar ūdeni pildīts grāvis. Uz muižas parādes pagalmu ved divi laukakmens mūra tilti ar arkveida pusaplocēm. Parādes pagalma D pusē atradies augļu dārzs, Z pusē - parka lauce ar puķu, dekoratīvo koku un krūmu stādījumiem, pavēries skats uz dzirnavu dīķi. Jenny atmiņas par dārzu un parku Veselavas muižas baronese Janet Constance Clementine von Campenhausen. Vecāki: Isabelle von Wolf aus Stomersee, Teofil Aurel Baron von Campenhausen aus Wesselshof. No abiem dārziem vecais, aiz ērbērģa izvietotais dārzs, bija ļoti liels. Tas bija apņemts ar augstiem vaļņiem un grāvjiem, un piegādāja virtuvei gandrīz visus dārzeņus. Tā augļi un ogas tika lietoti ēdieniem, savārīti un izžāvēti. Mūsu interesi piesaistīja tikai jaunais dārzs, ko papa bija ierīkojis. Trīs puses, kur robežu neveidoja kanāls, bija ieskautas ar grāvjiem un vaļņiem. Vaļņi bija biezi apstādīti ar vītoliem. Vaļņu iekšpusē auga lazdu krūmi. Braucēji , kuri tika pieaicināti dārza apstrādāšanai, brauca pa platiem vārtiem aizmugurējā daļā(pusē), kurus dārznieks vienmēr turēja aizslēgtus. Mēs lietojām ieeju no priekšas, mūsu mājas durvīm iepretim. Šajā dārzā, izņemot mazliet kāpostu, auga tikai augļi un ogas. Augļi bija bagātīgi, un no ogulājiem tam bija sarkanās un baltās jāņogas, kazenes(?) (Buxbeeren ?), dažādas ērkšķogu šķirnes un līdzās sarkanajām avenēm arī daudzi krūmi ar dzeltenām, kas bija īpaši skaistas. Dārza zemenes, kas tagad ir visizplatītākās, toreiz bija jaunievedums un tika dēvētas par Viktorijas zemenēm. Mūsu mežiņš bija galvenokārt bērzu mežiņš, taču tajā bija arī citi koki. Tam cauri stiepās šauri, līkumoti parka celiņi, kas krustojās. Mājai iepretī koki atkāpās, dodot brīvu vietu lielam zāliena laukumam. Tur, viena otrai iepretī, stāvēja divas lielu, vecu bērzu grupas. Kad vēja pūsmā nokarenie zari viegli pašķīrās, cauri koku stumbriem atbrīvojās skats uz tālākvedošajiem parka celiņiem, alkšņu puduriem krastā, ūdens spoguli, uz pretējā krastā esošajiem atsevišķi augošajiem vītoliem, augšupkāpjošajiem laukiem un tos noslēdzošo, kronim līdzīgo mežu. Arī divi pīlādži šeit stiepās augšup. Vienam ar viņa astoņiem stumbriem apkārt aplī bija sols, ko sauca par astoņu māsu un brāļu solu. Otrs pīlādzis atradās vienā līnijā ar priekšējiem bērziem, tas bija ļoti augsts, zari liecās lejup ļoti zemu un viņu kontūras kopā veidoja savādas formas taisnas, augstas, četrstūrainas durvis. Tās krasi atdalījās no vienkrāsainajiem, aizmugurē esošajiem. Brīvā zāliena laukumā stāvēja kāds īpaši skaists osis. Vēl man jānosauc vecais vītols, kas bija mūsu kuģis: tas stāvēja iepretī salai, krasts šajā pusē bija zems. Viņa varenās saknes ar trijiem, vienu no otra attālinātiem stumbriem, gandrīz vienmēr bija ūdens ieskautas. Viena taisna, plata sakne to savienoja ar krastu un kalpoja mums par iekāpšanas tiltu. Mēs devāmies ar to daudzos jūras braucienos, un es jutos pilnīgi kā “Džons, mazais jūrasbraucējs”. Promenādes. Mūsu skaistās Promenādes, es redzu tās atklājamies savā priekšā! Tās atradās pa kreisi no dzirnavām, aiz saimniecības pagalma. Ieeju tajās veidoja garais, šaurais Velna tilts ar vienu lenteri (margu). Kā visi tilti Promenādēs, arī šis bija pagatavots no baltiem, apaļiem jaunu bērziņu stumbriem. Cauri platajai gravai, kurai pāri bija tilts, tecēja tikai maza avotiņa ūdens, kas pievienojās dzirnavu dīķa strauta tecējumam. Līdzās gravai līkumoja pirmais Promenāžu ceļš garām priežu mežam. Zem tā slaikajiem, sarkanīgajiem stumbriem mēs meklējām ogas un sēnes.No tilta cits ceļš veda taisni mežā iekšā līdz brīvam laukumam aiz tā, kura beigu galā stāvēja mūsu kurpnieka māja. Viņš vienlaicīgi bija arī parka uzraugs. Dzirnavu upīte, kas aiz kroga klusi un lēni līkumoja cauri pļavām un laukiem, līdz kļuva par dzirnezeru, aiz dambja slūžām gāzās dziļā gravā un pārvērtās par burbuļojošu, spēkpilnu strautu. Upes gultni klāja nogludināti oļi, arī daži lieli akmeņi slējās augšup. Gravas padziļinājās, krasti slējās augšup arvien stāvāki un augstāki. Strauts nemitīgi mainīja tecējumu un virzienu, līdz pēc daudziem līkumiem tas pāršķēla Rauņa smilšakmens klinšu krastu un savienojās ar to. Koki, krūmi un puķes raibā mainīgumā. Tumšas egles, slaidi bērzi un visdažādākie cēlkoki veidoja gleznainas koku grupas. Promenādes celiņi stiepās pa augšu un leju līdzās krastam. Soliņi stāvēja pie celiņiem, it īpaši punktos, kas piedāvāja skaistu skatu. Skaistākais skats bija no sola aiz kurpnieka mājiņas. Tā stāvēja puskrastā augšpus dzirnavu upes ietekai pāri par Rauņa sarkanajām smilšakmens klintīm. No šejienes varēja pārredzēt abas upju ielejas. Varēja redzēt arī pāri Raunim tā pretējo krastu un gleznainu ainavu tālāk pa ceļam: meži, pļavas un lauki bagātā mainībā un aiz tiem mirdzošais, zilais tālums. Skaidrā laikā varēja saskatīt Priekuļu (Weissenstein -?) mājas un Cēsu baznīcas torni. Pie Rauņa krasta pret straumi augšup cieši pie klinšu malas garām mežiem veda ceļš no kurpnieka mājiņas tālāk uz lielo šoseju. Tas bija arī pamatīgs riņķis (kā mēs Lorberģī mēdzām sacīt), kad mēs, šim ceļam sekodami, pa šoseju aizgājām lejā līdz stacijai, lai uz muižu mājup atgrieztos atpakaļ no pretējās puses. Vēl trīs vietas Promenādēs es negribētu atstāt nepieminētas: apaļo solu, akmens galdu un mūsu peldvietu Raunī. Asais dzirnavdīķa līkums krastam vienā vietā ļāva izcelties kā kalna mugurai. Starp abām gravām bija vieta tikai šauram ceļam, kas veda uz izbīdīto zemesraga smaili, uz kura bija vieta 4-5 veciem bērziem, kas stāvēja aplī. Šauri dēļi, ar kuriem tie bija sasaistīti kopā, veidoja virs pamatnes līganu, apaļu solu. Promenādes pēdējais tilts veda uz akmens galdu, kas kopā ar savu solu atradās klinšu nišā. Šī vieta arī viskarstākajās vasaras dienās bija vēsa. Tas atradās tieši tiltam pretī, cieši pie upes. No šīs vietas lejā līdz pat Raunim krasts visās vietās bija klinšains un stāvs. Šeit izveidoto ceļu sauca par jaunajām Promenādēm, tas čūskveidīgā līnijā veda augšup līdz augšpus klintīm izvietotajam mežam un lejup uz Rauņa ieleju, uz mūsu, alkšņu krūmāju apslēpto peldvietu. Skaidrajā ūdenī varēja redzēt līdz pat klintscietajam upes dibenam. Šeit bija seklākas un dziļākas vietas, tā, ka peldēšanās sniedza iepriecinājumu lielam un mazam. Tulkojusi I.Čekstere)
Kultūrizglītības iestāde
Pils/kungu māja - Kungu māja (tagad - Veselavas pagasts padome, tautas nams, pasts, krājsabiedrība un interneta punkts) būvēta it kā uz palielas, ovālas salas, ko no visām pusēm ieskauj ar ūdeni pildīts grāvis. Pēc tam uz muižas parādes pagalmu ved divi laukakmens mūra tilti ar arkveida pusaplocēm. Divstāvu mūra kungu māja celta 1841. gadā eklektikas stilā un ir smagnēja U veida celtne ar nedaudz izvirzītiem sānu flīģeļiem. Apbrīnojama ir ēkas apkures sistēma - daudzie mājas apkures ierīču dūmkanāli ir sakoncentrēti tikai trīs dūmeņos.
Pašvaldības īpašums
Nostāsti - Liene Lote Grizāne. Veselaviešiem muzikāls spociņš// Druva, 2009. gada 7. novembris
Akcijā 2010 vienu nedēļu
TOP 100


Pieejamība publiskai apskatei

trešdienās,ceturdienās, piektdienās  no plks.10.00-18.00
sestdienās,svētdienās no plkst.12.00-18.00


Sniegto pakalpojumu apraksts

Laulību  ceremonijas,
Konferences, semināru  rīkošana līdz  120 cilvēkiem,
Muižas, muižas  kompleksa , parku un  seno  lietu  kambara  apmeklējums,
Spoku  stāsti,
Ēnu  teātri,


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Emerita Gruzde

Tālruņa nr.

26100962

29247403

E-pasts

emerita2@inbox.lv

Mājas lapa

www.veselava.lv