Svitenes pils

Vadakstes pils


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

nav


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

"Skola", Vadakstes pagasts, Saldus novads, LV 3895

Lng: 22.7485399722, Lat: 56.3730274722


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Vadakstes pagasta pārvalde

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - Jaunā kungu māja celta par godu jaunā barona Paulam fon Bistrama kāzām ar E. Fon Bēru. Tā uzbūvēta laikā no 1911.-1914.g. neoklasicisma stilā pēc arh. L.Reinīra projekta. Saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu 2.stāvā un plašas koka kāpnes uz 2. stāvu. Ovālajā zālē nišās baltas podiņu krāsnis ar kolonnām malās. (K.Veinberga, J.Zviedrāns) Pagrabā daudzstūru telpa ar zvaigžņveida velvju griestiem. Kopš 1923. gada līdz 2009. gada septembrim skola.
Parks - Vadakstes muižas kompleksu ieskauj 18. gs. b. - 19. gs. veidots parks ar svešzemju kokiem un krūmiem. 20. gs. sāk. šo parku pilnveidoja barons fon Bistrams.
Pašvaldības īpašums -
Muižas komplekss - Muižas apbūve veidojusies Vadakstes upes krastā. 18.gs.2.pusē celta vecā kungu māja (vēlākā kalpu māja). Tā ir vienstāvīga mūra ēka apšūta ar dēļiem. Ēkā saglabājušās greznas klasicisma ieejas durvis un logu apkalumi. Esošās saimniecības ēkas, stallis, klēts būvētas 19. gs.sāk. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Pašvaldības īpašums
Nostāsti - Austrumos no pils ir Ozoliņu kalniņš, saukts arī par Spoku kalniņu. Tam ir savdabīga forma – trīs pakāpju uzbērums. Pēc teikas te bijusi pēdējā zemgaļu pils. Pilskalnā esot apbedīti dārgumi un zelta nauda. Tāpēc vēl šobaltdien šad tad naktī pavīd uguntiņa Spoku kalniņā, kas pārvietojas uz dižozola pusi. Tās esot karakalpu dvēselītes, kas tikušas nogalētas, sargājot dārgumus.
Apraksti konkursā Mana skola pilī - Pils (skolas) durvis Laika zobs tikai nedaudz tās spējis maitāt – tās virinājuši gan paši muižnieki, gan 1919. gadā - sarkanarmieši, kuri barona kabinetā ar automātiem šāva uz seifa durvīm, laikam taču cerēdami tur bagātu laupījumu atrast... Velti, neko vērtīgāku par Lielā Ozola „pasi” neesot atraduši. Bet arī šis atradums noklīdis laika gaitā. Bet bija stāstnieki, kas to paši savām acīm redzējuši. Tur esot bijuši dati par ozola vecumu, resnumu, precīzu atrašanās vietu. Tad notikums, kuram pa godu, pils celta. Barona fon Bistrama meitas Evas kāzas ar Reņģes barona dēlu Johanu fon Bēru. Kāzu viesus iemūžinājusi fotogrāfija, kur tuvinieki redzami uz jaunās Vadakstes pils kāpnēm. Par to, ka Vadakstes barons bijis bermontietis un cīnījies pret Latvijas valsti, pils viņam tiek atsavināta. Pagasta valde nolemj, ka Vadakstes bērniem jāpaplašina izglītošanās iespējas un pamatskola no Priedulas Ķesterāta tiek pārcelta uz pili. Barona īpašumā paliek Kalnmuiža un mežs, paši viņi šeit pastāvīgi vairs nedzīvo. Blakus skolas telpām pilī vēl darbojas pagasta valde, ir policijas kārtībnieka kabinets, pasta nodaļa un īslaicīgi vēl dažādas iestādes. 2. pasaules kara laikā pilī uzturas vācu armijas štābs, mainoties kara laimei, pilī dzīvo arī krievu lidotāji, kas bāzējas Lietuvas pusē – tepat pāri Vadakstei. Pēc kara skolēni no īslaicīgas „trimdas” Vadakstes Zīlēs, kur mācības notiek vācu okupācijas laikā, var atgriezties pilī. Pirmajos pēckara gados te mācās arī ļoti daudz krievu tautības bēgļu bērnu – skolēnu skaits tuvojas 200. No šejienes, kur1949. gadā sapulcināti čekisti, tiek sākta 25. marta izvešanas akcija Vadakstes pagastā, šeit tiek svinēta „atbrīvošnās no darba tautas izspiedējiem” – labākajiem Vadakstes lauksaimniekiem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem. Dzīve turpinās – skolēnu bērnu vecāku soļi vēl arvien ar bijību apstājas pie biezajām un smagajām ozolkoka durvīm, kas it kā pārbauda mūsu varēšanu un apņēmību Vadakstes skolas pilī iekļūt. Vadakstes pamatskolas skolnieks.
Nostāsti konkursā Mana skola pilī - Barons Vadakstes baronam ļoti nepaticis, ka pils izmainīta... Kaut gan īstenībā visa viņa spokošanās ir gluži labdabīga un jocīga. Nu piemēram – sporta zālē naktī internāta bērni dzirdējuši lielu rosību – tā kā kāds staigājis un te atkal ar lielu brīkšķi gāzušies krēsli... Pēc tam kāds jocīgā balstiņā tā kā smējies, tā kā raudājis... Skolēniem bijis bail iet skatīties, bet otrā rītā viss bijis vislabākajā kārtībā. Pie sporta zāles durvīm esot gaišā dienas laikā garš, vismaz divmetrīgs vīrs grozāmies redzēts... Pazudis arī tā savādi, te bijis un te pēkšņi vairs nav! Cits atkal esot tādus pašu parādību pie ieejas jaunās skolas pagrabtelpās saskatījis pats savām godīgām acīm... Un melot mums jau arī mamma, ne tikai skolotāja, uz to stingrāko aizliegušas. Visādi trokšņi arī pilī skanot, bet tas arī vairāk pa naktīm, jo pa dienu kņadu ceļ skolas bērni. Visbiežāk tie ir noslēpumaini soļi, kas apstaigā pili, sevišķi labi sadzirdami, pa kāpnēm pārvietojoties. Kurinātājiem, kuri strādā dziļā naktī, ne vienreiz vien – un dažādiem cilvēkiem – gadījies palikt dziļā tumsā, jo kāds jokojot izslēdzis elektrību... Izstaigājies, bet vainīgo neatradis, kuriķis novēlis vainu uz pils spoku... Bet no viņa neviens īsti nebaidās, jo neko ļaunu viņš nevienam nekad nav nodarījis... Ieejas foajē telpā, jeb apaļajā salonā nakts klusumā esot mūzika dzirdēta un mazi cilvēciņi redzēti dejojam – bet vairāki aculiecinieki stāsta – it kā bijis, it kā nebijis! Kā ejot tuvāk pārbaudīt, vai patiesi tur kas ir, vai tikai izliekas – tā klusums un tukšums – nekā! Pils pagrabos ar sveci vecs cilvēks redzēts staigājam, bet tāds... liekas, ka galva vien, pa apakšu gājēju nekad nevarot saskatīt. Vadakstes pamatskolas skolnieks. Uz Vadakstes upes Krasta nelielā uzkalniņā aug liels ozols. Tur bijusi senču upuru vieta. Ļaudis, kad gribējuši kam svētību, nesuši upurus – maizi, linus, ēdienus. Ja lopu kāvuši, labāko gabalu nesuši ozolu dieviem ziedot. Ozola vaidelotis bijis kāds turīgs saimnieks. Pat vēlāk klaušu laikos ļaudis, neskatoties uz barona aizliegumu, tomēr slepus gājuši uz svētozolu upurēt. (F. K. -1700.). Tur mums Vadakstes parkā Ozols auga. Tas bij tāds spēka koks, kas gan ārstēja, gan palīdzēja, ja tik mācēja ar viņu sarunāt. Tur novada kungi kurinājuši uguni pie ozola un ar ozola spēku tad varējuši visus nodomus piepildīt. Vēlākus laikus ārstnieciskā nolūkā savākuši pat rasu no zariem, miza lietota pret ādas kaitēm. Vienreiz kādai mātei bijis ar karstumiem saslimis bērniņš, tad nesusi un kārusi ozolam zaros krekliņu, lai tas pievelkas ar rasu. Tad uzvilkts mugurā, tas karstumu kā ar roku atņēmis. (Teic – Broņa Navickiene, Lietuvas Ķiveļos.) 2002. gada vasarā - vēl dižozols ir pievilcīgs, te labprāt apstājas gan savējais, gan svešinieks... Bistrums ar balto zirgu esot pārgājis upi tur, kur lielais ozols, no Lietuvas uz Latviju, un tai vietā iestādījis ozolu. Ozols negribējis augt, tāpēc uzbēra zemes un tā radās uzkalniņš. Par šo uzbērumu vadakstniekos izteikts daudz minējumu. Tur esot vedusi sensenā slepenā eja, kas savienojusi veco koka pili ar ozolu un tālāk no ozola tukšā vidus varēja slepeni iziet uz nākamo eju, bet pa to – zem upes, uz Lietavu... Tas bijis nodrošinājums uzbrucēju pārspēka gadījumiem. Manā bērnībā runāja, ka esot ozola tukšajā viducī durvis bijušas uz šo eju. (Teicējs – I. Tuza, dzimusi Vadakstes Upmaļos, 1953.08.09.) Šī pilij tāda noslēpumaina vieta Zem kāpnēm, kuras kļuvušas vecas un sākušas drupt, pavērsās tukša telpa, kas tur kādreiz bijis, kāpēc – cik zināms visām sevi ”cienošām” bruņinieku pilīm bija ne tikai savs spoks, bet arī savas slepenās ejas un iemūrēti mocekļi... Vai redzat spociņu, kas miglas mākonīša veidolā smejas par jums no terases jumta?... Varbūt visu nemaz nevajag zināt, tad vairs nav interesanti. Mūsdienās vienu no jaunākajiem spoku stāstiem par diviem veciem noskrandušiem vecīšiem, kuri klusi, klusiņām slīdējuši pa parka taciņu vakara nokrēslī un iegājuši... nekur citur, kā pils Ziemeļrietumu stūrī. Savām godīgām acīm to izbīli vērojuši zēni, bet stāstīja Toms Tērs 2003. g. vasarā. Mārtiņš Tuzis, 12. gadi. Vadakstes pamatskolas skolēns. Materiālu apkopojums – teikas un nostāsti par Vadakstes pili un tās apkārtni.
Zīmējumi konkursā Mana skola pilī
TOP 100


Pieejamība publiskai apskatei

Pieejama publiskai apskatei katru dienu, iepriekš sazinoties mob. 25619406


Sniegto pakalpojumu apraksts

Vadakstes pilī atrodas - VADAKSTES VĒSTURES KRĀTUVE, kur katru dienu apskatāmas ekspozicijas ar dažādiem seniem sadzīves priekšmetiem, fotogāfijas u.c. saistībā ar Vadakstes pagastu. Iespēja izstaigāt Vadakstes pili.
Vadakstes muižā ir iespēja iznomāt telpas nelieliem pasākumiem, sīkāk interesēties Vadakstes pagasta pārvaldē - vadītāja Evija Mame mob. 28666518, vai - http://www.saldus.lv/pasvaldiba/parvaldes/vadakstes-pagasta-parvalde6/


Pakalpojumu pārdošanas vieta(as)

Adrese Kontaktinformācija Interneta adrese
+371 25619406 grozenberga32@gmail.com
28666518, 63846788 vadakste@saldus.lv
www.saldus.lv


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Gundega Rozenberga

Tālruņa nr.

28666518- Evija Mame

25619406-VVK vad. G.Rozenberga

E-pasts

grozenberga32@gmail.com


Sociālo tīklu profili