facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Alsviķu muiža


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Vietējās nozīmes


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

PIKC Smiltenes tehnikums Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, Alsviķi, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333.

Lng: 26.9356770917, Lat: 57.4455621250


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

PIKC Smiltenes tehnikums Alsviķu teritoriālā struktūrvienība


Apraksts

                                                                                       Alsviķu muižas vēsture

    Alsviķu muiža atrodas Vidzemē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Tā veidojusies Livonijas laikā (domājams – 15. gs. otrajā pusē). Iespējams, ka nosaukums radies no muižnieku Halsvigu uzvārda. Polijas karaļa Stefana Batorija laikā (1576-86) muižas īpašnieks bija Nikolauss (Nicolaus), un tiesības uz šo īpašumu karalis Sigismunds III 1590. gadā attiecināja uz viņa bērniem. Citos avotos par muižas valdītājiem poļu laikā minēti arī Andress Gūts un Tolkovskis. Zviedru – poļu kara rezultātā muiža bija pilnīgi izpostīta, un uz to pretenzijas pieteica kāds no Rozeniem. 1631. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja N. H. Taubem. 1650. gadā kā īpašnieks minēts O. Giltens. Pēc muižas pārņemšanas valsts īpašumā (redukcijas) to ilgstoši (1688. – 18. gs. otrais ceturksnis) apsaimniekoja Fītinghofu dzimta. 1740. gados Krievijas Ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja grāfam Voroncovam, kurš to drīz pārdeva O. H. Fītinghofam. Viņa dēls B. Fītinghofs 1810. gadā muižu ieķīlāja, bet desmit gadus vēlāk pārdeva Ā. Vulfam. Kopš 1858. gada līdz pat Latvijas Republikas agrārreformai muiža juridiski piederēja Volfu ģimenei. Pēdējie īpašnieki bija Anna Volfa un viņas vīrs senators R. Tranzē - Rozeneks.
Latvijas Republikas laikā Alsviķu muižas centrs vispirms (1921-27) bija valsts saimniecības statusā. 1927. gadā tas sadalīts daudzās vienībās (jaunsaimniecībās).

   No muižas īpašniekiem plašāk pazīstami ir: zviedru armijas majors Nikolāuss Heinrihs Taube, Krievijas impērijas vicekanclers grāfs Voroncovs, slepenpadomnieks, par „Vidzemes pusķēniņu” dēvētais barons Otto Hermanis Fītinghofs (1722-92)un viņa dēls Burhards Kristofs Fītinghofs (1767-1828); 25 muižu īpašnieks Ādolfs Heinrihs Vulfs (1765-1843) un viņa dēls bruģu kungs Jūliūss Vulfs (1809-72); inženieris majors Jozefs Volfs (1789-1870) un viņa dēls Aleksandrs Ernests Volfs, kā arī senators Rūdolfs Tranzē-Rozeneks (1858-1928).  No viņiem Alsviķos reāli dzīvoja un saimniekoja tikai Aleksandrs Ernests Volfs, un tas bija faktors, kas noteica muižas kompleksa strauju izaugsmi. Kroga ēkā dzimis mūziķis un mūzikas pedagogs Voldemārs Evans (1909-97).

    Pils fasāžu arhitektoniskais risinājums ir raksturīgs vēlīnajam Berlīnes klasicismam. Pils vizuālo kopiespaidu nosaka izteiksmīgās jumta līnijas kontrasts ar asimetriski novietoto kvadrātveida plānojuma torni. Laika gaitā pils vairākkārt pārbūvēta (1937, 1939, 1942, 1966). No citām ēkām vislabāk saglabājušās: smēde – ratnīca, muižkunga māja un kalte. Muižas kompleksa pašreizējās ēkas celtas galvenokārt Aleksandra Volfa valdīšanas laikā (1872-189?). Līdz  mūsdienām daļēji vai pilnīgi saglabājušās pavisam 13 ēkas. Alsviķu muižas apbūves komplekss un parks atzīti par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Tādā pašā statusā ir arī septiņi  atsevišķi muižas objekti: pils, muižkunga māja, kalpu māja, kalte, kūts, pagrabs, smēde – ratnīca. Konkrēts celšanas gads zināms kūtij (1846); pārējie objekti tiek datēti ar 19. gs. otro pusi vai beigām (smēde – ratnīca).

    A. E. Volfa laikā Alsviķos un citās viņam piederošajās apkārtnes muižās (Krāgasmuižā, Nēķenē, Rezakā, Karvā) darbojās spirta dedzinātava, vairākas dzirnavas, krogi un ķieģeļu cepļi. Plaši attīstīta bija lopkopība (ar angļu un holandiešu sugas lopiem).

                                                                                       Izglītības iestādes

Kungu mājā (pilī) tika atvērta bērnu patversme, pēc tam - grūti audzināmo meiteņu iestāde (1939-43). Kara beigu posmā tur izvietojās vācu armijas daļas (1943-44). Pēc 2. Pasaules kara pilī bija bērnu nams (1945-57), vēlāk (1957-62) bērnu nams kopā ar pamatskolu, internātskola (1962-66), 12. (98.) speciālā profesionāli tehniskā vidusskola (1966-91). Tā visu pēckara laiku līdz mūsdienām muižas Pils ēkā ir dažādas izglītības iestādes.

1991. gadā Alsviķu muižā darbu sāk Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša profesionālās izglītības iestāde – Arodapmācības un reabilitācijas centrs “Alsviķi”. Iestādes nosaukums 25 gadu pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījies (Alsviķu arodskola, Alsviķu Profesionālā skola u.c.). 2015.gada 1.septembrī skola tiek pievienota Smiltenes tehnikumam kā PIKC Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība.

Skolā mācās audzēkņi ar veselības problēmām – kam ir 1., 2., 3.grupas invaliditāte. Viņiem ir iespēja iegūt vienu no astoņām piedāvātajām izglītības programmām, kā arī atjaunot darbspējas, apvienojot individuālo sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem.
Mājas lapas adrese -  smiltenestehnikums.lv; saite Alsviķu struktūrvienība.

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - Alsviķu pils celta ap 1860.gadu (Bruģis D., citos avotos būvniecības gadi minēti 1870. un 1888.-1898.). Celtnes fasāžu arhitektoniskais risinājums ir raksturīgs vēlīnajam Berlīnes klasicismam. Pils vizuālo kopiespaidu nosaka izteiksmīgās jumta līnijas kontrasts ar asimetriski novietoto kvadrātveida plānojuma torni. (D.Albina)
Dienesta viesnīca - Vietu skaits: vasaras periodā līdz 100, mācību gada laikā - 50-60 (pēc vienošanās). Brokastis, pusdienas, vakariņas - pēc vienošanās; atpūtas telpas, TV, trenažieru zāle (maksas pakalpojums), sporta zāle, sporta laukums, dušas. Ar gultas veļu nodrošina.
Muižas komplekss - 1858.gada Alsviķu muižas ēku sarakstā ir minēta ķieģeļu kungu māja ar kārniņu jumtu.
Vietējas nozīmes parks - Alsviķu muižas Parks 19. gs. 2.p.
Vietējas nozīmes pils/kungu māja - Alsviķu muižas Pils 1888. -1898.
Vietējas nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Alsviķu muižas apbūve Apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 1998-10-29 rīkojumu Nr.128, publicēts laikrakstā \"Latvijas Vēstnesis\" 1998-12-15. Veids: Arhitektūra Vērtības grupa: Vietējās nozīmes Datējums: 19. gs. 2.p. Adrese: Alūksnes rajons, Alsviķu pagasts, Alsviķu muižā. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi Alsviķu muižā: Alsviķu muižas apbūve 19. gs. 2.p. Alsviķu muižas Kalpu māja 19. gs. 2.p. Alsviķu muižas Kalte 19. gs. 2.p. Alsviķu muižas Kūts 1846. Alsviķu muižas Muižkunga māja 19. gs. 2.p. Alsviķu muižas Pagrabs 19. gs. 2.p. Alsviķu muižas Parks 19. gs. 2.p. Alsviķu muižas Pils 1888. -1898. Alsviķu muižas Smēde - ratnīca 19. gs. b.
Ir piejams sporta laukums un sporta zāle.
Ir iespēja nodrošināt ēdināšanu, iepriekš piesakoties.
Ir pieejams stāvlaukums.


Pieejamība publiskai apskatei

Pēc iepriekšējas vienošanās.


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

64307132

E-pasts

arodskola@alsviki.lv

Mājas lapa

www.smiltenestehnikums.lv

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.