facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Balvu muiža


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Iela, mājas nr./mājas nosaukums, pilsēta, pagasts, novads, pasta indekss

Lng: 27.2575739694, Lat: 57.1321675361


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Balvu novada pašvaldība

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muižas komplekss - Balvi par apdzīvotu vietu izveidojās 18. gs.b. un muižas ansamblis pamatā veidojies šajā laikā. Pils celta 1760. g., bet 19. gs. 2. pusē pārbūvēta neoklasicisma stilā. 1919. g. tā nodegusi un vēlāk atjaunota skolas vajadzībām vienkāršotā funkcionālā veidolā. 1944. g. tā atkal nodegusi un atjaunota. Muižas ansamblis veidojies 19. gs. 1. pusē, no kura saglabājusies mūra klēts ampīra stilā. Šajā laikā veidots arī parks Balvu ezera krastā. 19. gs. 2. pusē pretī pilij izveidots augļu dārzs, kuru ietvēra zemes valnis un lazdu aleja, bet centrā dīķis. Dārzā uzceltas dārznieka māja un ābolu māja, kuras zudušas. Saglabājies uzkalniņš pretī muižas parādes ieejai, uz kura kādreiz atradusies lapene, lazdu aleja un dīķis. 90. gadu sākumā šeit izveidots savdabīgs atpūtas parks \"Lāča dārzs.\" Dārzā izvietotas 23 akmens kompozīcijas no 49 laukakmeņiem, mākslinieki - G. Buls un V. Raudsseps. Klēts ēka, zaudējot savu sākotnējo funkciju, piedzīvojusi dažādus izmantošanas veidus - tautas nams; NKVD karaspēka mītne, pagrabā - stallis, noliktava; dzīvokļi utt. Dažādie apsaimniekotāji veicinājuši un izdarījuši daudzas pārbūves, kuru rezultātā ievērojami pārveidotas fasādes, zudušas arhitektūras detaļas, radušies arhitektoniski bezvērtīgi papildinājumi. Daļēji saglabājušās ēkas ir: - kalpu māja līdzās muižas pilij, stipri pārveidota, patreiz šeit izvietoti dzīvokļi; - pienotava, celta muižas barona Otto fon Tranzē laikā, 1944. g. nodedzināta, atjaunojot ievērojami pārbūvēta; - saimniecības ēka, šobrīd Balvu rajona bērnu un jaunatnes sporta skola; - muižas kūts jeb stallis – saglabājusies uzbrauktuve, pa kuru varēja pajūgos uzvest lopbarību kūts augšā. Kopš 1930. g. pilī ir Balvu pamatskola. Muižas kēltī - topošais muzejs; muižas parks - pilsētas parks, estrāde; muižas augļu dārzs - Lāča dārzs - savdabīgs akmeņdārzs, atpūtas un pasākumu norises vieta; saimniecības ēka - Rajona bērnu un jaunatnes sporta skola; stallis - privātīpašums, netiek izmantots; kalpu māja - dzīvojamā māja.
Parks - Reizē ar muižu veidots arī muižas parks ezera krastā. Kādreiz tā ainavu atdzīvinājušas ūdenskrātuves - dīķīši. Laika gaitā maz kas saglabājies no agrākā parka krāšņuma. Šobrīd parks ar brīvdabas estrādi ir iecienīta pilsētnieku un viesu atpūtas vieta.
TOP 100
Vietējas nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Balvu muižas apbūve 1760., 1870. -1880.
Pamata izglītības mācību iestāde
Pašvaldības īpašums - Pašvaldības īpašums (atsevišķas ēkas - privātīpašums).
Pils/kungu māja - Pils celta 1760. g. Tā bijusi 2 stāvu, ar 6 kolonnu lielā kārtojuma joniskā ordera portriku un frontonu galvenās fasādes centrā. Būvmasu katrā galā noslēdza vienstāvu rizalīta tipa piebūves, fasāde bijusi veidota ar izteiktām klasicisma arhitektūras iezīmēm. 19. gs. 2. pusē pārbūvēta neoklasicisma stilā. 1919. g. tā nodegusi un vēlāk atjaunota vienkāršotā veidā. 1930. g. šeit sākusi darboties Ģimnāzija. 1944. g. tā atkal nodegusi un atjaunota pielāgojot skolas vajadzībām. Daudz kas no sākotnējā izskata ir zudis - nav vairs ieejas kolonnu, vīteņveida kāpņu ēkas aizmugurē; 2. stāvs senāk bijis tikai vidusdaļā. Par senatnīgumu liecina biezās sienas, velves pagrabstāvā, kā arī uz āru no fasādes izvirzītais zāles korpuss. Balvu muižas arhitekta vārds nav zināms. Muižā patlaban atrodas Balvu pamatskola. Pilī ir unikāla zāle ar izcilu akustiku.
Apraksti konkursā Mana skola pilī
Pašvaldības muzejs - Balvu Novada muzejsdibināts 1989. gadā. Krājumā ir vairāk kā 23 tūkstoši vienību. 2010. gadā Balvu Novada muzejs pārcēlās uz jaunu māju- rekonstruēto muižas klēti. Vēstures elpa mijas ar jaunām vēsmām- līdzās pastāv muižas ļaužu būvētās pagraba velves un izstāžu zāles ar jumta logiem; senatnīgas klēts durvis, kas darinātas no 200 gadus veca koka un vietējo meistaru gatavotas mēbeles; izstādes, kas stāsta par novada senatni, un jauno mākslinieku skatījums uz dzīvi. Pastāvīgās izstādes: Kārļa Ozoliņa mantojums - Istabas interjers komplektēts no priekšmetiem, kurus dzīves laikā lietojis skolotāls, fotogrāfs un novadpētnieks K.Ozoliņš (1904-2005). Pērle māsu pulciņā- Izstādē starp Tautas Daiļamata meistares Anzelmas Ivanānes darinātajiem Latvjas novadu tautas tērpiem skatāmi arī Briežuciema rokdarbnieču austie baltie Abrenes novada svārki, izšūtā Balvu villaine un “Tilžas Rūķīšu” knipelētā mežģīne. Latgales partizānu pulkam 90 Gleznotāja Jāņa Ūdra piemiņas istaba Izstāžu zālē regulāri skatāmas mākslas un dažādas tematiskās izstādes. Adrese un kontaktinformācija: Brīvības 46, Balvi, LV – 4501 Kontakttālrunis – 64521430 Direktore Iveta Supe – 28352770 muzejs@balvi.lv , www.muzejs.balvi.lv Balvu Novada muzeju var apmeklēt ikviens – ziedojot tālākai muzeja attīstībai tik, cik katram ir iespējams. Gida pakalpojumi (ar iepriekšēju pieteikšanos) : Muzeja telpās- 2.00 Ls Pilsēta, Muiža- 10.00 Ls Izstāžu apmeklējumu laiks: pirmdiena- slēgts otrdiena- 10:00- 17:00 trešdiena- 10:00-17:00 ceturtdiena- 10:00-17:00 piektdiena- 10:00- 17:00 sestdiena- 11:00-17:00 svētdiena- slēgts. Muzeja apmeklējums pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Apkārtne - Balvi - neliela, savdabīgi skaista un zaļa pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos. Divu ezeru ielokā tā izvietojusies abpus Bolupītei, un, domājas, tieši Balvu ezers un Bolupe devuši pilsētai vārdu. Pastāv arī hipotēze par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda „balva”. Balvi – pilsēta, kura no jauna uzcelta pēc II Pasaules kara. Pilnībā mainījies tās sākotnējais izskats. Gandrīz nav saglabājusies vienstāva koka apbūve. Krāsmatas drupas un pelni – tādi bija Balvi pēc ugunsgrēka 1944. g. jūlijā. Strauja attīstība sākās 1950. g., kad Balvi kļuva par rajona centru. Plašāka informācija – www.balvi.lv, www.balvi.gov.lv
Apmetnes vieta vai pilskalns - Tuvumā – Balvu rajonā – pavisam ir 7 valsts nozīmes senās apmetņu vietas un 7 valsts nozīmes pilskalni. Tūrisma takas pagaidām nav ierīkotas.
Baznīca - Balvu Romas katoļu baznīca – veltīta Vissvētākās trīsvienības godam – saista ne tikai ar savu ievērojamo mūžu – 1997. g. tai apritēja 200 gadi -, bet arī ar ļoti īpatnējo arhitektonisko veidolu. Prāvests Šimanovskis, ar kura gādību tika uzsākta celtniecība, uz laiku esot aizbraucis no Balviem, bet, kad atgriezies, baznīca bijusi jau uzbūvēta pēc pareizticīgo parauga – tikai ar vidējo kupolu. Divi torņi baznīcas priekšā piebūvēti vēlāk. Vislielākos pārbūves darbus veicis prāvests A. Riminovičs (1896.-1914.) – mūra altāru vietā izgatavojis koka. Gotiskos kokgriezuma darbus baznīcā veikuši vietējie galdnieki un kokgriezējs lietuvietis Ananaitis, no kura arī pats Rimovičs iemācījies šo mākslu. Viņa kokgriezumi glabājas Rundāles pilī un muzejā Šauļos. 2004. g. prāvests J. Bārtulis saņēmis Kultūras mantojuma Gada balvu – veicināšanas balvu par ieguldījumu baznīcas saglabāšanā, renovācijā, rekonstrukcijā un sakārtošanā. Balvu evaņģēliski – luteriskās draudzes baznīca Balvu luterāņu draudze izveidota 1901. g. Kad Balvu muiža tai iedalīja 12 ha zemes, draudze ķērās pie nepieciešamo telpu celšanas. Uzsākot īstas mūra baznīcas celtniecību, katrs draudzes loceklis apņēmās maksāt zināmu summu un katrs saimnieks piegādāt noteiktu daudzumu laukakmeņu. Darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Pamatakmens iesvētīts 1914. g., bet celtniecība pabeigta 1915.g. 9. septembrī. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā, ērģeles 1933. g. izgatavotas Kolbes firmā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi.
Celtne - Ļoti savdabīga ir Balvu pilsētas Domes ēka, kas celta 1984. g. kā Ģimenes rituālu nams. I. Landau un P. Postaža gobelēni attēlo latviešu tautas folklorā apdziedātās ģimenes tradīcijas un cilvēka mūža ritu. Šāds tautiskuma atspoguļojums sabiedriskajās celtnēs 80. gadu sākumā nebija raksturīgs. Apskati saskaņot iepriekš pa tālruni 4521430, 8352770 (Balvu novada muzejs) vai 4522830 (Balvu pilsētas Dome).
Kapi
Izziņas un dabas taka - Ekskursiju pa muižu un pilsētu pieteikt iepriekš pa tālruni 4521430, 8352770 (Balvu novada muzejs). Balvu rajonā - Ekotaka \"Pie neskartās dabas Susāju pagastā\" - pieteikšanās pa tālruni 4507183, 9149552. Annas Āzes meža ekspozīcija, dabas taka \"Liepnas upes ieleja\" - 4564423. Atpūtas un mācību takas \"Balkanu kalnos\" - trīs dendroloģiska rakstura takas, kas beidzas pie \"Nogrimušās baznīcas\"; telšu un ugunskura vieta - 4591608, 9364262.
Kā nokļūt - Kartes no www.balvi.lv/i.php/g=0&gi=31 Autobusu saraksts no Rīgas ir Vaduguns mājas lapā: www.vaduguns.lv/?id=66?
Foto reportāža Nr. 1
Piemiņas vieta - Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919.-1920. g. tautā saukts \"Staņislavs\", pirmoreiz tika uzstādīts 1938. g. 14. augustā. Toreiz partizāna tēlu bronzā veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Divas reizes, Padomju karaspēkam ienākot pilsētā, piemineklis tika gāzts - 1940. g. un 1944. g. Un tikai pēc gariem gadiem - 1993. g. 11. novembrī \"Sargājošais partizāns\" atgriezās savā vietā, lai godinātu dažādu gadu brīvības cīnītāju piemiņu. Atjaunotā pieminekļa veidotāji - I. Folkmanis un A. Jansons - K. Jansona dēls. Balvu puses ļaudīm \"Staņislavs\" kļuvis par brīvības simbolu, kas pulcē balvēniešus gan valsts svētkos, gan piemiņas brīžos. Piemineklis latviešu karavīriem - sarkanā terora upuriem (1940.g.) - Balvu luterāņu draudzes kapsētā. Piemiņas akmens \"Nošautie partizāni\" - Balvu pilsētas katoļu (Rozu) kapsētā. Piemiņas akmens Mālupes - Vīksnas nacionālo partizānu grupas vadītājam Jānim Liepacim (1915.-1953.) - Začu kapos. Piemiņas vieta Romūkstu kaujā kritušajiem Nacionālajiem partizāniem - pie Balvu pilsētas katoļu (Rozu) kapsētas. Piemineklis Lielā Tēvijas kara partizāniem - pilsētas Skvērā. Brāļu kapu memoriālais ansamblis. Piemiņas akmens Balvu atbrīvotājiem - 111. Strēlnieku korpusa 371. divīzijas cīnītājiem - Brāļu kapos. Baltais krusts - kara hospitālī mirušo vācu karavīru apbedījuma vietā - pilsētas - bijušās muižas - parkā. Piemiņas akmens bojā gājušajiem Baltijas jūrā 1994. g. 23. septembrī (ar prāmi \"Estonia\") - pie Balvu luterāņu baznīcas.
Akcijā 2010 vienu nedēļu


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

64521082

29101873

E-pasts

iveta.tiltina@balvi.lv

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.