Beļavas muiža

Cēsu pils


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Pils laukums 9

Lng: 25.2714541528, Lat: 57.3133928417


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

PA ,,Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs"


Apraksts

Cēsu pils komplekss ar savu vēsturiski romantisko vidi ir īpašs valdzinājums gan pašiem cēsniekiem, gan pilsētas viesiem. Šeit sastopas vairāk kā desmit gadsimti Latvijas kultūrvēsturē, katrs ar savu laiku, vēsturisko auru un vēstījumu šodienai un nākotnei.
Pils komplekss atrodas pilsētas pašā centrā, kur nelielā teritorijā izvietoti vairāki unikāli dažādu vēstures laikmetu liecinieki. Viens no senvēstures laikmeta noslēpumainākajiem pieminekļiem – senlatviešu cilts vendu pilskalns Riekstukalnā, kur pirms vairāk kā tūkstoš  gadiem aizsākusies pilsētas vēsture. Turpat blakus atrodas Zobenbrāļu un Vācu ordeņa Livonijā celtā pils. Tā viduslaikos bija viens no svarīgākajiem Vācu ordeņa atbalsta punktiem Baltijā, šobrīd – iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās pilsdrupas Latvijā. Savukārt Cēsu pilsmuižas ēku komplekss ar Jauno pili kā centrālo objektu un ainaviskajiem Pils un Maija parkiem iepazīstina ar 18. un 19. gadsimta romantisma laikmeta zīmēm pilsētas šodienā.
Cēsu pils kompleksu kopš 2004. gada apsaimnieko pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, kuras uzdevums ir nodrošināt Cēsu pils kompleksa saglabāšanu, attīstību un iekļaušanos aktīvā tūrisma apritē. Aģentūras ietvaros darbojas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Tūrisma attīstības un informācijas centrs un Kultūras centrs.

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Ordeņa pils - CĒSU VIDUSLAIKU PILS bija viens no pirmajiem mūra nocietinājumiem, ko senās Latvijas teritorijā uzcēla vācu krustneši. Gadsimtu gaitā saglabājies pils celtņu komplekss uzlūkojams kā monumentālās arhitektūras piemineklis, kurā atspoguļojas Livonijas perioda celtniecības tradīcijas un mākslas stilu iezīmes. Uzskata, ka pils būvniecība sākta ap 1209.gadu, Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno fon Rorbaha laikā (1202-1209). 
800 gadu pastāvēšanas laikā Cēsu viduslaiku pils nozīme mainījusies tikpat ievērojami, cik tās ārējais veidols. Ap 1214.gadu celtā pils sākotnēji kalpoja par Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīvesvietu, bet sava nākamā saimnieka – Vācu ordeņa – valdīšanas laikā iemantoja Livonijas varenākā cietokšņa slavu. Pilī rezidēja Vācu ordeņa Livonijas zemes mestri; šeit uz ikgadējām sanāksmēm pulcējās ordeņa augstākie pavēlnieki. Cēsīs atradās ordeņa arhīvs un bibliotēka, kanceleja ar skriptoriju, kā arī mestra monētu kaltuve. Pils ievērojami cieta 1577.gadā, kad cara Ivana Bargā armijas uzbrukuma laikā, 300 pilī glābiņu meklējušie ļaudis izdarīja pašnāvību, uzspridzinoties ar šaujampulveri. Strauji attīstoties kara tehnikai, senais cietoksnis zaudēja savu militāro nozīmi, taču pili kā dzīvesvietu turpināja izmantot līdz pat 17.gadsimta nogalei. Pēc Lielā Ziemeļu kara pils tika pilnībā pamesta likteņa varā – lietus un sals pakāpeniski grāva bez jumtiem palikušās būves, bet pilsētnieki biezos mūrus izmantoja kā akmeņlauztuves. Tikai 19.gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par pili kā senatnes pieminekli, tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir viens no īpašākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā, kas ar savu neatkārtojamo pievilcību spēj piesaistīt ceļotājus no visas pasaules.
CĒSU JAUNĀ PILS kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Jaunā pils ir viena no nedaudzajām 18. gadsimta pilsmuižas kungu dzīvojamām mājām Latvijā, kura iecelta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā – torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā. Tās vēsture mērāma turpat piecu gadsimtu garumā.
Precīzs Jaunās pils būvniecības gads nav zināms. Tā celta ap 1761. gadu, kad pilsmuiža piederēja fon Volfu dzimtai. 1777. gadā īpašumu par 96 000 dālderiem no barona Karla Adama fon Volfa (Wolf) nopirka majors, vēlāk grāfs Karls Eberhards fon Zīverss (Sievers, 1745–1821). Grāfu Zīversu dzimta pilsmuižā saimniekoja piecās paaudzēs līdz pat Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā. Šajā laikā attīstījās muižas saimniecība un izveidojās mūsdienās redzamais pilsmuižas vēsturiskā centra komplekss.
Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām Latvijas Brīvības cīņu laikā ēkā izvietojās Ziemeļlatvijas Civilpārvalde. Minēto politisko notikumu laikā bojā gāja pils interjera priekšmeti, to skaitā arī bagātā grāfu Zīversu bibliotēka. 1922. gadā ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija un līdz 1940. gadam te atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izvietoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.
Pēc Jaunās pils restaurācijas 2007. – 2012. gadā kādreizējā grāfu Zīversu dzimtas rezidence ir atguvusi savu vēsturisko veidolu un ēkā iekārtota vēstures un interjeru ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols”.
Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca savu tagadējo veidolu  vēlīnā klasicisma – ampīra brīvformās ieguva pēc pārbūves 19. gs. 1. pusē. Ēkas fasādes risinātas ar raksturīgo segmentveida trīsdalījuma logu formu, kas ir raksturīgs motīvs arī citās pilsmuižā šajā laikā celtajās un pārbūvētajās ēkās.
Ēkas vienā galā bija izvietots stallis kungu jājamajiem un darba zirgiem, kā arī ratnīca kungu ekipāžām un karietēm, bet otrajā galā tuvāk pils viesnīcai jeb traktierim – stallis un ratnīca „svešajiem zirgiem”, t.i. pils traktiera viesu vajadzībām. Savu sākotnējo funkciju stallis-ratnīca zaudēja 1920. gadu sākumā, kad tas nonāca Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka rīcībā. Turpmāko gadu desmitu laikā šeit bija izvietota noliktava un garāžas. 1985.gadā fasādi rekonstruējot, bet interjeru pielāgojot, ēkā atklāja IZSTĀŽU NAMU.
Izteiksmīgās, koka rekonstrukcijām veidotās telpas dod iespēju rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika, regulārus koncertus. Cēsu Izstāžu nams ir nozīmīga pilsētas kultūras daļa, kur ik gadu tiek sarīkotas ap 24 Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādēm un 40 koncertiem.
Ieejas maksa Pils kompleksā (Viduslaiku pils, muzejs un Izstāžu nams)
1.oktobris-30.aprīlis
 
5,00 EUR – pieaugušajiem
2,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem
9,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

1.maijs - 30.septembris

6,00 EUR – pieaugušajiem
3,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem
12,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

Cēsu Pils kompleksa darba laiks. No 1. oktobra līdz 30. aprīlimi:
Pirmdienās - slēgts; Otrdiena - Sestdiena no 10.00 - 17.00 Svētdienās no 10.00 - 16.00
Biļetes Cēsu Pils kompleksa apmeklējumam beidz pārdot 45 minūtes pirms kompleksa slēgšanas.
Pašvaldības Aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Tel. 64121815, 28318318 www.tourism.cesis.lv Skype: cesu_tic
Pils parks - Cēsu zaļā rota un iecienītākā atpūtas vieta. 1812. g. parku sāka veidot ordeņa pilsdrupu un Riekstu kalna teritorijā. Romantiskā stilā tika izveidots ainavu parks ar mākslīgu dīķi vidū. Parks bija grāfa K. Zīversa īpašums. Grāfs parku labiekārtoja, atverot kūriestādi 1841. gadā. Parks kalpoja slimnieku atpūtai. 19. gs. beigās parks bija raksturīgs ar blīvām stādījumu grupām, krāšņiem krūmiem un puķēm, ar paviljoniem, lapenēm, tiltiņiem un soliņiem. Parks pārbūvēts vairākkārt. Parka kāpņu lejas daļa izbūvēta 1936. gadā pēc mākslinieka J. Rozenberga meta. To rotā sešas bērnu skulptūras, ko veidojis tēlnieks R. Āboliņš. Pēc 2. pasaules kara parku nosauca par Oktobra parku un veica kārtējo rekonstrukciju. Kāpnes no pils laukuma uz parku izveidotas 1960. gadā pēc arhitekta J. Laķa projekta. Dīķis ar salu ir parka skaistākā un galvenā dominante, tas aizņem 1,2 ha. Dīķa centrā 1961. g. uzstādīta tēlnieka A. Jansona veidotā dekoratīvā skulptūra strūklaka - jaunekļa figūra ar lielu zivi.
Maija parks (agrākais Alekša parks) līdz ar Cēsu Pils parku veido pilsētas vēsturisko apstādījumu sistēmu un ir būtiska pilsētas centra ainavas sastāvdaļa.
Tā izveides pirmsākumi saistāmi ar 1832. un 1833. gadu, kad pilsmuižas īpašnieks grāfs Karls Gustavs fon Zīverss pretī pils traktierim iekārtoja dārzu ar pastaigu celiņiem.  Par parka galveno akcentu kļuva šaurs, garš dīķis.  Jaunizveidoto dārzu jeb parku grāfs nosauca sava 1832. gadā Maskavā dzimušā mazdēla Alekseja vārdā. Kad 1841. gadā ārsts G. Meijers ar grāfa Karla Gustava fon Zīversa līdzdalību atvēra auksta ūdens dziedniecības iestādi Pils parkā, dārzs tika lietots slimnieku pastaigām un izklaidei. Alekša parkā bijis “balagāns” – viegla pagaidu celtne teātra izrādēm un 19. gadsimtā populārās ķegļu spēles celiņš.
Pēc Otrā pasaules kara parku nosauca par 1. maija parku, bet 20. gadsimta 70. gados par Uzvaras parku. Parkā aplūkojams tēlnieka K.Jansons diplomdarbs „Cīņa ar kentauru”, kas laika gaitā kļuvis par vienu no izteiksmīgākajiem pilsētas simboliem.
Alekša parks rekonstruēts 1930. gadu otrajā pusē vienlaikus ar viesnīcas “Tērvete” celtniecību un 1960. gados, kad izveidoja strūklakas. Rekonstrukcijas darbi pabeigti 2005. gadā, kad Maija parks atzīts par vienu no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.
Šobrīd Maija parks pilsētas viesus un cēsniekus pārsteidz ar krāsainām gaismas strūklakām un Latvijā reti sastopamo melno gulbju „ģimeni”.
Programmu piedāvājums Cēsu pils kompleksā: http://cesupils.lv/ipasie-piedavajumi/teatralizetas-programmas/

 Kontaktinformācija par programmām: Ieva Kalniņa Tel. +371 26339342 E-pasts: ieva.kalnina@cesis.lv
Tūrisma informācijas centrs - Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Tel. 64121815, 28318318 www.tourism.cesis.lv Skype: cesu_tic Piedāvājam: Tūrisma informācija; Suvenīri; Naktsmītņu rezervēšana; Internets; Gida pakalpojumi.


Sniegto pakalpojumu apraksts

Cēsu Pils komplekss piedāvā telpas un teritorijas dažādu pasākumu rīkošanai: konferencēm un semināriem, svinīgām pieņemšanām un banketiem, kāzām, saviesīgiem vakariem ģimenes vai draugu lokā, nelieliem koncertiem un bērnu ballītēm.
http://cesupils.lv/ipasie-piedavajumi/telpas-un-teritorijas-pasakumiem/


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Kristīne Skrīvere, Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja vadītāja

Tālruņa nr.

64127755

26457760

E-pasts

kristine.skrivere@cesis.lv

Mājas lapa

www.cesupils.lv