facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Pelču muiža


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Pelču pamatskola, p/n Pelči, LV-3322

Lng: 21.9682234056, Lat: 56.9189021778


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Pelču pagasta pārvalde


Apraksts

63326132 http://www.rsp.lv/skolas/pilis/pelcu/index.php

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - Pils celta 1903.-1904.g. pēc arhitekta V. Neimaņa projekta un tiek uzskatīta par vienu no agrīnākajām Latvijas muižām, kurā jūtama jūgendstila ietekme. Visas ēkas detaļas, sākot ar ārdurvīm, logiem, jumta metālkalumiem, slēģu aizvēršanas mehānismiem un beidzot ar iekštelpu paneļiem, kāpņu margām, projektējis V. Neimanis. Pils izcili estētisko līmeni nodrošina visu tās apdares elementu un tehniskā aprīkojuma novitāte un augstā kvalitāte. Pils pagrabiem bija moderna meliorācijas sistēma, ūdensvadu un kanalizācijas sistēma. Un līdztekus krāsnīm pili apsildīja pirmā centrālapkures sistēma Kuldīgas novadā. Tāpat minama firsta vingrotava un vannas istaba ar iegremdētu baseinu. Pils interjeru apdarē, kāpņu telpas elementos tomēr jūtama vēl neorenesanses ietekme. Pirmais stāvs izmantots muižas īpašnieku vajadzībām. Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēka. Balkons ar greznajām vītņu kāpnēm uz to un skaisti veidotie grāmatu skapji, kuri bijuši apsildāmi ar silto gaisu no centrālapkures, ir saglabājušies. Pils otrais stāvs izmantots viesu vajadzībām – viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu. Pagrabstāvā atradusies virtuve ar lielu plīti un cepeškrāsnīm, maizes ceptuve, vīna un sakņu pagrabi, noliktavas. 1922.g. ēka pielāgota skolas vajadzībām.
Parks - Pelču muižas parka (9,2 ha) rekonstrukcijas projektu (uz veco apstādījumu bāzes) 1902. gadā izstrādājis Rīgas parku direktors Georgs Kūfalts (1853-1938). Parka lielākā daļa veidota kā brīva plānojuma ainavu parks, bet apstādījumi pie kungu mājas (tautā sauktas par pili) un D pusē veidoti regulārā plānojumā. 1904. gadā pie kungu mājas izveidoja divas lielas pusapaļas un simetriskas puķu un krūmu stādījumu kompozīcijas. Regulārā plānojuma stādījumus noslēdza baroka dārziem raksturīgais t.s. izšūtais parters. Ornamentus tajā veidoja augu stādījumi un dažādu krāsu oļi un grants. Parkā izkoptas trīs līdzīgas ainavas Z, A un R no pils. Plašas lauces mijās ar lieliem koku masīviem. Pastaigām un izjādēm parkā ierīkoti dabīgas grunts klājuma lokveida celiņi. Tajos izmantots 19. gs. Anglijā ražotais trīs riteņu dāmu velosipēds. (Kuldīgas novada muzejā saglabāts.) Parka D daļā koncentrēti skuju koki – priedes, baltegles, lapegles –, R no kungu mājas – dižskābaržu grupas. Tikai pie pašas pils saskatāmi regulāri stādījumi. Saulainajā pusē pretī pils D fasādei lielā apaļā dobē augušas krāšņas svešzemju rožu šķirnes. Vietējās koku sugas: kļava, āra bērzs, lazda, osis, ieva, egle, priede, ozols, apse, pīlādzis, liepa un vīksna. Eksoti: Sibīrijas baltegle, Eiropas lapegle, Benksa priede un Veimuta priede, zilganā duglāzija, zirgkastaņa, dižskābardis, Pensilvānijas osis, pelēkais riekstkoks, vēlīnā ieva, baltā apse, balzama apse, smaržīgā apse, baltā robīnija (akācija), Holandes liepa, Anglijas goba. Parka stādītajā daļā atrodams arī Ķīnas ceriņš, forsītijas, ceriņi , sniegoga, pieclapainais un Amerikas mežvīns. Pelču pamatskolas audzēkņi parkā saskaitījuši 12 dižkokus, un septiņiem tikai vēl nedaudz centimetru pietrūkst līdz šim statusam. Pēc 1980. g. veiktās uzskaits konstatēti 48 sugu koki un krūmi, t.sk. retumi: vēlīnā ieva, vārpainā kļava, dažādas egles, daudz sarkano ozolu un dižskābāržu. Koki kļūst veci, iet bojā - parkam nepieciešama rekonstrukcija.
Pamata izglītības mācību iestāde
TOP 100
Pelču muižas parkā aug Pelču dižozols, tā apkārtmērs ir 5,1 m.
Muižas komplekss - Muižas apbūve galvenokārt veidojusies 19.gs.b., kad uzcelta kučiera māja, kalpu māja, ledus pagrabs. Pils celta 1903.-1904.g. pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. (K.Veinberga, J.Zviedrāns) Saglabājies ledus pagrabs (\"Pagrabiņš\")ar klētiņu virbūvē (strauji iet bojā), zirgu puišu dzīvojamā māja (1873., tagad pagsta padome), zirgu stallis (netiek izmantots, iet bojā), vagara māja (19. gs. b., \"Zaļumi\", tagad sociālā māja vienai ģimenei, )magazīna (20. gs. 30. gadi, bijis spirta brūzis, tagad privāta dzīvojamā māja), 2 kalpu mājas (valsts īpašums, \"Pelči-4\" nodota privatizācijai, \"Pūpoli\" privātīpašums), dzirnavas (no 1936. g. zivju audzētavas \"Pelči\" administrācijas telpas, pagrabstāvā zivju inkubators. \"Avotienes\").
Pašvaldības īpašums
Nostāsti - Pils ZA stūrī virs pirmā stāva loga atrodas bareljefs, kurā attēlota latvju virsaiša Līves, Līvenu cilts priekšteča galva. Ir nostāsts, kas vēsta, ka pils atklāšanas svinībās, kurās piedalījusies visa Kurzemes muižniecība, noticis starpgadījums. Kad vakara krēslā bija iecerēta grandioza uguņošana, raķešu sārtajā gaismā viesus esot satraukusi bareljefā attēlotā senlatviešu virsaiša drūmā sejas izteiksme, it kā zvērojošās acis. Šis starpgadījums esot izjaucis svētku noskaņu, viesi steigušies aizbraukt. Firsts Līvens licis nekavējoties izkalt šo nevēlamo bareljefu un tā vietā ievietot citu – ar skaistas jaunavas galvu. Šāds bareljefs ilgus gadus atradies pils bēniņos, vēlāk pazudis. Viskaislīgākais firsts Līvens bijis medībās, kad viņš vārda pilnā nozīmē trakojis. Piķierim bez žēlastības bijis jādzen suņi mežā, lai apmierinātu kaislā cilvēka vēlēšanos pēc zvēru asinīm. Tad vakaros bez apstājas plūduši Reinas vīni un dārgi šņabji. Pils vācietība trakojusi.


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

63326145

E-pasts

dace.cielava@kuldiga.lv

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.