Tāšu muiža

Varakļānu muižas pils


Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6484


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Pils ielā 29, Varakļāni, Varakļānu novads, LV 4838

Lng: 26.776457726955414, Lat: 56.60749279477629


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Varakļānu novada pašvaldība


Apraksts

Varakļānu nosaukums Warkland pirmo reizi dokumentos tiek minēts 1483.g., kā Livonijas ordeņa mestra Bernta fon der Borha dzimtai piederošs zemes īpašums. Varakļānu muiža jau  15.gs. otrajā  pusē  Baltijā  pazīstama un piederējusi  Borhu  dzimtai, kura  ieceļojusi  no Itālijas Vestfāles novada  un laika  gaitā  pārpoļojusies. Viens  no šīs  dzimtas  -  Berns  von der Borhs  bija  Livonijas  ordeņa mestrs  no 1472. - 1483.gadam.  Varakļānu  īpašumi  Borhu  dzimtai  piederējuši  jau  16.gs., bet  pirmais  zināmais  muižas  īpašnieks  ir  Jans  Jenžejs  Juzefs  Borhs  (1713.-1780) – Polijas karalistes  lielkanclers,  kurš  saimniekoja  vēl  arī  Preiļu, Vārkavas, Galēnu, Stirnienes, Landskoronas, Pasienes u.c. muižās.   J.J.J.Borham  laulībā  ar  Ludvigu  Zībergu  dzimuši  divi  dēli,  no  kuriem  viens – Mihaels Jans (1753-1811) mantoja Varakļānu  muižu.
Muižas apbūves kompleksā ietilpst itāļu arhitekta Vinčenco Macotti projektētie objekti: Varakļānu muižas pils (1783-1789), romantiskā stila ainavu parks, kurš veidots kopā ar pils celtniecību, Sv. Viktora kapela (1814. g.) celta klasicisma stilā pēc Romas panteona parauga un ir Borhu dzimtas kapenes, kā arī Romas katoļu draudzes baznīca (1854. g.). Varakļānu muižas ansambli uzskata par vienu no lielākajiem šāda veida arhitektūras ansambļiem Latgalē, kur saderīgi ir izkārtotas visas muižai piederošās celtnes.
 

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Muižas komplekss - Varakļānu muiža jau 15. gs.otrajā pusē Baltijā pazīstama piederēja Borhu dzimtai, kura ieceļojusi no Vestfāles un laika gaitā pārpoļojusies. Viens no šīs dzimtas - Berns Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs no 1472. līdz 1483. gadam. Varakļānu īpašumi Borhu dzimtai piederējuši jau 16. gs., bet pirmais zināmais muižas īpašnieks ir Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713.-1780) – Polijas karalistes lielkanclers, kurš saimniekoja vēl arī Preiļu, Vārkavas, Galēnu, Stirnienes, Landskoronas , Pasienes u.c. muižās. J.J.J.Borham laulībā ar Ludvigu Zībergu dzimuši divi dēli, no kuriem viens – Mihaels Jans (1753-1811) mantoja Varakļānu muižu. Muižas apbūves kompleksā ietilpst arī V. Macoti projektētā Sv. Viktora kapela (1814. g.) klasicisma stilā ar Borhu dzimtas kapenēm un un Romas katoļu draudzes baznīca (1854. g.).(K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Pils/kungu māja - Varakļānu muižas pils celta no 1783. – 1789.gadam Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam Borham, pēc Latgalē uzaicinātā itāļu arhitekta Vinčenco Macotti projekta. Tā ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā . Grāfs M.Borhs 18. – 19. gs. bija nozīmīga persona – Polijas Seima loceklis un ģenerālkvartīrmeistars, kā arī izcils dabaszinātnieks – studējis mineraloģiju, ģeoloģiju, interesējies par literatūru un mākslu. M.J.Borhs bija sešpadsmit tā laika zinātņu un mākslas akadēmiju biedrs. No 1790.gada viņa, un laulātās draudzenes, Baltijas ģenerālgubernatora Georga Brauna meitas Eleonoras, patstāvīgā dzīvesvieta kļuva Varakļāni.  Varakļānu pils celta 1783. – 1789. gadam Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham, pēc Latgalē uzaicinātā itāļu Arhitekta Vinčenco Macotti projekta. Tā ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā.
Pils ir iegarenas taisnstūra formas, simts metrus gara un sastāv no trīs stāviem. Tai ir centrālā daļa ar trīsstāvu jomu, ko agrāk vainagojis tornis ar galeriju. Kurā laika posmā tornis gājis bojā, nav zināms. Zem pils rietumu spārna artodas pagraba telpas, mūrētas no ķieģeļiem, apmestas ar velvju veida pārsegumu. Pils sākotnējais krāsojums ir bijis olu dzeltens sienām, bet balts dekoratīvajiem elementiem. Jumts bijis noklāts ar sarkaniem māla dakstiņiem. Dienvidu fasādes pusē ir trīs ieejas, bet ziemeļu pusē viena izeja uz dārzu ar četru kolonu portiku virs tās. Pils fasādi rotā grāfa M. Borha devīze – “Virtute duce – Deo favente – Comite fortuna”, kas latviski skan -”Tikuma vadīti – Dieva labvēlībā – Laimei līdzejot”. Senākais Varakļānu pils izskats ar torni ir redzams mākslinieka Napoleona Ordas 1875. gada akvarelī.
No 1921. gada līdz 1940. gadam pils ēkā darbojās Varakļānu Valsts ģimnāzija, līdz ar to pils telpas tika piemērotas skolas vajadzībām. 2. Pasaules kara laikā pili stipri izpostīja, tajā bija iekārtota karavīru novietne. Līdz 1960. gadam turpināja darboties Varakļānu vidusskola. Tās telpās tika iekārtoti skolas darbmācības kabineti un sporta zāle, bet vēlāk skolas internāts un dzīvokļi. 1980-to gadu vidū pilij tiek pievērsta uzmanība un sākas pils iekonservēšanas darbi. No mākslas darbiem pils interjerā ir daļēji saglabājušies 18.gs. griestu un sienu gleznojumi, kokgriezuma tehnikā izpildītas kāpņu margas. Varakļānu pils ir Valsts arhitektūras piemineklis.
Varakļānu pils telpās kopš 1997. gada darbojas Varakļānu Novada muzejs.
Lokāls muzejs - 1997.gadā sakarā ar Eiropas kultūras mantojuma dienām, kuru uzmanības centrā bija 100 apdraudētākās Latvijas pilis, arī Varakļānu pils tika iekļauta to skaitā. Par godu šim notikumam Varakļānu pilsētas dome pieņēma lēmumu par novada muzeja izveidošanu Varakļānu pilī. Par muzeja pārvaldnieku tika iecelts zīmēšanas un vēstures skolotājs Jānis Piļpuks. Muzejs tika iekārtots pils pirmā stāva centrālā korpusa trijās telpās. Remontdarbu laikā uz sienām tika atklāti unikāli 18.gs.gleznojumi. Tika izveidota vēsturiska ekspozīcija, kas atspoguļoja vēsturiskus notikumus pilsētā un novadā. Muzejs apmeklētājiem tika atvērts 1997.gada 13.septembrī. 2000.gadā par muzeja vadītāju un pils pārvaldnieci darbā tika pieņemta māksliniece Terese Korsaka. 2001.gadā Varakļānu pils iestājās Latvijas Piļu un muižu asociācijā kā biedrs. Tika veikti remontdarbi ēkas otrajā stāvā, veidotas jaunas ekspozīcijas, rīkotas izstādes un tematiski pasākumi. 2001.gada 31.janvārī Varakļānu pilsētas dome pieņēma lēmumu par Varakļānu novada muzeja kā jaunas struktūrvienības dibināšanu. 2004.gada 2.jūnijā Varakļānu Novada muzejam tika izsniegta pirmā akreditācijas apliecība, kā apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai. Muzejā  regulāri tiek organizētas dažādas izstādes un pasākumi, tiek popularizētas muzejpedagoģiskās programmas skolēniem, kā arī izklaidējoši izglītojošas arī pieaugušajiem.  Muzejs ir izstrādājis vairākus projektus, kur guvis arī atbalstu. Tika veikta Varakļānu pils rietumu spārna izpēte, kur arī tika konstatēti 18.gs. fresku apgleznojumi. Vienā no muzeja telpām tiek veikti restaurācijas darbi sienu gleznojumiem. Restaurācijas darbus veica restaurators - vecmeistars Staņislavs Astičs. No 2009. gada marta pils telpās darbu uzsācis Varakļānu Novada muzeja Tūrisma informācijas centrs, kurš nodrošina informāciju par dažādām tūrisma iespējām Varakļānu novadā, Latgales un Vidzemes reģionos.
Apskate - Varakļānu Novada muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā apskatei Varakļānu pils interjeru un tajā saglabājušos 18.- 19.gs. sienu gleznojumus, koka kāpņu fragmentus u.c. detaļas, kā arī muzeja ekspozīcijas, izstādes un pils kapelu. 
Valsts nozīmes Varakļānu muižas pils/kungu māja. Varakļānu muižas pils ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, ko Varakļānu muižas īpašniekam, Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham projektējis un cēlis itāļu arhitekts Vinčenco Mazotti laikā no 1783. līdz 1789.gadam.
Pils ir iegarenas taisnstūra formas, simts metrus gara un sastāv no trīs fasādēm ar vienstāvu, divstāvu un trīsstāvu jomu, ko kādreiz vainagojis tornis. Dienvidu fasādes pusē ir trīs dekoratīvas ieejas, bet ziemeļu pusē – četru kolonu portiks ar izeju uz dārzu. Ēkas D fasādi rotā metālā veidoti vārdi, kas ir bijusi grāfu Borhu devīze jau 18. gadsimtā – “Virtute duce – Deo favente – Comite fortuna” (Tikuma vadīti, Dieva labvēlībā, Laimei līdznākot). Savukārt uz Z fasādes rakstīts “Inhuatum 1783 - 1789 Finitum” (iesākta 1783 – 1789 pabeigta). 
Apskate - MUZEJS ATVĒRTS Ziemas sezonā : otrdien - piektdien no 10:00 - 16:00, sestdien no 11:00 - 16:00 . Svētdien, pirmdien slēgts. Vasaras sezonā : otrdien - piektdien no 10:00- 16:00,  sestdien, svētdien no 11:00 – 16:00, Pirmdien slēgts. Ieejas maksa apmeklētājiem: Euro 0.50 - skolēniem, studentiem, pensionāriem; Euro 1.00 - pieaugušajiem. Invalīdiem, pirmsskolas vecuma bērniem un grupu vadītājiem ieeja brīva. Gida pakalpojumi: Euro 5.00 - 20.00(no grupas).
Telpu noma: sapulcēm, lekcijām, semināriem, konferencēm - 3.50 - 5.00 euro/h + PVN; Jubilejām, banketiem no 5.00 - 7.00euro/h + PVN; Kāzu mielastiem 150.00 euro/diennaktī + PVN; Vides izpētes programma skolēniem "Pa grāfa M.Borha takām Varakļānos"- 5.00 euro/cilv. Izklaidējoša programma jaunlaulātajiem „Ceļš uz titulu” - 35.00 euro + 0.40 centi ieejas maksa par katru kāzu viesi.
Valsts nozīmes parks - Varakļānu muižas parks izveidots 18. gs. reizē ar muižas pils celtniecību, un ir viens no pirmajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā. To, balstīdamies uz grāfa Borha idejām, projektējis Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macotti. Parks aizņem 20,5 ha lielu teritoriju, kurai pa vidu plūst nelielā Kažavas upīte. Upītes krastā uzmanību piesaista „Mīlestības akmens”, kas apvīts daudzām teikām un nostāstiem. Šodien vairāk nekā divsimt gadus vecie koki Varakļānu muižas parkā ar savām dižajām lapotnēm vedina uz svinīga miera noskaņu. Savulaik parkā valdījuši rotaļīgāki ritmi. Jaunie , zaļoksnie koki atmirdzējuši daudzos ūdens spoguļos: baseinos, dīķos un kanālos. Upīti rotājuši vairāki arkveida tiltiņi. Daudzi paviljoni, pieminekļi un skulptūras greznojušas apstādījumus. Tajos nav trūcis retu svešzemju koku, krūmu un košumaugu, pavisam 14 retas dažādas koku sugas. Pa sazarotām takām var nokļūt daudzveidīgu koku grupējumu vidē, starp kuriem redzamas atsevišķas laucītes. Varakļānu muižas parks ir vienīgais Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trijkāršo aleju rindas. Parka skaistuma iedvesmots grāfs M.Borhs 1795.gadā uzrakstījis poēmu franču valodā „Varakļānu sentimentālais dārzs”. 1928.gadā Latvijā rīkotajā skaistuma un daiļuma konkursā Varakļānu parks ieguva pirmo godalgu, iegūstot skaistākā lauku apvidus parka nosaukumu. 1997. gadā Varakļānu muižas parks ietverts Latvijas tūrisma katalogā. Tas ir aizsargājams Valsts kultūras piemineklis. Sakarā ar Eiropas Kultūras mantojuma dienām 2005. gadā Varakļānu muižas parks tika iekļauts 100 sakoptāko pieminekļu sarakstā, tika piešķirts Eiropas Kultūras mantojuma karogs.
TOP 20
TOP 100
Baznīca - Varakļānu Sv. Viktora kapela. Par nelielu celtniecības šedevru tiek uzskatīta Sv. Viktora kapela. Tā iecerēta kā Borhu dzimtas ģimenes baznīca un atdusas vieta. Projektu izstrādājis arhitekts Vinčenco Macotti, bet tā uzcelta pēc viņa nāves 1814. gadā. Celtniecība notika M.Borha dzīvesbiedres, grāfienes Eleonoras Borhas valdīšanas laikā. Kapelas celtniecības idejas pamatā ir Romas panteons, kura miniatūrā atkārto tā formu. Tā ir cilindrveidīga apmesta ķieģeļu būve ar koka konstrukcijas kupola pārsegumu un velvētu pagrabtelpu. Kapelas interjerā ir atradies altāris ar Sv.Viktora pīšļiem (tagad tie atrodas lielajā draudzes baznīcā). Kapelas pagrabtelpās ( kriptā) atdusas grāfs M.Borhs, viņa sieva Eleonora, kā arī viņu dēls Karols ar sievu. Pēc uzcelšanas kapela ilgāku laiku ir kalpojusi arī kā Varakļānu katoļu draudzes baznīca. 1945.gadā kapela tika atņemta draudzei un pārvērsta par graudu noliktavu, tās interjers tika iznīcināts. 1989.g. tā no jauna tika nodota draudzes rīcībā un tagad ir pienācīgi sakārtota. Kapela ir Valsts arhitektūras piemineklis. Varakļānu Romas Katoļu draudzes baznīca Varakļānu katoļu draudze ir izveidojusies 18.gs., kad šeit darbojās Jezuītu ordeņa misija, jeb Borhu misija. Grāfs M.Borhs savā dzīves laikā bija iecerējis lielas mūra baznīcas celtniecību, kuras projektu izstrādājis arhitekts V.Macotti. Taču šī projekta īstenošana tika atlikta uz vēlāku laiku. Celtniecība sākās, kad muižas īpašumus mantošanas rezultātā bija pārņēmis grāfa M.Borha vecākais dēls, grāfs Karols Borhs. No 1843. - 1854.gadam noritēja baznīcas celtniecības darbi, kurus vadīja arhitekts Vītols. Baznīca uzcelta atkāpjoties no sākotnējā projekta (samazinātā mērogā). No tā ir cietis baznīcas ārējais un iekšējais izskats. 1857.gadā baznīca tikusi iesvētīta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam. Varakļānu katoļu draudzes baznīca ir Valsts arhitektūras piemineklis. Varakļānu Evanģēliski Luteriskā Sv.Krusta baznīca 1879.gadā Stirnienes muižas īpašnieks Varakļānos uzcēla mūra baznīcu ar 300 vietām. Baznīca pamatā būvēta no laukakmeņiem. Sarkanie ķieģeļi, kā dekoratīvs elements, izmantoti durvju un logu apmalēm. Altārgleznu „Kristus Getzemanes dārzā” dāvinājis viens no pirmajiem latviešu tautības gleznotājiem Artemijs Gruzdiņš (1825.-1891.), kurš bija mācījies Minhenes mākslas akadēmijā. 1951.gads baznīcai nodarīja lielu postu, jo, Varakļānu rajona partijas komiteja baznīcai nogāza torni, iznīcināja altāri un ērģeles, un ierīkoja tur kultūras namu. Jau pēc dažiem gadiem Varakļānos tika uzcelts jauns kultūras nams, tādēļ vairākus gadu desmitus celtne tā īsti nevienam vairs nebija vajadzīga un lēnām gāja bojā. 1991.gadā Reliģijas lietu departaments no jauna reģistrēja Varakļānu luterāņu draudzi. Draudzes locekļi, ar konsistorijas, Kultūras ministrijas, Varakļānu pilsētas domes un ASV latviešu luterāņu draudzes Miniapolē finansiālu atbalstu, dievnamu saveda pienācīgā kārtībā. 1994.g. 20.novembrī arhibīskaps Jānis Vanags no jauna iesvētīja Varakļānu Sv.Krusta Evanģēliski luterisko baznīcu. 2006.gada augustā tika iesvētīts baznīcas zvana tornis, kas tagad kalpo pilsētas iedzīvotājiem un viesiem arī kā skatu tornis.
Celtne
Kapi - Luterāņu kapu kapliča. 1937.gadā, Varakļānu kapu luterāņu nodalījumā, tika uzbūvēta moderna kapliča ar vitrāžu un mozaīku rotājumu . Tika iekārtots laukums svinīgiem pasākumiem. Pēc Anša Bērziņa meta uzcēla skaistu arhitektoniskas kompozīcijas veida pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Varakļānu draudzes piemiņai. Tajā pašā reizē uzbūvēti oriģināli veidoti vārti ar zvanu torni, it kā teiksmaina putna izskatā. Kā atzīmēja pats arhitekts – „...baltais gulbis dodas debesīs”. Reti kapsētās sastopama tik bagāta ansambļa kompozīcija.
Piemiņas vieta - Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem. Atrodas Varakļānu luterāņu kapos.
Izziņas un dabas taka - Ir apskatāmas divas tūrisma takas: - Varakļānu pils un parks un Dvēseļu ceļi - pilsētā esošās sakrālās vietas - katoļu, luterāņu un ebreju kapi, kur var apskatīt dažādus mākslas pieminekļus. (iepriekš jāpiesakās).
Kultūrizglītības iestāde pilda muzeja funkcijas
Pašvaldības īpašums - Varakļānu pilsētas domes īpašums
Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Varakļānu muižas apbūve 18. gs. b. 19. gs. 1.p. Pils iela 27, 42, 44, 46 Varakļānu muižas Parks ar parka arhitektūru 18. gs. b. Pils 1783. -1789.
Pašvaldības īpašums - Varakļānu pilsētas domes īpašums
Varakļānu pagasts, Murmastienes pagasts un mazpilsēta Varakļāni.
Valsts/pašvaldību iestādes - Varakļānu Novada muzejs
Kā nokļūt?  Varakļānu muižas pils atrodas pie Rīga -Rēzekne šosejas 200 km. Varakļāni, GPS[56.607605,26.776857]
Nostāsti - Grāfi fon der Brohi bijuši izcilas personības, kuriem piedēvētas maģiskas īpašības. Stāsta, ka grāfam piederējis Dzīvais zobens, kurš reiz sprucis vaļā un nocirtis mežam galotnes. Kāda teika stāsta, ka, ceļot savu pili, grāfs ar burvju nūjiņas un Dzīvā zobena palīdzību esot vēlis akmeni, bet tad akmens apstājies tur, kur atrodas tagad un nav kustējies vairs ne no vietas. Grāfs saskaities un ar nūjiņu iesitis akmenim. Akmens atvēries un radusies ieeja ellē, pa kuru grāfs sarunājies ar Luciferu. Elles kungs prasījis grāfam dvēseli, jo līguma laiks, kuru noslēdzis dodoties uz Latviju krusta karā, esot beidzies. Bet grāfs apsolījies, ka vairs neizmantos zobenu cilvēku ciešanām. Tad akmens uz visiem laikiem noslēdzis vārtus uz elli un sācis kalpot mīlestībai. Kopš tā laika Mīlestības akmens ieguvis savu maģisko spēku, pie kura nākuši mīlētāji, lai viņiem dzīve būtu pilna mīlestības, prieka un laimes. Teika izsaka brīdinājumu, ka plaisa akmenī ar katru gadsimtu kļūst lielāka un tā apstāšoties izplesties tikai tad, kad mīlestība uz visiem laikiem uzvarēšot viltu. Grāfam esot bijuši milzīgi zābaki, uz kuru stulmu nolocītās daļas bijis attēlots ģerbonis un ar kuriem viņš varējis nokāpt ellē. Zābaku pucēšana bija uzticēta kučierim. Kučieris mēdzis grāfam neredzot uzvilkt šos zābakus un lielīgi pastaigāties. Šī iemesla dēļ viņš iesaukts par Lielo Zābaku. Grāfa meita Jadviga iemīlējās Lielajā Zābakā. Abi jaunieši bieži satikās parkā pie Mīlestības akmens. Kad to uzzināja grāfs, viņš lika meitu ieslodzīt austrumu flīģelī un ļāva tai pastaigāties tikai dienas laikā pa vienu vienīgu aleju. Bet Lielais Zābaks vienmēr atrada iespēju apmainīties ar meiteni skatieniem, vārdiem un skūpstiem. Kad to grāfs atklāja, viņš vairs neļāva meitai iet ārā pastaigāties. Tad kādu nakti Lielais Zābaks uzlauza savas mīļotās cietuma durvis. Kad priecīgs ticis līdz istabai, kur bijusi ieslodzīta Jadviga, nozibējis Dzīvā zobens asmens un viņš pakritis pie mīļotās kājām. Jadviga aiz pārdzīvojuma izlēca pa logu un aizskrēja līdz upītes krasta liepām un padarīja sev galu. Grāfs meitu apglabājis Jadvigas kapličā. Tauta runā, ka pilnmēness naktīs Lielais Zābaks ejot pie flīģeļa durvīm klausīties Jadvigas čukstos, savukārt vistumšākajās rudens naktīs tur atnākot arī pati Jadviga. Reiz, kad grāfs nebijis mājās, sulainis atvēris lādi, kur atradies biķeris ar Dzīvo zobenu. Sulainis nav varējis to savaldīt un zobens sācis cirst visu, kas gadījies ceļā. Par laimi, ieradies grāfs un ieslodzījis zobenu atpakaļ biķerī. Tad grāfs izkalis pils sienā caurumu un ievēlis tur pusmucu pildītu ar asinīm, kurā ielika zobenu. Dzīvais zobens sācis riņķot. Stāsta, ka tad, kad zobens beigšot riņķot, pasaulei būšot gals. Pēc tam grāfs caurumu sienā aizmūrējis. Pēc nostāstiem izriet, ka kādreiz zem Varakļānu pils vedusi pazemes eja uz parku, uz Jadvigas kapliču un uz apaļo baznīcu. Varakļānu muižas kungam bijis līgums ar pašu Velnu, lai gan no tā kungs nebaidījies, jo pats zinājis daudz dažādu burvestību, ar kurām Velns ne vienmēr ticis galā. Tā vienu reizi Velns izdomājis, ka beidzot kungu iznīcinās ar burvestību, kuru iemācījies no savas vecāsmātes. Velns, protams, bijis pārliecināts, ka kungs nu to nekādi nevarētu zināt. Un tā vienā dienā, kad kungs braucis pa Vidsmuižas mežiem, ceļš pēkšņi izbeidzies un priekšā bijusi milzīga kaudze čūsku. Kučieris nobijies un sācis skaitīt pēdējo lūgšanu, bet kungs tik uzkliedzis: „Liec Dievu mierā! Tam tagad te nekas nav darāms!” un piegājis pie čūskām, kaut ko pie sevis murminādams. Drīz čūskas pazudušas un ceļš bijis brīvs. Bet Velns zils aiz dusmām aizdrāzās uz elli. No tās reizes Velns licis kungu mierā, jo redzējis, ka tas ir gudrāks. Par barona burvestībām klīst arī šādi nostāsti. Kad tuvojies karš, barons izsējis uz tīruma lielu maisu auzu, no kurām izdīga kareivji. Tādā veidā barons daudzas reizes būries. Kungam kalpojis arī kāds pūķis, kura uzdevums bijis vilkt mantu iztērētajās vietās. Kad kungs miris, tad savu gudrību grāmatu paslēpis zem liela akmens pils parkā. Grāmatu varot gan iegūt, bet tikai tam, kas akmeni saplēsīšot un grāmatu paņemšot, pašam zem akmens jāpaliek. Tādēļ neviens vēl nav mēģinājis grāmatu dabūt.


Pieejamība publiskai apskatei

Darba laiks ziemas periodā
O.,T.,C.,P.  no 10:00-16:00; Sestdien no 11:00-16:00 ; Svētdien, pirmdien - slēgts
Darba laiks vasaras sezonā
O.,T.,C.,P. no 10:00-16:00; Sestdien un svētdien no 11:00-16:00; Pirmdien - slēgts


Sniegto pakalpojumu apraksts

Ieejas maksas:
Skolēniem, studentiem, pensionāriem -  0,50 euro 
Pieaugušajiem  –   1,00 euro
Bezmaksas ieeja - Invalīdiem, pirmsskolas bērniem, internātskolu audzēkņiem, Varakļānu novada skolu audzēkņiem mācību gada laikā, grupu  vadītājiem (sākot no 10 cilvēkiem) Varakļānu novada muzeja goda viesiem.
Gida pakalpojumi:
Pa pili un muzeju: (latviešu valodā) - 5.00  euro / no grupas
Pa pili, muzeju, apkārt pilij un parkā līdz “Mīlestības akmenim” - 10.00 euro / no grupas
Gida pakalpojumi svešvalodā (angļu, krievu, vācu) - papildus 5.00 euro / nogrupas
Gida pakalpojumi pa tūrisma takām: “Varakļānu pils parks” un “Dvēseļu ceļi “  -  10.00 euro / no grupas
Ekskursijām pa novadu “Dzejnieces Martas Bārbales mūža taka” un  “Vēsturiskais ceļš uz Stirnieni”  -  20.00 euro / no grupas
Izglītojoši – izklaidējoša  programma jaunlaulātajiem „Ceļš  uz  titulu” –  35,00 euro + ieejas maksa par katru kāzu viesi – 0.40 euro
Programma precētiem pāriem – 50 gadi kopdzīvē ” Zelta tituls” –   28,00 euro +   ieejas maksa par katru viesi 0.40 euro
Muzeja pedagoģiskās programmas:” Bez pagātnes nav nākotnes”(no 1.-12. kl.), ” Princeses stāsts” (no 1. – 9.kl.),” Purvs dzīvībai” (no 1. – 12.kl.)  - Varakļānu novada skolu audzēkņiem – 0,30 euro/pers. ; citu Latvijas skolu audzēkņiem –  0,70 euro/pers.; pirmsskolas bērniem un bērniem ar invaliditāti – bezmaksas.
 Vides izpētes programma ” Pa grāfa Borha piedzīvojumu takām Varakļānos”  skolēnu grupām (8 – 10 cilv.) –  5 euro/pers., grupas vadītājam – bezmaksas
Telpu noma: Semināriem, konferencēm, lekcijām - lielā zāle ( līdz 100 personām) - 5.00 euro/h +PVN; mazā zāle ( līdz 40 personām) – 3,50 euro /h+PVN
Saviesīgiem pasākumiem: lielā zāle - 7,00 euro/h+PVN; mazā zāle – 5,00 euro/h +PVN
Kāzu mielastu rīkošanai: lielā zāle - 150.00 euro/diennaktī +PVN;
Kāzu ceremoniju rīkošanai: lielā zāle – 35,00 euro/h +PVN; mazā zāle - 20,00 euro/ h +PVN
Retro istaba ar gultu jaunajam pārim  - 25.00 euro/diennaktī +PVN
Telpas nakšņošanai līdz 30 cilvēkiem -20.00 euro/ diennaktī +PVN


Kontaktinformācija

Kontaktpersona

Terese Korsaka

Tālruņa nr.

64866162

29359242

Faksa nr.

64860840

E-pasts

varaklanupils@inbox.lv

VaraklanuNMinfo@inbox.lv

Mājas lapa

www.varaklani.lv


Sociālo tīklu profili