facebook twitter
Lietotājiem
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Alūksnes Jaunā pils


Atrašanās vietas pilna adrese, karte

Alūksnes muzejs, Pils ielā 74, LV-4301

Lng: 27.0545725306, Lat: 57.4229786944


Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums

Alūksnes novada pašvaldība


Apraksts

Alūksnes Jaunā pils celta Tjūdoru neogotikas stilā no 1860.līdz 1864.gadam, pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma, un ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Domājams, ka pils galvenais arhitekts ir Johans Daniels Felsko, kurš bija Rīgas galvenais arhitekts. Būvdarbus vadītājis būvmeistars no Prūsijas Pauls Benjamins Polinaus. Alūksnes baznīcas grāmatās 1862.gadā pieminēts arī vietējais būvmeistars Roberts Millers.
Jaunās pils plānojumā – visas telpas grupējas abpus lielajai zālei un veido sarežģītu ārējo konfigurāciju. Katra telpu grupa tiecas fasādē izcelties kā atsevišķa apjoma daļa. Šāda organiska plānojuma un ārējā tēla saikne liecina par progresīvu pieeju telpiskās uzbūves izstrādē un ieskicē tās tendences, kas attīstījās vēlāk – jūgendstila periodā.
Virs pils galvenās ieejas zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis – lapsa kā gudrības un viltības simbols un trīs gliemežvāki uz vairoga.
Pils galvenā fasāde vērsta pret ziemeļiem, ar skatu uz Alūksnes ezeru.
Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, daļa veidoti 19.gs. II. pusē, no kuriem pāris fragmenti dažās pils telpās šobrīd ir atsegti un nostiprināti.
Fītinghofu dzimtai pils piederēja līdz pat 1920.gada agrārajai reformai. 1918.gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbus.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.
Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs, Dabas muzejs.

Foto


Objektā atrodas

Tips Apraksts
Pils/kungu māja - Atstatus no esošā kompleksa 1860.-1863.g. (muižas revīzijas dokumentos celtniecība minēta jau 1859.g.) Vidzemes landrātam baronam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam uzbūvēja Jauno pili angļu neogotikas stilā. Būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau (Alūksnes baznīcas grāmatā minēts arī vietējais būvmeistars Roberts Millers). Alūksnes Jaunā pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru. "Pils plānojumā, kuram ir sarežģīta ārējā konfigurācija, visas telpas ir izvietotas abpus lielās parādes zāles, turklāt telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Šāda organiska plānojuma un ārējā tēla saikne liecina par novatorisku pieeju telpiskās uzbūves izveidē, kā arī ieskicē tās tendences, kas attīstijās vēlāk - jūgendstila laikā, t.i., tieksmi ārējā tēlā atklāt iekšējo telpisko uzbūvi [2.]." Pie pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasāžu apdari un apaļais tornis.
Pašvaldības muzejs - Alūksnes muzejs atrodas Alūksnes Jaunajā pilī, kādreizējā baronu fon Fītinghofu īpašumā. Muzejs dibināts 1959. gada 1. aprīlī. Muzeja mērķis-vākt, pētīt, saglabāt novada kultūrvēsturisko mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, īpašu vērību veltot Alūksnes vēstures izpētei. Muzejā apskatāmas ekspozīcijas par Marienburgas cietoksni, Alūksni pirms 100 gadiem. Īpaša vieta atvēlēta gleznotājam Leo Koklem un viņa gleznām. Muzejs rīko mūsdienu mākslinieku darbu izstādes un organizē ekskursijas pa Alūksnes pilsētu. Muzeja ekspozīcijas darba laiki pirmdiena- slēgts, otrdiena-piektdiena- 10.00-17.00, sestdiena, svētdiena- 10.00-14.00
Muižas komplekss - Pilsmuiža veidojās ezera krastā pie salas jau 18.gs. sākumā, kad tika uzbūvēta ampīra stila koka kungu māja - t.s. Ozolkoka pils, kuru 1902.g. nodedzināja nemiernieki. Jauna kungu māja - tagadējā Vecā pils tika celta 18.gs.b. klasicisma stilā. Ap pagalmu būvētas saimniecības ēkas, bet uz otru pusi veidots sākotnēji regulārs dārzs. Iespaidīgākā no saimniecības ēkām ir bijusī muižas klēts (O. Vācieša ielā) celta 1793.gadā. Pils parkā (18.gs.b.-19.gs.v.) saglabājušās daudzas mazās arhitektūras formas - Eola templis (18.gs.), Aleksandra paviljons (19.gs. 1.p.), Fītinghofu dzimtas mauzolejs (arh. J.V. Krauze, 1831.-32.) un Palmu māja (18.gs. 2.p.). Pie Jaunās pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasāžu apdari un apaļais tornis.
Kultūrizglītības iestāde
Pašvaldības īpašums
Valsts nozīmes parks - 18.gs.b. pie Alūksnes Vecās pils sāka veidot parku, kas stiepjas 1 km garumā gar ezera krastu. Sākotnēji tas tika veidots kā regulāra plānojuma dārzs ar ampīra stila vārtiem pie klasicisma stila pils. Dārza izveidē piedalījās arī daiļdārznieks no Austrijas J.G. Graslers (1768.-?). 19.gs., sekojot jaunām modes tendencēm, parks tika pārveidots pēc toreizējā Alūksnes barona Burharda fon Fītinghofa ieceres kā angļu ainavu parks ar daudziem romantiskiem paviljoniem u.c. mazās arhitektūras formām, līdzīgi Pavlovskas parkam pie Pēterburgas. Parka pārveidē 19.gs.sāk.-1812.g. piedalījās parku un ainavu dārznieki P.Bluks, Smits, J.V. Vinters. Tas bija pats labiekārtotākais parks Vidzemē un arī šobrīd ir viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā. Tajā saglabājušās vairāk kā 30 eksotisku koku sugas, 8 dīķi. Lai arī daudzas no parka celtnēm laika gaitā ir gājušas zudībā (piemēram, Venēciešu tilts ar laternām, Ķīniešu paviljons, Putnu paviljons un Pomonas templis), arī šobrīd pils parkā apskatāms Eola templis (18.gs.), Aleksandra paviljons (19.gs. 1.p.), Fitinghofu dzimtas mauzolejs pēc arhitekta J.V.Krauzes projekta (1831.-1832.g.), oranžērija jeb Palmu māja (18.gs. 2.puse), 1799.g. celts granīta obelisks O.H. fon Fītinghofa piemiņai, no viena granīta gabala veidots strūklakas baseins un granīta soli. No parka uz Pilssalu ved koka tiltiņš. 2001.g. parks papildināts ar tēlnieku V. Titāna, J. Švalbes, S. Kondrāta, A. Vārpas, A. Zelča un I. Dobičina skulptūrām. Alūksnes pils parkā savulaik auga ap 200 dažādu dabas retumu, kas bija vesti no Tērbatas, Pēterburgas un Vācijas. Lai arī daudzi no kokiem un krūmiem nepārdzīvoja vietējo, diezgan skarbo klimatu, tomēr daži no senajiem stādījumiem sasnieguši jau dižkoku apmērus. Pils parka lielākais dendroloģiskais lepnums ir Oto fon Fītinghofa laikabiedre - vairāk kā 200 gadus vecā Veimuta priede, kuras varenais stumbrs augstāk pārdaudzis divās slaidās galotnēs.
TOP 100
Saglabājušās viduslaiku pils drupas - Marienburgas cietoksnis - nocietināta ordeņa kastelas tipa pils ar vairākām priekšpilīm tika uzbūvēta 1342.g. uz salas Alūksnes ezerā. Tā regulāri modernizēta līdz pat 17. gs.b., kad ap pili izveidota aizsardzības vaļņu sistēma. 1702. g. Ziemeļu kara laikā pils centrālo daļu uzspridzināja un tā vairs netika atjaunota.
Valsts nozīmes pils/kungu māja - Alūksnes pilsdrupas, 1342. -1702., Alūksnes ezera Pils salā Jaunā pils, 1860. -1863., Pils iela 74 Alūksnes muižas Vecā pils, 18. gs. v. 1793. -1794. 19. gs. s., O. Vācieša iela 2a
Alūksnes pils parkā savulaik auga ap 200 dažādu dabas retumu, kas bija vesti no Tērbatas, Pēterburgas un Vācijas. Lai arī daudzi no kokiem un krūmiem nepārdzīvoja vietējo, diezgan skarbo klimatu, tomēr daži no senajiem stādījumiem sasnieguši jau dižkoku apmērus. Pils parka lielākais dendroloģiskais lepnums ir Oto fon Fītinghofa laikabiedre - vairāk kā 200 gadus vecā Veimuta priede, kuras varenais stumbrs augstāk pārdaudzis divās slaidās galotnēs.
Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Alūksnes muižas apbūve, 18. gs. v. 18. gs. b. 19. gs.,O. Vācieša iela 2a, 8, Brūža 7, Parka 2, Pils 29, 33, 70, 74 Klēts, 1793., Pils iela 29 Jaunā pils, 1860. -1863., Pils iela 74 Parks, 18. gs. 2.p. -19. gs., starp Pils ielu un ezera krastu Alūksnes muižas Vecā pils, 18. gs. v. 1793. -1794. 19. gs. s., O. Vācieša iela 2a \"Palmu māja\", 18. gs. b., Pils iela 33 Aleksandra paviljons, 18. gs. b., parkā Eola templis, 18. gs. 2.p., parkā Mauzolejs, 1831., parkā Paviljons - rotonda, 1805. -1807., parkā - Alūksnes ezera Kapsētas pussalā Tempļa kalnā
Vietējas nozīmes ēkas, drupas, apbūve - Stallis, 19. gs. v., Pils iela 70 Apaļais tornis, 19. gs. v., Pils iela 74 Brūzis, vēlāk Saviesīgās biedrības nams, 19. gs. b. 1927. -1929., Brūža iela 7 Pagrabs, 19. gs. v., O. Vācieša iela 2a Stallis, vēlāk proģimnāzija, 18. gs. 2.p. 1910. -1929., ā, O. Vācieša iela 2a Muižas Pārvaldnieka māja, 19. gs. v., O. Vācieša iela 8 Kūts, vēlāk Šlosa rūpnīca, 19. gs. v. 1901., Parka iela 2 Jaunais pagrabs (leduspagrabs ), 19. gs. v., Pils iela 74 Akmens tilts, 18. gs. b., parkā Kolonāde, 19. gs. b., parkā Obelisks Fitinghofam, 1799., parkā
Ordeņa pils - 14.gs. Alūksnes pils piederēja Livonijas ordenim, tobrīd ordeņmestrs bija Burhards fon Dreilēvens. Pils bija viens no nozīmīgākajiem Livonijas Austrumu robežas nocietinājumiem. Komtura Gerlaha fon Harena laikā konventam tika piebūvēts apkārtmūris, vārti ar cvingeru un pārējie deviņi torņi. 1481.g. Alūksni pārvaldīja Venemārs fon Firstenbergs (šajā laikā pils pārcieta vienu no pirmajiem krievu karaspēka aplenkumiem). 1560.g. pils komturs Everts fon Zībergs bez kaujas padevās krievu karavadonim Kurbskim. Ordeņmestrs Zībergu par nodevīgu gļēvulību ieslodzīja Salaspils cietoksnī, kur tas drīz šķīrās no dzīvības, bet krievi noturējās Alūksnes pilī līdz pat 1581.g., kad, saskaņā ar Zapoļskas Janas miera līgumu, bija spiesti to nodot poļiem. 1600.g. pili iekaroja zviedru karaspēks, bet jau pēc gada poļu karaspēks Zamoiska vadībā pili atkaroja. 1625.g. pili aplenca un ieņēma zviedri Bjernbergas grāfa (vēlākā armijas feldmaršala) Gustava Horna vadībā. 1658.g. pēc aplenkuma pili pārņēma cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. 1661.g., sakarā ar Kardisas miera līgumu, pili pārņēma zviedri. Karalis piešķīra Alūksni Gustava Horna ģimenei, kas tajā saimniekoja līdz pat 1682.g. muižu redukcijai, ko realizēja Zviedrijas valdība. 1702.g. pēc Pētera I pavēles Vidzemē iebruka krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā un devās uzbrukumā Alūksnes pilij. Zvieru armijas komandants Flovians Filo fon Tilams pieņēma lēmumu kapitulēt, kamēr kapteinis Vulfs un junkurs Gotlībs uzspridzināja pils pulverpagrabus.
Nostāsti - Dīvaini atgadījumi notiekot uz vecajām pils dienesta kāpnēm – šaurām betona kāpnēm četros posmos. Elektrības slēdzis esot tikai pie ārdurvīm. Ja kādam muzeja darbiniekam gadoties aizkavēties darbā, tad sanākt iet lejā pa trepēm pa tumsu. Un parasti, kad nonāk līdz otram pagriezienam, esot sajūta, ka kāds saķer aiz mēteļa stūra un pietur gājēju. Bet, ja gadās, ka kādam darbiniekam jāpaliek pilī pa nakti, tad ap pusnakti esot dzirdami smagi soļi otrā stāva gaitenī vai arī tādi kā tīrīšanas trokšņi dažās pirmā stāva telpās. Bet šīs skaņas nav dzirdamas, ja telpā uzturas divatā [1.].


Kontaktinformācija

Tālruņa nr.

64381321

29205295

E-pasts

muzejs@aluksne.lv

Mājas lapa

www.aluksnespils.lv


Sociālo tīklu profili

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.