Embūtes pilsdrupas

Domājams, ka Embūtes pili cēla Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens (Groningen, Gruningen). 13. gs. pils neilgu laiku piederēja ordenim, tad tā nonācā Kurzemes bīskapa pārvaldē. Kopš 16. gs. pils vairākkārtīgi izlēņota. Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa Magnusa nāves 1583. gadā Embūti ieguva Korfi (Korff), dažus mēnešus vēlāk, 1583. gada 21. augustā, muižatika nodota mūža valdījumā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera Brāļadēlam Vilhelmam fon Ketleram (1624). Pēdējais muižas īpašnieks no Ketleru dzimtas bija Johans Sigismunds fon Ketlers (1610- 1678). Nākamais muižas īpašnieks bija Oto Heinrihs fon Mirbahs (Mirbach, 1631- 1661), pēdējais īpašnieks no Mirbahu dzimtas bija Oto Heinrihs (?- 1858). Tā kā viņam nebija bērnu, muiža tika pārdota viņa audžudēlam Oto Ādolfam fon der Ostenam- Sakenam (Osten- Sacken, 1810- 1870). 1910. gadā muižu nopirka Johanness (Hanss) fon Hāns (Hahn, 1864- 1911). Viņa atraitne Marija fon Hāna (dz. Koskula) pēc vīra nāves turpināja saimniekot Embūtē. 1920. gadā muiža tika atsavināta.

Kungu māja uzcelta 18. gs. daļēji uz vecās ordeņa pils pamatiem. Johana Gustava fon Mirbaha (1768- 1844) laikā notikusi pils pārbūve un modernizēšana. 1919. gada maijā izlaupītā un izdemolētā kungu māja tika aizdedzināta. Starpkaru periodā un pēc Otrā pasaules kara kungu mājas drupas tika nojauktas un izmantotas būvmateriāliem. No vecās pils un kungu mājas drupām atrodamas tikai paliekas. Plašā muižas apbūve abu pasaules karu un pēckara periodā gājusi bojā.