Pirmās ziņas par Mēriem kā apdzīvotu vietu atrodamas 15. gadsimta dokumentos, kad
Mēri ietilpa Palsmanes muižas teritorijā. 1733. gadā Palsmanes muižu ar Vizlu nopirka
Johanna Margareta fon Ceikele, dzimusi Kellermane. Pēc viņas nāves 1743. gadā, sadalot
mantojumu, Palsmane ar Vizlu nonāca viņas dēla “kapitana” Franča Kristofa fon Ceikela
īpašumā, bet Mēru muižu ieguva otrs dēls, galma tiesnesis Heinrihs Johans fon Ceikels.
No šī brīža Mēru muiža ieguva atsevišķas saimnieciskas vienības statusu. Arhīva ziņas
apliecina, ka pirmais Mēru muižas īpašnieks Heinrihs Johans Ceikels (12.09.1697. –
23.12.1766.) un viņa otrā sieva Ģertrūde Šarlote Tīzenhauzena 1753. gadā apmetās uz
dzīvi Mēru muižā.
Ceikelu dzimta Mēru muižā saimniekoja līdz pat 1901. gadam. Pašreizējais muižas
komplekss veidojies 19. gadsimta vidū. Tā centrā bija kungu nams, stallis ar arkādi, divas
kūtis, šķūnis mūra stabos, kas kopā radīja stilistiski vienotu ansambli. Saimniecības ēkas
bija laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem, un sākotnēji
tām bijuši augsti dakstiņu jumti. Ir saglabājusies fotogrāfija, kurā redzams muižas kungu
nams, kas celts 19. gadsimta sākumā. Tā bijusi gara vienstāva koka ēka ar augstu
divslīpju jumtu, sīkrūšu logiem un manteļskursteni. Šī ēka līdz mūsdienām nav
saglabājusies, par to liecina vien neliels uzkalniņš muižas parkā līdzās lapenei.
Tagadējo muižas kungu māju nākamais tās īpašnieks Augusts Jakobs Hekers cēlis
neorenesanses stilā 1905. gadā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir
glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem
rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts kārniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni
un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni interjeri, no tiem saglabājušās durvis, logi, koka
apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā un dažas krāsnis.
gada vasarā Mēru muižas kungu māju pārbūvēja skolas vajadzībām, tā ēkā
darbojusies līdz 2009. gadam, bet šobrīd ēka ir Smiltenes pašvaldības īpašums un tajā
mājo Smiltenes Novadpētniecības muzejs.
Smiltenes Novadpētniecības muzejs (Mēru muižā) ir dibināts 2011. gadā, bet no 2018.
gada tam ir valsts akreditēta muzeja statuss. Muzeja patstāvīgās ekspozīcijas stāsta par
Mēru muižas agrākajiem īpašniekiem, rāda Smiltenes novada tradicionālās kultūras
liecības un Smiltenes novada medicīnas vēsturi, muzejā pastāvīgi redzamas arī mākslas,
vēstures un kultūras tematiem veltītas izstādes. Mēru muižas senatnīgās telpas un parka
teritoriju iespējams arī nomāt kādam īpašam notikumam – kāzām, dzimšanas dienas
pasākumiem, arī semināriem vai svinīgām sapulcēm.

Publiskā pieejamība

Pirmdien: slēgts
Otrdien: 10 – 17
Trešdien: 10 – 17
Ceturtdien: 11 – 18
Piektdien: 10 – 17
Sestdien: 10 – 16
Svētdien: slēgts

Mēri, Bilskas pagasts, Smiltenes novads T. 25776631
E-pasts muzejs@smiltenesnovads.lv

https://www.smiltenesnovads.lv/lv/filiale/smiltenes-novadpetniecibas-muzejs

Piedāvājumi

Telpu noma – 21,84 EUR/h, teritorijas noma 10,00 EUR/h;

Ieejas maksa muzejā – 2,00 EUR un 3,00 EUR vienam cilvēkam;

Ekskursijas gida pavadībā – 2,00 EUR un 3,00 EUR vienam cilvēkam;

Izglītojošas nodarbības pieaugušajiem un skolēniem “Mēru muižas smiņķu ķēķī” – kosmētikas produktu veidošana no dabīgiem produktiem, garšvielu sāls un tēju gatavošana, izmantojot Mēru muižas garšaugu dārziņa produktus – 3,00 EUR vienam cilvēkam.