Muzeju nakts pilīs un muižās 2026
Muzeju nakts pilīs un muižās 2026
23. maijā Muzeju nakts notiks jau 22. reizi.
Šī gada tēma – Priekšmeta piedzīvojumi.
IESKATIES Muzeju nakts programmā, ko piedāvā pilis un muižas.
Ievērībai! Atsevišķu aktivitāšu apmeklējumam iespējams paredzēta ieejas vai dalības maksa.
APRIĶU MUIŽA | 
19.00- 00.00
Muzikāls sveiciens “Labvakar, muzeji, Latvijā”, Normunda Kaprano foto izstāde “Vērtību atgādinājums”, “Skolas somas stāsti”, foto kopizstāde “Aizpute”.
Plašāka programma – VisitAizpute, Dienvidkurzeme Travel
DOBELES PILS | 18.00- 23.00
Vēstures izzināšana kopā ar arheologu Andri Tomašūnu. Jaunsardzes pārbaudījumi, gaisa pūķu veidošana un “Pixel Art” gaismas sienu izmēģināšana. Sitaminstrumentu ansambļa “Ekho” koncerts pils pagalmā. Dziesmu autora un aranžētāja “ZeBrene” (Kaspars Ansons) – koncerts. Par apmeklētāju labsajūtu rūpēsies “Lauras Pankūknīca” un “Parole Coffee”. Jau pusdienlaikā pils pagalmā piestās iespaidīga “Amerikāņu auto kluba” spēkratu izstāde.
Plašāka programma – Dobeles Pils
DURBES PILS | 18.00- 23.30
Noslēpumaino pils priekšmetu stāstu atklāšana, Raiņa dzejas instalācijas “Vārdu vētra”, detektīvspēles bērniem, Anša Artuma gleznas ar Tukuma ainavām un citu izcilu Latvijas mākslinieku darbi, koklētāju ansambļa “Zītari” muzicēšana.
Noslēgumā koncerts “Laikazīmes”, kur izskanēs Māra Čaklā dzeja (Vilis Daudziņš un Zane Daudziņa) un Imanta Kalniņa dziesmas (Marts Kristiāns Kalniņš, Līva Kalniņa, Kristiāna Stirāne, Elvijs Bušs, Jānis Miltiņš, Jānis Bērziņš, Ivars Kalniņš.)
Plašāka programma – Visit TukumsDurbes pilsTukuma muzejs
TUKUMA PILS TORNIS | 18.00- 23.00
Arheologu atradumi – Tukuma vēstures un arheoloģijas stāstu izzināšana izstādēs un spēlēs, ebreju dzīves, tradīciju un sadzīves iepazīšana, kā arī ebreju virtuves ekspertes Tatjanas Bekermeister meistarklase.
Plašāka programma – Tukuma Pils tornis
LIELSTRAUPES PILS | 18.00- 21.00
Senās naudas spēle “Arī bleķīts’ reiz bij’ spožs dālders” un LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu filmu skate “Šausme”.
Plašāka programma – Lielstraupes pils Lielstraupe Castle, Visit Cēsis
LŪZNAVAS MUIŽA | 18.00- 21.00
Viesošanās muižā un Kerbedza kabineta autentisko priekšmetu apskate.
MĒRU MUIŽA | 18.00- 23.00
18.00 – 19.00 priekšmetu piedzīvojumu ekskursija “Spieķis, tītars, naktspodiņš”.
19.00 – 21.30 Tematiskā erudīcijas spēle.
18.00 – 23.00 Smiltenes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate.
Plašāka programma – Smiltenes novada muzejs Mēru muižā
PREIĻU PILS | 15.00 – 20.00
Ekskursijas pa pili gida pavadībā plkst. 16.00, 17.00 un 19.00. Grupas “Jumis” koncerts. Tēlnieces Vijas Dzintares izstādes apskate un Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā XI konkursa izstāde. Preiļu pils Dienvidu daļas terasē pils rekonstrukcijas stāsti un piedzīvotais – kas nebija rakstīts tāmēs. Ar kafijas galdiņu un uzkodām.
Plašāka programma – Visit Preiļi, Preiļu muižas komplekss un parks. Preiļu pilsPreiļu muižas parks
ŠLOKENBEKAS MUIŽA | 19.00
19.00 Koncerts 60′ gadu stilā muižas krodziņā ar “Pub Trio”.
21.00 Retro deju vakars muižas velvēs.
Skatāma 60to – 80to gadu priekšmetu izstāde.
Plašāka programma – Šlokenbekas muiža
TIŅĢERES MUIŽA | 19.00
Pašdarināto tērpu skate “Parādi modi pārradot!”.
Muižas apskate, tēja, stāsti par muižas vēsturi, radošās darbnīcas.
Plašāka programma – Tiņģeres Muiža
JAUNMOKU PILS | 19.00 – 23.00
Piedzīvo priekšmetu stāstu ceļojumu un atklāj, kas notiek tumsā.
19.00 un 21.00 Ekskursijas (ar lukturīšiem).
Uzdevumu spēle ģimenēm.
Izlaušanās istaba – Zaļā meža melnie stāsti.
Plašāka programma – Latvijas valsts mežu Jaunmoku pils un Meža muzejs Jaunmoku pilī
TURAIDAS PILS | 19.00 – 22.00
Visi ceļi ved uz Romu – Romea Strata” zīmes un informācijas punkta atklāšana.
Pirmā svētceļnieku pasu apzīmogošana. Tikšanās ar “Camino Latvia” pārstāvjiem.
Ieskats vēsturē.
Plašāka programma – Turaidas muzejrezervāts/ The Turaida Museum Reserve
VALMIERMUIŽA | 19.00, 20.00, 21.00, 22.00
Muzeju nakts Valmiermuižā “Mucas stāsts”.
Ar iepriekšēju pieteikšanos https://forms.office.com/e/SvEmCFH18N
Plašāka programma – Valmiermuižas alus darītavaVisit Valmiera
VARAKĻĀNU MUIŽA | 19.00 – 00.00
Senās godības stāsts ar Grāfa viktorīnu un erudīcijas spēlēm, tikšanās ar Murmastienes amatierteātri “Teicis”, pils bēniņu un pagrabu apskate.
Plašāka programma – Varakļānu Novadpētniecības muzejs
SĒĻU MUIŽA | 19.00 – 23.00
Viesošanās Sēļu muižas klētī. Muižas kungu mājā Daces Blūmas keramikas darbu izstāde ”Akmentiņš upē”, mākslinieces Gitas Dinbires izstāde ”Godība” un Ilvijas Jakovinas porcelāna kolekcijas izstāde.
Plašāka programma – Sēļu muiža
VILLA HOCHHEIM, TALSU NOVADA MUZEJS | 16.00 – 23.00
16.00 koncertballīte ar “Alum Alu”.
17.00 Ž. Sūniņa prēmijas pasniegšana, Mākslas dienu izstādes atklāšana.
18.00 Muzeja rakstu krājuma atvēršana.
18.00-22.00 keramikas darbnīca kopā ar Lindu Priednieci.
18.30 iluzionista Jāņa Āboliņa šovs.
21.30 muzicē Pēteris Narubins.
22.30 Ievas Matvejas solokoncerts (balss, elektronika).
23.00 kompozīcijas “Krišjāņu zvaigznājs” pirmatskaņojums
19.30 izstādes “K. Mīlenbaha iela 19 cauri laikiem” atklāšana.
20.30 pedagoģiskās programmas “Ceļojošais muzejs koferī” atvēršana.
Radošās darbnīcas un mākslinieciskas izklaides – visu vakaru
Plašāka programma – Talsu novada muzejsVisit Talsi
JAUNPILS PILS | 19.00 – 01.00
Jaunpils muzejam – 35. Atklāšana pie pils lielgabala.
Muzeja ekspozīciju apskate un kopīgas aktivitātes ģimenēm.
20.30 Hanga mūzikas koncerts ar Mārci Palsiņu.
19.30, 21.30, 23.00 Ekskursija pa 725 gadus seno pili gida pavadībā.
Plašāka programma – Jaunpils pils
PUIKULES MUIŽA | 20.00
Mākslas izstāžu apskate muižas telpās.
Kalpu mājā mākslinieces Marinas Katinas personālizstādes atklāšana.
Muzeju nakts bērnu vakars ar radošajām darbnīcām.
Naksnīga ekskursija Puikules muižas kungu mājā. Darbosies kafejnīca.
Plašāka programma – Puikules muiža
Uz tikšanos pilīs un muižās!
Latvijas piļu un muižu Restorānu nedēļa
Valsts svētku laikā, aicinām uz Restorānu nedēļu Latvijas pilīs un muižās, piedāvājot iespēju iepazīt kultūras mantojuma daudzveidību un baudīt izsmalcinātu maltīti ar laikmetīgu garšu smalkumu.
Šī iniciatīva veidota ar mērķi pievērst uzmanību pilīm un muižām kā dzīvām kultūras vietām, kas veido nozīmīgu daļu no mūsu nacionālās identitātes, kur vēsture nav tikai muzeja eksponāts, bet kļūst par pieredzi, mijiedarbojoties ar mūsdienām.
Restorānu piedāvājums iegūst papildu vērtību – tas nav tikai ēdiens, bet ceļojums laikā un garšās, kurā vietējie pavāri un reģionālās garšas tiek izceltas kā daļa no Latvijas bagātā kulinārā mantojuma.
Restorānu nedēļa pilīs un muižās notiks Latvijas valsts svētku nedēļā, tāpēc īpašs uzsvars šajā iniciatīvā tiks likts uz Latvijas identitāti. Maltītes un stāsti kļūs par svinībām, kur tradīcijas, vietējie produkti un kulinārās vērtības izcels mūsu kultūras un nacionālo piederību. Tādējādi šis notikums nav vien tikai gastronomisks piedzīvojums, bet arī lepnuma un kopības sajūtas stiprināšana.
Restorānu nedēļa pilīs un muižās būs svētki gan kultūras, gan vēstures cienītājiem – tā būs pieredze, kas ļaus reizē baudīt izsmalcinātu ēdienu, atklāt Latvijas kultūras mantojumu un svinēt mūsu valsts svētkus.
Uz tikšanos Latvijas pilīs un muižās!
Latvijas Piļu un muižu asociācijai 25
Svinīgā notikumā Mālpils muižā tikās Latvijas Piļu un muižu asociācijas dibinātāji, biedri un atbalstītāji, lai kopīgās sarunās dalītos atmiņās un iespaidos par 25 gados paveikto.
25 gadu laikā ir aizvadīti daudzi spilgti notikumi, kas veicinājuši Latvijas piļu un muižu mantojuma saglabāšanu un attīstību. Asociācijas vadītājiem tas ir bijis nesavtīgs darbs sabiedriskā kārtā, rūpēs par mūsu kopīgām vērtībām.
Jau 2000. gadā kā pirmais notikums tika veidota Latvijas Piļu un muižu apceļošanas akcija ar noslēguma balli Jelgavas pilī, kurā piedalījās vairāk kā 1400 dalībnieki. Tā bijusi līdz šim vērienīgākā balle, kas piedzīvota Latvijas pilīs un muižās.
Jau pašos pirmajos asociācijas darbības gados tika īstenoti izglītojoši semināri un konferences, veidotas publikācijas un izdevumi par mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Ik gadu tika veidoti saturā daudzveidīgi piedāvājumi starptautiskajās tūrisma izstādēs.
Skolu jauniešiem atsevišķi tika veidots mākslas darbu konkurss – Mana skola pilī, bet muižu saimnieku sacensību gars izpaudās kopīgos ik vasaras Muižnieku turnīros. Bet kā jauna tradīcija pirmajā dekādē tika aizsāktas plašu popularitāti guvušās Leģendu naktis.
Jaunākie no ikgadējiem pasākumiem ir vēsturisko parku un dārzu dienas, kā arī piļu un muižu restorānu nedēļa. Pieredzes apmaiņas braucieni un starptautiskie sadarbības projekti, kas paver iespējas muižu saimniekiem attīstīt mantojumu ar plašāku vērienu.
Ik gadu asociācijas biedru pulks ir bijis mainīgs, bet daudzi no tiem jau 25 gadus ir uzticīgi bijuši klātesoši visās norisēs un turējuši augstā godā iespēju būt daļai no šīs nozīmīgās kultūras mantojuma attīstītāju saimes.
Jubilejas reizē tika godināti arī Latvijas piļu un muižu apceļošanas akcijas 2025. gada populārākie galamērķi.
Populārākie galamērķi šajā vasarā, ko ceļotāji apskatījuši no ārpuses un nofotografējuši bijuši: 1. vietā Kaucmindes pils, 2. vietā Krimuldas muiža, 3. vietā Kokneses pilsdrupas.
Populārākie galamērķi, kur ceļotāji izmantoja iespēju apmeklēt ekskursiju un ekspozīciju vai iegādāties suvenīru produkciju bija:
1. vietā Durbes pils, 2. vietā Cesvaines pils, 3. vietā Jaunmoku pils.
Bet populārākais galamērķis, kur ceļotāji baudījuši maltīti vai nakšņošanas iespējas bija:
1. vietu dala Šlokenbekas muiža un Jaunpils pils, 2. vietu dala Bīriņu pils un Igates pils, 3. vietu dala Mācienas muiža un Valmiermuiža.
Akcijas dalībnieki, kuri bija sakrājuši vismaz 50 punktus tika iekļauti asociācijas biedru sarūpēto balvu izlozē. Kur bija iespēja laimēt vērtīgas balvas – Dāvanu karti 150 eur vērtībā no Igates pils, dāvanu karti Bīriņu pils SPĀ zonas apmeklējumam, dāvanu karti no Valmiermuižas alus darītavas un Mālpils muižas, dāvanu karti 75 eur vērtībā no Padures muižas, dāvanu karti 50 eur vērtībā pasākumu apmeklējumam Lūznavas muižā, dāvanu komplektus no Valmieras un Dienvidkurzemes novadu muižām, dāvanu kartes no Jaunpils pils, Jaunmoku pils, Jaunauces pils un Arendoles muižas. Dāvanas no Vadakstes muižas, Vecmēmeles muižas, Siguldas jaunās pils un vēl.
Paldies visiem par viesošanos un suminājumiem!
Uz tikšanos Latvijas pilīs un muižās!
LEĢENDU NAKTS 2025
Akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2025”
No 1. jūnija līdz 25. oktobrim apceļo Latvijas pilis un muižas, krāj punktus un tiec pie vērtīgām balvām! Iespēja piedalīties balvu izlozē, sakrājot vismaz 50 punktus.
BAUDĪTĀJS – kādā no kategorijai atbilstošajiem akcijas galamērķiem nobaudi maltīti vai baudi nakšņošanas iespējas.
Par apmeklējumu saņem 10 punktus.
IZZINĀTĀJS – kādā no kategorijai atbilstošajiem akcijas galamērķiem izmanto iespēju apmeklēt ekskursiju un ekspozīciju vai iegādāties suvenīru produkciju. Par apmeklējumu saņem 5 punktus.
CEĻOTĀJS – kādā no kategorijai atbilstošajiem akcijas galamērķiem izveido foto ar fonā redzamu muižas apbūvi.
Par apmeklējumu saņem 1 punktu.
Apmeklējot vienu galamērķi vienā kategorijā vairākkārt, iegūtie punkti nesummējās.
Apmeklētos galamērķus un iegūtos punktus reģistrē šeit.
Pirms viesošanās pārliecinies par galamērķa darba laiku, ieejas maksu un iepriekš piesaki savu apmeklējumu!
Apceļošanas akciju “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2025” rīko biedrība “Latvijas Piļu un muižu asociācija”.
Vēsturisko parku un dārzu dienas
Latvijas Piļu un muižu asociācija 5. un 6. jūlijā aicina izbaudīt Vēsturisko parku un dārzu dienas pilīs un muižās. Šogad viesi tiek aicināti apzināt un sastapt muižu parkos un dārzos dižākos, retākos un neparastākos no stādījumiem, kuru mūžs stiepjas vairākos gadsimtos vai augums pārsniedz desmitiem metru.
Tā piemēram par Eiropas koku Latvijā 2025. gadā ir atzīts Mēru muižas ozols, kura vainaga diametrs sasniedz 39 metrus un tiek vērtēts kā kuplākais ozols Baltijā. 2023. gadā par Eiropas koku Latvijā tika atzīts nepilnus divus kilometrus no Jērcēnmuižas Sedas purva virzienā augošais Kaņepju dižozols, kura apkārtmērs sasniedz gandrīz desmit metru.
Bagātīgākā un neparastākā koku sugu daudzveidība ir sastopama tieši vēsturisko muižu parkos un dārzos. Kā arī vietās, kur reiz bijušas muižu kungu mājas, tagad dabā saglabājušās vien stādītās alejas un parki. Dobeles pils ir vieta, kur jau 17. gadsimtā auguši persiki un vīģes, un hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzā zaļojuši visdažādākie augi viņas zālīšu studijām. Bagātīgā Elejas muižas parka vēsturiskos stādījumus veido mūsu reģionā retākas koku sugas kā veimuta priedes, Japānas lapegle un kalnu kļavas, bet parka laucēs plešas irbeņu un filadelfu audzes. Oleru muižas dārza centrālo lauci ietver lazdu un filadelfu stādījumi ar lapegļu, liepu un ozolu grupām, kurās harmoniski saplūst arhitektūra un daba. Ja angļu ainavu dārzos šādu vietu bieži akcentē majestātisks ciedrs, tad Oleros šo goda vietu ieņem varens, gadsimtiem vecs dižozols – telpiski spēcīgs un laika pārbaudīts simbols.
Dižākais no Baltijas purpura dižskabāržiem aug Zentenes muižas dārzā. Garākā dubultā koku stādījumu aleja un korķa koki aug pie Zūru muižas. Bet Latvijā vienīgā aleja, kam noteikts valsts nozīmes arhitektūras un dabas pieminekļa statuss, atrodas Popes muižā. Dobeles pilī viens no pils lepnumiem ir dižākais ceriņš, kurš aug pie pils ieejas, iespējams, viens no vissenākajiem ceriņu stādījumiem Latvijā.
Īpaša koku aleja stiepjas cauri Jērcēnmuižas parkam, kurā vienu alejas koku stādījumu rindu veido liepas, bet otru ozoli. Apriķu muižas parka stādījumos sastopami diža auguma piramidālie ozoli, Skandināvijas pīlādži un sēru gobas.
Bet Valmiermuiža var lepoties ar divām ozolu alejām, kas ved uz vēsturisko parku, kur kā retums arhitektūras ziņā ir muižas mūra žogs, kas ieskauj īpaši Vidzemei 19. gs. raksturīgos lapegļu, ozolu, kļavu, melno plūškoku, vilnainās irbenes stādījumus, kā arī citus krāšņumkrūmus.
Viens no Latvijas lauku ainavā jaunākajiem, bet koku sugu daudzveidībā bagātākajiem parkiem, ir Jaunmoku pils ainavu parks, kurā sastopamas vairāk nekā 42 dažādu koku sugas.
Septiņus hektārus plašajā Dzērves muižas parkā aug vairāk nekā 30 dažādu sugu krūmi un koki, tajā skaitā arī dižkoka apmēru sasniegušais saldais ķirsis, kalnu kļava, zirgkastaņa, Veimuta priede, baltais vītols, osis un ozols. Līdzīgi arī Vadakstes muižas parkā, kur sastopami daudzi dižkoki.
Aizvadīta Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedru kopsapulce Rīgas pilī
Kopīgi atskatījāmies uz pērn paveikto un ieskicējām ieceres nākotnei. Piļu un muižu attīstībā darāmā vēl pietiks vairākiem gadsimtiem, tādēļ turpinām iesākto un skatāmies vēl plašāk.
Paldies Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde par sadarbību un paldies Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs par iespēju un viesmīlību!
Starptauriskā tūrisma izstāde Balttour 2025
Latvijas Piļu un muižu asociācija, turpinot tēmu “Gaisma visos logos”, dalībai starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2025”, šogad savu stendu veidoja bagātu ar gaismu, kas izceļ katras muižas īpašo piedāvājumu.
Senākā koka muiža
Latvijā | Baltijā
5. februārī, pasākumā Lielvircavas muižā ar vērtējumiem un viedokļiem par Bērvircavas muižas kungu mājas arhitektoniskā un mākslinieciskā mantojuma unikalitāti un iespējamiem risinājumiem tā saglabāšanā piedalījās mākslas vēsturnieks Dr.h.c.art. Imants Lancmanis, būvpētnieks Dr.arch. Ilmārs Dirveiks, Rundāles pils muzeja direktore Dr.art. Laura Lūse, celtniecības arheologs Juris Zviedrāns, žurnāla „Latvijas Architektūra“ galvenais redaktors Dr.arch. Jānis Lejnieks, SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” valdes priekšsēdētājs PhD. Artūrs Lapiņs, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji.
Savu redzējumu par Bērvircavas muižas attīstību piedāvājis arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta Arhitektūras skolas students Ernests Miķelsons. Pasākuma laikā būs iespēja apskatīt Ernesta Miķelsona 2024. gadā izstrādātā maģistra darba “18. gs. muižu koka dzīvojamo māju reģenerācijas iespējas – Bērvircavas muižas reģenerācija” maketu un vizualizācijas.
Apceļošanas akcijas noslēguma pasākums
Svinīgā notikumā Svitenes pilī noslēgusies šīgada Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotā piļu un muižu apceļošanas akcija. Akcija norisinājās piecus mēnešus – no 1. jūnija līdz 26. oktobrim –, un šajā laikā ceļotājiem bija jāpagūst apmeklēt vismaz 10 no 63 akcijas galamērķiem un iesūtīt anketu ar galamērķos iegūtajiem burtu zīmogiem. Latvijas Piļu un muižu apceļošanas akcijā ik gadu piedalās jauni dalībnieki, bet netrūkst arī tādu, kam ik gadu izdodas apceļot ne tikai desmit, bet pat visas pilis un muižas. Arī šogad bija vairāk kā divdesmit dalībnieki, kuriem izdevās apceļot visas 63 pilis un muižas. Akcijas noslēguma pasākumā pulcējās vairāk kā simts viesi, lai kopīgi suminātu apceļošanas akcijas dalībniekus un galamērķus, kā arī veiktu piļu un muižu sarūpēto balvu izlozi.
Šogad ceļotājiem bija jānosaka atbilstošākās pilis un muižas piecās galamērķu kategorijās – “Viesmīlīgākā pils vai muiža”, “Radošākā pils vai muiža”, “Romantiskākā pils vai muiža”, “Izzinošākā pils vai muiža” un “Pārsteidzošākā pils vai muiža”.
Akcijas dalībnieku vērtējumā par viesmīlīgāko muižu atzīta Apriķu muiža, kur iemājo teiksmainie rūķi un vēstures stāsts par agrāko muižas saimnieku, vēlāko Somijas valsts prezidentu Karlu Gustavu Mannerheimu. Viesmīlīgāko muižu otrajā un trešajā vietā ierindojās Vecmēmeles un Blankenfeldes muižas.
Nominācijā “Romantiskākā pils vai muiža” ceļotāji visaugstāk bija novērtējuši Rankas muižu, kur vēsturiskās saimniecības ēkas ir pārtapušas par mājīgām telpām mākslai un kultūrai, svētkiem un reliģijai. Romantisko galamērķu vidū arī Elejas muiža ar savu vēsturisko tējas namiņu un Nurmuižas pils ar bagātīgo muižas apbūvi, kur jau daudzi pāri paguvuši dot viens otram solījumu mīlēt mūžīgi.
Pilis un muižas patiešām spēj pārsteigt, un ceļotāji kā pārsteidzošāko akcijas galamērķi ir noteikuši Svitenes pili, kurā arī notika apceļošanas akcijas noslēguma pasākums. Svitenes pils patiešām ir izcils piemērs Latvijas kultūrainavā, kur uzskatāmi var redzēt gadsimtu pārdzīvojumus, ko iemantojušas Latvijas pilis un muižas. Tāpat ceļotājus pārsteidza unikālā, no koka būvētā Ungurmuiža un Dundagas novada mazā Ģipkas muiža, kur līdzās lauku saimniecības ikdienai vērojama entuziastiska darbošanās.
Radošums iemājo daudzās pilīs un muižās, un tas bieži ļāvis šīs kultūrvēsturiskās vērtības nosargāt. Šogad galamērķu nominācijā “Radošākā pils vai muiža” ceļotāji izvēlējušies Ruckas muižu Cēsīs, kuras ikdiena ir daudzveidīgām kultūras un mākslas norisēm bagāta. Radošumā līdzās arī Lūznavas muiža un Stāmerienas pils, kas katra pārsteidz ar savu radošo piegājienu un spēju iedvesmot.
Caur piļu un muižu vēsturi, mākslu un arhitektūru iespējams daudz mācīties un gūt zināšanas gan par daudzveidīgajiem mākslas stiliem un ikdienas dzīves norisēm sendienās, gan par mūsdienās sargātā mantojuma nozīmību. Tādēļ piļu un muižu apceļotāji kā izzinošāko muižu ir novērtējuši Lielvircavas muižu, kur unikālā baronu fon Klopmanu dzimtas kolekcija uzskatāmi rāda priekštatu par muižas kungu mājas 19.gs. interjeru un sadzīvi. Izzinošākā galamērķa titulu ieguvušas arī Lielstraupes pils un Jaunmoku pils. Katra rādu savu atšķirīgo vēsturi un gadsimtu pārdzīvojumus.
Latvijas pilis un muižas kļūst par arvien iecienītu tūristu galamērķi, tādēļ jau plānojam, kā šo akciju turpmāk padarīt vēl aizraujošāku un laikmetīgāku.
Starptauriskā tūrisma izstāde Balttour 2024
Latvijas Piļu un muižu asociācija, pēc desmit gadu pārtraukuma ar vērienu atgriešas starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour. Ar vizuāli atšķirīgu un informatīvi bagātīgu stendu piļu un muižu apceļotājiem bija iespēja uzzināt visu par jauniem un aizraujošiem tūrisma galamērķiem.
Latvijas Piļu un muižu asociācija 