
Pils ir atdzimusi jaunā veidolā, kad savstarpēji mijas pagātnes un nākotnes dvesma, esot nepārtrauktā plūstošā kustībā, simbolizējot mūsu esību šeit un tagad – starp vēstures laika posmiem.
Viens, kas jau pagājis, bet otrs, kas vēl nav sasniegts. Jaunais mijas ar veco un respektē viens otru.
2021. gada vasaras izskaņā Dobeles Pils savas durvis ver apmeklētājiem…
Senā pils gadsimtos
4.-5. gs. tagadējo Dobeles teritoriju sāka apdzīvot viena no Latvijas pamattautām – zemgaļi, kuru izplatības areāls aptvēra ne tikai Latvijas vidusdaļu (Zemgales līdzenumu), bet arī Ziemeļlietuvu.
12./13. gs. mijā krusta karu ietvaros no Vācijas ieradās kristīgie misionāri, nodibinot Zobenbrāļu ordeni (pēc 1236. gada – Livonijas ordenis), kas uzsāka pakāpenisku Latvijas pamattautu kristianizāciju.
1335. gadā Livonijas ordenis mestra Eberharda fon Monenheima vadībā nodedzinātās zemgaļu koka pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību.
Sabrūkot Livonijas konfederācijai (16. gs.vidū), Dobeles pils nonāca Kurzemes-Zemgales hercogistes (Polijas-Lietuvas vasaļvalsts) sastāvā.
1642. gadā, nomirstot Kurzemes-Zemgales hercogam Fridriham, Dobeles pils kā „atraitnes tiesa” nonāca hercogienes Elizabetes Magdalēnas rīcībā, kura līdz pat savai nāvei 1649. gadā, veica pils būvniecības un labiekārtošanas darbus.
Kopš 1729. gada, kad Dobeles pili pameta pēdējais tās pārvaldnieks, tā vairs netika pastāvīgi apdzīvota.
1870. gada 26. jūnijā Dobelē un pilsdrupās norisinājās „dziesmu diena” jeb Kurzemes guberņas dziesmu svētki, kuros piedalījās 15 kori kopuma ap 400 dziedātāju, un 40 vīru liels simfoniskais orķestris.
Pils pārbūves un konservācijas būvdarbi tika uzsākti 2018. gadā.
Būvdarbu laikā tika veikta mūru arheoloģiskā izpēte, konservācija un jaunas infrastruktūras izbūve. Pils mūri vispirms tika konservēti, kā arī restaurēti kritiskie zudumi. Pils arhitektoniskais veidols ēkai kopumā tika saglabāts kā līdzšinējais drupu siluets. Augšējā pārseguma un jumta terases līmenis atrodas starp ēkas abu daļu mūriem.
Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela 2020. gadā tika nodota ekspluatācijā, un objekts ir kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma attīstības centru.
Publiskā pieejmaība
DARBA LAIKS:
Vasaras sezonā
- maijs – 15. septembris
Pirmdiena – SLĒGTS
Otrdiena – sestdiena 10.00 – 18.00
Svētdiena 11.00 – 16.00
(Ieejas biļešu tirdzniecība tiek pārtraukta 30 min pirms darba laika beigām. Biļetes var iegādāties Pils kasē un www.aula.lv)
Ziemas sezonā
- septembris – 14. maijs
Svētdiena, pirmdiena – SLĒGTS
Otrdiena – piektdiena 10.00 – 18.00
Sestdiena 11.00 – 16.00
(Ieejas biļešu tirdzniecība tiek pārtraukta 30 min pirms darba laika beigām. Biļetes var iegādāties Pils kasē un www.aula.lv)
- Pieaugušajiem – 5,00 EUR
- Skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar 3.grupas invaliditāti – 3,00 EUR
- Ģimenes biļete ( 2 pieaugušie un 1 līdz 3 bērni vai, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību, vai “3+ Ģimenes karti” un personu apliecinošu dokumentu) – 10,00 EUR
- Bērniem līdz 6 g.v., senioriem no 80 g.v., personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vai skolēnu grupas pavadošiem pedagogiem, tūrisma grupu vadītājiem, Dobeles novada skolēniem – bez maksas
- Pils ekspozīcijas apskate gida pavadībā (LV, grupa līdz 25 personām, ilgums 1h – 1,5 h) 20,00 EUR
- Pils ekspozīcijas apskate gida pavadībā (ENG, grupa līdz 25 personām, ilgums 40 min – 1 h) 30,00 EUR
- Pils ekspozīcijas apskate un ekskursija pa pils dārzu gida pavadībā (LV, grupa līdz 25 personas, ilgums līdz 1,5 h); 25,00 EUR
- Pils ekspozīcijas apskate un ekskursija pa pils dārzu gida pavadībā (ENG, grupa līdz 25 personas, ilgums līdz 1,5 h); 35,00 EUR
- Kultūrizglītojošas muzejpedagoģiskās programmas, radošās darbnīcas, meistarklases, tematiskās ekskursijas (LV, ENG grupai no 10 personām) 3,00 EUR līdz 40,00 EUR (interesēties zvanot, vai rakstot).
Ekspozīcijas apskati, piedzīvojumu spēli, kultūrizglītojošu muzejpedagoģisko programmu lūgums pieteikt vismaz 3 dienas iepriekš!
Gids, projektu vadītāja, muzejpedagoģisko programmu vadītāja, Telefons: 28011880 E-pasts: pilsgids@dobele.lv
klientu apkalpošanas speciālisti
Telefons: 22027275 E-pasts: pilskase@dobele.lv
vēsturniece
Telefons: 27006405 E-pasts: undine.kruze@dobele.lv
Piedāvājums
Vēstures ekspozīcijā iespējams apskatīt:
- Pagrabstāva izstāžu zāle. Ekspozīcija “Dobeles apkārtne aizvēstures periodā. Dobele Livonijas ordeņa pakļautībā”
- 1. stāvs, Lielā zāle. Ekspozīcija “Dobeles Pils keramika”
- 1. stāvs, Radošā telpa. Ekspozīcija “Dobele Kurzemes – Zemgales hercogistē.”
- 2. stāvs, Ekspozīcija “Elizabete Magdalēna Ketlere un ieskats pils sadzīvē, Kurzemes – Zemgales hercogistes laikā”
- Jumta terase
- Pils dārzs. “Hercogienes ārstniecības augu dārzs”
Ekspozīcijas iecere Dobeles Pilī bija atdzīvināt viduslaiku pilsdrupu mūrus, atspoguļot dotajās telpās sajūtas, stāstus un notikumus par Dobeles pilskalna un Livonijas ordeņa mūra pils vēsturi no aizvēstures līdz 20. gs., uzsverot pils kompleksa arheoloģisko izpēti, pils pārvaldnieku un īpašnieku personības un leģendas par pili. Ekspozīcijas galvenais informācijas sniegšanas princips ir vēstījuma vienkāršība un precizitāte, interaktivitāte un mūsdienīgums. Tas tika panākts ar atbilstoša dizaina un digitālu risinājumu palīdzību.
2021. gadā iekārtots pagrabstāvs un pirmā stāva Radošo darbnīcu telpa (reizē arī ekspozīciju telpa) un daļa ekspozīcijas Pils Lielajā zālē. Ekspozīcijā atklātas tēmas: pagrabstāvā “Teikas par Dobeles pili”, pagrabstāva izstāžu telpā izvietota pastāvīgā vēstures ekspozīcija par Dobeles apkārtni aizvēstures periodā un Dobeli Livonijas ordeņa pakļautībā, un Radošajā telpā – “Amatniecība, ārstniecības augi un to izmantošana” un kā arī Lielajā zālē izvietota Dobeles pils krāsns podiņu kolekcija.
2023. gada martā pabeigtā otrā stāva ekspozīcijas daļa stāsta par Elizabeti Magdalēnu Ketleri un piedāvā ieskatu pils sadzīvē, Kurzemes – Zemgales hercogistes laikā. Vitrīnā apskatāmi interesantākie sadzīves piederumi – no dažādu motīvu rotātiem keramikas paraugiem un galda piederumiem līdz pat minatūram saules pulkstenītim. Interaktīvajā sadaļā apmeklētājiem piedāvāta iespēja pašiem izzināt hercogienes dzimtas koku, kā arī aplūkot dažādu mākslinieku gleznotus, zīmētus un fotografētus darbus, kas attēlo Dobeles pili romantisku drupu periodā. Attēlus papildina fragmenti no Ulriha fon Šlipembaha 1807. gada pilsdrupu apraksta.
Ekspozīcijas dizains ieturēts pils identitātes tonalitātē, dominē pelēkais, kas ļauj izcelties teju 700 gadīgajiem mūriem un eksponētajiem priekšmetiem, vitrīnās nojaušamas atsauces uz agrāk lielos pils kapelas logus rotājušo, vitrāžu krāsainajiem stikliem. Vitrīnas, interaktīvie objekti un skaņas dizains veido vienotu simbiozi ar seno būvi, kas mūsdienu apmeklētāju neatstās vienaldzīgu.
