Latvijas Piļu un muižu asociācija

2014. gada maijā Puikules pamatskolu slēdza, un, lai ēka joprojām būtu pieejama vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai, izveidoja kopienas centru ‘’Puikules muiža’’.

Puikules muiža celta neogotiskā stilā ar interesantu ķieģeļu izmantojumu un monumentālu torni. No 18. gadsimta līdz 1917. gadam tā ir fon Klotu dzimtas īpašumā. Patreizējā pils – ķieģeļu Tjūdoru neogotikas stila ēka ir celta vecās kungu mājas vietā. Pilī saglabājusies plastiskā interjeru apdare, podiņu krāsnis, jūgendstila kamīns, kolonnu zāle un durvis. Kopš 1938. gada muižā atradās skola, bet kalpu mājā – Puikules tautas nams.

Muižas parks ir tikpat vecs cik muiža. Muižas parks ir stādīts un veidots kā augļu ainavu parks. To parāda gājēju celiņš – aplis, kas izveidots parka vidū. Gājēju celiņš tur esot atradies jau no pašiem agrākajiem laikiem. Parku sāka veidot fon Klots 18. gs. Tā ierīkošanu turpināja līdz 20. gs. sākumam. Tā platība ir 4,9 ha. Vienīgi laukums muižas priekšā tika izveidots vēlāk. Apkārt parkam ved alejas, kuru kādreizējais segums bijis bruģis. Mūsdienās šis bruģis vairs nav redzams. Parkā stādījumu pamatā ir ap 23 vietējo koku sugas, daudz liepu un ozolu, arī egles, kļavas, oši, vīksnas un gobas. Sastopami arī atsevišķi eksotiski augi. Parks vienmēr ir sakopts un tīrs.

Pēc 1. pasaules kara Puikules muižas dzīvojamā ēka piederēja linu fabrikai. Kopš 1938. gada tajā atradās pamatskolas, sākumā astoņgadīgā, vēlāk deviņgadīgā. 2. pasaules kara laikā ēkā bija ierīkots hospitālis.